Čečenu mafija - FSB ierocis

Vācija drošības apsvērumu dēļ atceļ humānās vīzas karu atbalstošiem krieviem. Vienlaikus, tā it kā nekas nebūtu bijis, starp Čečeniju un Vāciju kursē Kadirova piekritēji, kuri humānu apsvērumu dēļ Vācijā ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas.

Viņu vidū ir Kadirova oficiālais pārstāvis Hamburgā – Huseins Agajevs, kurš aktīvi piedalās kriminālo grupu savstarpējo jautājumu risināšanā. Agajevs un viņa tuvākie čečenu līdzgaitnieki vada loģistiskas uzņēmumus, kuri piekļūst Vācijas ostām, dzelzceļa mezgliem un citiem ne mazāk svarīgiem infrastruktūras objektiem.

Kamēr Vācijas specdienesti arestē Krievijas spiegus, kuri fotografē dzelzceļa sastāvus un kuģus, Kadirova klana pārstāvi likumīgi piekļūst sensitīviem Vācijas infrastruktūras objektiem.

Minhenes Augstākā zemes tiesa 30. oktobrī pasludināja spriedumu trīs apsūdzētajiem lietā par spiegošanu Krievijas labā un sabotāžu gatavošanu. Galvenajam apsūdzētajam tika piespriests 6 gadus ilgs cietumsods. Visiem trīs bija gan Krievijas, gan Vācijas pilsonība. Saskaņā ar izmeklēšanas datiem, no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada aprīlim viņi vāca informāciju par militārās tehnikas pārvietošanos, naftas pārstrādes rūpnīcu Bavārijā un amerikāņu karavīru bāzi pie Grafenvēras Augšfalcas reģionā.

Tas ir tikai viens no daudziem piemēriem. Aizvadīto gadu laikā Krievija Vācijas teritorijā izvērš plaša mēroga spiegošanu, aktīvi piesaistot personas ar dubultpilsonību. Tipiski uzdevumi, ko Krievijas izlūkdienest uztic vietējiem iedzīvotājiem, ir fotografēt infrastruktūras un enerģētikas objektus, kā arī izsekot un ierakstīt video par vilcienu kustību un citi. Tas notiek visā Vācijas teritorijā, bet jo īpaši aktīvi loģistikas mezglos, no kuriem galvenais ir Hamburga (Vācijas lielākā jūras osta, "vārti uz pasauli"). Osta ir integrēta dzelzceļa infrastruktūrā, kā garums pārsniedz 300km, un tas ļauj kravas ātri pārkraut no kuģiem uz vilcienu platformām un nosūtīt tās uz visu Eiropu.

Policija un specdienesti jau sen ir pamanījuši Krievijas lielo interesi par Hamburgu. Lai sekotu dzelzceļa pārvadājumiem, Krievijai nav pat jāsūta uz ostu īpaši spiegi, jo Hamburgā pilnīgi oficiāli darbojas loģistikas objektu apsardzes uzņēmumi, kas pieder Kadirova cilvēkiem. Viņi turpina regulāri braukt uz Krieviju.

Kadirova vēstnieki Vācijā

Oficiāli tādas "Ramzana Kadirova pārstāvieniecības Eiropā" nav, taču Čečenijas varas iestādes aktīvi izmanto šādi dēvētu ofisu. Tas de facto, ja ne visā Eiropā, tad vismaz Vācijas teritorijā patiešām darbojas.

Kadirovs un Dugazajevs

2020. gadā, kad Vācijā izcēlās konflikts starp Čečenijas mafiju un arābu mafijas klanu Remmo, demonstratīvā samierināšanā no arābu puses piedalījās pasaules boksa čempions Manuels Čarr, bet no čečenu puses – "Čečenijas Republikas vadītāja oficiālais pārstāvis" un Eiropas čempions jauktajās cīņas mākslās Timurs Dugazajevs.

Dugazajevs kā bēglis Vācijā ieradās 2002. gadā (Čečenijā pie varas bija Ahmants Kadirovs) un bēgļa statusu ieguva 2005. gadā, kad par republikas prezidentu kļuva Ramzans Kadirovs. Vēlāk – 2011. gadā, Dugazajevs ieguva Vācijas pilsonību, taču tas "bēglim" netraucēja 2014. gadā kļūt par Kadirova pārstāvi un regulāri lidot uz Čečeniju. Dažreiz notika pretējais – viņš Vācijā uzņēma dārgus viesus no Čečenijas un viņu vidū bija, piemēram, Čečenijas specvienības "Terek" komandieris un (tagad) Čečenijas vicepremjers Abuzajds Vismurads, kurš organizēja Čečijas geju spīdzināšanu un nogalināšanu, un ir iesaistīts daudzos citos noziegumos.

 Dugazajevs kopā ar Abuzajdu Vismuradu (pa kreisi)

2020. gadā Dugazajevu un Kadirovu pakļāva ASV sankcijām par cilvēktiesību pārkāpumiem, bet Eiropā pret Dugazajevu neizvirzīja nekādas oficiālas pretenzijas, tomēr viņš atgriezās Čečenijā. Viņa vietu kā "galvenais Kadirova atbalstītājs Eiropā" ieņēma viņa līdzgaitnieks Huseins (Saihans) Agajevs, kurš ieradās Vācijā "humanitāru iemeslu" dēļ. Tāpat kā Dugazajevs, arī viņš ir ļoti tuvs Kadirovam.

Jaunais "Čečenijas pārstāvis Vācijā" Huseins Agajevs un Ramzans Kadirovs

2024. gadā kongresā Groznijā "bēglis" Agajevs oficiālajā Čečenijas televīzijā uzstājās kā "Čečenijas diasporas pārstāvis Vācijā". Acīmredzot, pēc sankcijām pret Dugazajevu, varas ierastādes vairs neriskēja saukt viņu par "Kadirova pārstāvi". Viņš stāstīja, kā čečeniem ar Ramzanu Kadirovu ir jālepojas.

Agajevs, tāpat kā viņa dēls Selims, Čečeniju apmeklē katru gadu. Arī Agajevs jaunākais ir jaukto cīņu sportists, tomēr viņš nav kļuvis par Eiropas čempionu un ir tikai Ziemeļvācijas čempions. Selims Agajevs pārstāv Hamburgas klubu "Roland", kurā trenējas un no kura startē daudzi citi čečenu diasporas pārstāvji. Šis klubs ir tikai viens no milzīgā čečenu MMA klubu tīkla visā Eiropā, un to darbinieki parasti strādā dažādās privātās apsardzes struktūrās. Daļa no šiem labi trenētajiem cīkstoņiem palīdz aizsargāt kriminālos biznesus, vēsta avoti Vācijas policijā. Pēc viņu teiktā izriet, ka īpaša saliedētība un vardarbība pret oponentiem kriminālajā pasaulē čečenu diasporas pārstāvjus padara īpašu pamanāmus.

Huseins un Selims Agajevi jau ir paspējuši nonākt kriminālziņās. Kā liecina "Der Spiegel" avots, 2025. gada maija sākumā Šlesvigas-Holšteinā Agajevs advokātu birojā piekāva savu biznesa partneri (viņš esot bijis parādā vairākus desmitus tūkstošus eiro). Cietušais nesekmīgi mēģināja izlēkt pa logu un beigās tomēr bija spiests naudu atdot, tikmēr Agajevu advokārts apgalvo, ka avota aprakstītais par "attālināti neatbilst" notikušajam. Vācijas iestādes veic arī vairākas citas ar Agajevu saistītas izmeklēšanas – aizdomas par laupīšanu vainu pastiprinošos apstākļos un iespējamu preču realizāciju noziedzīgas grupas darbības ietvaros.

Čečenu diaspora – spiegu midzenis?

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Vāciju sāka satraukt ne tikai pieaugošā noziedzība, bet arī Krievijas īstenotas diversijas un spiegošana. Bieži vien to organizē izmantojot anonīmus "Telegram" kontus, kur nolīgst cilvēkus, kuri vēlas nopelnīt nelielu naudu. Tas parasti ir slepeni, taču Saihana Agajeva gadījumā nekas slepens jādara nav, jo viņš oficiāli vada loģistikas uzņēmumu un tas piekļūst visai Kremlim nepieciešamajai informācijai.

Huseins (Saihans) Agajevs vada 2012. gadā dibināto "RIM-Group", kas specializējas loģistikā un apsardzē. Uzņēmuma Instagram kontā ir piemēri tā darbam Hamburgā. Nav skaidrs, vai kompānija turpina strādāt ostā, bet zināms, ka ar Agajevu saistītā čečenu diaspora ir saistīta arī ar citām loģistikas kompānijām visā Vācijā. Piemēram, Agajeva partneris Ali Itaevs, kurš kopā ar viņu redzēts daudzās fotogrāfijās, strādā loģistikas uzņēmumā un arī regulāri lido uz Krieviju (piemēram, Maskavā bija 2025. gada vasarā).

Čečenu diaspora, kas saistīta ar Agajevu, sevi dēvē par klubu "Režims-95" (Čečenijas reģionālais kods Krievijā ir 95) un valkā apģērbu ar tā simboliku. Oficiāli tas ir tikai MMA cīkstoņu sporta klubs, kura pārstāvji fotografējās ar al Kapones fotogrāfiju un fotogrāfijas paraksta ar hashtag brāļi. Vācijas Federālā policija šai grupai pievērsusi uzmanību, aizdomās par saistību ar organizēto noziedzību.

Bažas, ka Čečenijas diasporu var izmantot Krievijas specdienestu vajadzībām, ir paudušas arī Vācijas tiesībaizsardzības iestādes. Jau 2019. gadā tās pievērsa uzmanību Čečenijas mafijas grupējuma mēģinājumiem iegūt piekļuvi konfidenciālai Vācijas drošības iestāžu informācijai. Tagad, kad Vācijas specdienesti secinājuši, ka Vācija kļuvusi par Krievijas hibrīduzbrukumu mērķi, bažas nevar neradīt čečenu piekļuve Vācijas infrastruktūras objektiem.

Huseins Agajevs ne vien "pārstāv" Čečeniju Eiropā, bet arī palīdz emigrantiem atrast darbu diasporas kontrolētos uzņēmumos. Šādi viņš vairo savu autoritāti. Kadirova piekritēja reputācija, kas saistīta ar noziedzīgajām aprindām, met ēnu uz visu diasporu, lai gan ne visi atbalsta Kadirovu.

Ne vietējiem iedzīvotājiem, ne migrācijas dienestiem nepatīk gadījumi, kad čečeni Eiropā ierodas it kā vajāšanas dzimtenē dēļ, bet pēc tam, it kā nekas nebūtu noticis, atgriežas mājās un slavē Kadirovu.

Spiegošana loģistikas objektu tuvumā pazīstama arī Latvijā. Kā zināms, par šādām darbībām aizturēti vairāki vietējie krievi, kas turklāt strādājuši tādos uzņēmumos, kā piemēram Latvijas dzelzceļš. Skaidrs, ka Krievijas izlūkošanas dienesti vāc informāciju par loģistikas spējām un infrastruktūru, lai kara gadījuma mēģinātu nodarīt maksimālu postu un traucētu militāro mobilitāti.

Kāda situācija ir Latvijā? Kādas ir Krievijas iespējas piekļūt informācijai par transporta loģistikas iespējām un darbību? Neoficiālā informācija ir satraucoša. Rīgas brīvostā ir daudzi uzņēmumi, kuros strādā šaubīgi cilvēki. Ostā ienāk daudzas militārās kravas un par tām visām zina valstij nelojālas personas.

Tāpat, nekur nav pazudusi čečenu organizētā noziedzība. Tas, ka par to nestāsta ziņās, nenozīmē, ka tā Latvijā neeksistē. Narkotiku tranzīts un tirdzniecība, nelegālās cigarešu ražotnes un tirdzniecība, dažādu preču kontrabanda – tas viss notiek šeit pat. Interesanti, cik tajā visā iesaistīti cilvēki uzplečos no tiesībsargājošajām institūcijām... Tas viss norāda uz milzīgu Krievijas specdienestu ietekmes tīklu, kas ir labi ieeļļots mehānisms.