Diplomātija par asinsnaudu
- Taisnība Raksta
- Sep 11
- 4 min read
Mahmuds Abass šonedēļ izbauda īstu diplomātisko spozmi. Palestīnas pašpārvaldes “prezidents”, kurš pēc savām pēdējām vēlēšanām pie varas turas jau septiņpadsmit gadus, lepni soļo pa Apvienoto Karalisti. Viņš paklanās Apvienotās Karalistes leiboristu līderim, premjerministram Kīram Stārmeram, kurš, šķiet, gatavs vienpusēji atzīt Palestīnas valsti. Stārmers pat nelūdza Abasam vienoties par robežām, drošības pasākumiem vai jebkuru no tām "niecīgajām detaļām", kas parasti nosaka reālu valsti. Nē – Abass savu valstiskumu saņem nomaksā par parādīšanos un rokasspiedienu.
Lielbritānija, Francija, Kanāda, Austrālija maksā Hamās par ebreju nogalināšanu.
Un, kamēr Abass smaida kamerām Londonā, divi viņa pilsoņi Jeruzalemē pirmdienas rīta sastrēgumu pārvērš par slaktiņu. Viņi iekāpa autobusā, atklāja uguni, nogalināja ebrejus un arī paši tika nogalināti. Palestīnas pašpārvalde rīkojās nekavējoties – šo teroristu ģimenes tagad saņems valdības noteikto pensiju saskaņā ar bēdīgi slaveno “maksā par slepkavību” shēmu – šausmīgu stimulu sistēmu, kas cilvēku nogalināšanu padara par ienesīgu ģimenes biznesu.
"Maksā par slepkavību": karjeras kāpnes terorismā
Palestīnas pašpārvaldes terora ekonomika darbojas pēc algu skalas, kas ir kārtīgāka nekā lielākajai daļai Rietumu birokrātiju. Nodur ebreju un ievaino viņu? Pieticīgs pabalsts. Izšauj uz vairākiem ebrejiem? Algas pielikums. Nogalini vienu ebreju? Ievērojama izmaksa. Nogalini vairākus vienā uzbrukumā? Apsveicam – saņem bonusu. Ja uzbrukuma laikā esi kļuvis par "gūstekni", ģimene saņem vēl lielāku kompensāciju.
Runāsim tieši: Palestīnas valsts atzīšana nozīmē netiešu atbalstu valdības programmai, kas maksā algas par ebreju nogalināšanu.
Tā nav sazvērestības teorija. Tā ir skaidri noformulēta Palestīnas pašpārvaldes politika, ko gadiem ilgi finansējuši miljardiem vērtie rietumu palestīniešu atbalsta līdzekļi. Un tomēr – Kīrs Stārmers, Emanuels Makrons, Marks Kārnijs (Trudo pēctecis), Entonijs Albanīzs Austrālijā un citi līderi, kuri sevi dēvē par “cilvēktiesību aizstāvjiem”, rīko Abasam diplomātisku kronēšanu. Tas notiek pirms šī mēneša beigās gaidāma ANO Ģenerālās Asamblejas cirka.
Sarunas ar teroristiem, izliekoties, ka tās ir par mieru
Abass nav demokrāts. Viņš nav pat īpaši prasmīgs diktators. Viņš ir vecs terorists uzvalkā, kurš atklājis, ka rietumu pašapmāns ir bezgalīgs. Viņa partija Fatah dibināta ar mērķi iznīcināt ebrejus. Jāsirs Arafāts deviņdesmitajos gados Oslo sarunās mainīja formulējumus, bet mērķi bija un ir tie paši.
Katru reizi, kad palestīniešiem tika piedāvāta sava valsts – gan Camp David sarunās ar Baraku un Klintonu, gan 2008. gadā ar Olmertu, gan laikā, kad tika slēgti "Abraham Accords" – viņi atteicās. Kāpēc?
Tāpēc, ka miers nenes peļņu. Vardarbība gan.
Un, ja rietumu līderi turpina izrakstīt čekus un uzņem Abasu savos varas gaiteņos, kāpēc gan lai viņš mainītos?
Rokas sniegšana Hamas: glābšanas riņķis terorismam
Un tad ir Gaza – bezgalīgā asiņu un teātra izrāde. Prezidents Tramps nesen piedāvāja Hamās to, ko viņš nosauca par viņu "pēdējo iespēju": pilnīga karadarbības pārtraukšana, visu ķīlnieku atgriešana un iespēja pamieram. Brīdinājums bija skaidrs – pieņemiet piedāvājumu vai vērojiet, kā Izraēla ar Vašingtonas svētību jūs iznīcina elles liesmās.
Hamās vēl domā. Tikmēr Makrons, Stārmers un viņu jaunākie partneri gatavojas piedāvāt vislielāko stimulu: valstiskumu.
Kāpēc gan Hamās pārtraukt vardarbību, ja Eiropa un tās sabiedrotie viņus apbalvo par tās turpināšanu?
Šo izrādi mēs jau esam redzējuši. Jūlija Hamās it kā piekrita pamieram un masveida ķīlnieku apmaiņai pret ieslodzītajiem. Katara, Ēģipte un pat ASV sūtnis Vitkofs apgalvoja, ka Hamās ir devis piekrišanu. Pārsteigums – viņi no vienošanās atkāpās. Kādēļ? Tinte vēl nebija izžuvusi, bet Makrons jau lēca uz pasaules skatuves, lai paziņotu, ka Francija atzīs Palestīnas valsti.
Francija, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija – katra savā veidā pārliecinājās, ka Hamas saprot galveno vēstījumu: terorisms atmaksājas.
7. oktobris: Terors tiešraidē
Patiesība nav jāizskaistina – Hamās nav nesaprasta pretošanās kustība. Tie ir vīri, kuri 7. oktobrī noslepkavoja 1200 izraēliešu un ārzemnieku. Viņi izvaroja un dedzināja, kā arī izlaupīja Izraēlas dienvidu ciemus. Viņi kliedza “allahu akbar” tā it kā tas būtu čempionu līgas fināls. Viņi zvanīja vecākiem, lai palielītos ar līķu skaitu, tiešraidē caur upuru sociālajiem tīkliem pārraidīja slepkavības un masveida izvarošanas pārveida par “TikTok” sērijām. Palestīniešu acīs viņi kļuva par dieviem, bet pārējai pasaulei – velniem ar WiFi.
Un tomēr rietumu valdības – tik izsmalcinātas, tik civilizētas un tik pašapmierinātas, runājot par “cilvēktiesībām”, gatavojas apbalvot šo nāves kultu. Hamās nav zvērējuši iznīcināt tikai ebreju – viņu harta, kas tapusi sadarbībā ar Musulmaņu brālību, aicina visā pasaulē iznīcināt kristiešus, sekulāros musulmaņus un visus neticīgos. Tieši šis ir grupējums, ko Eiropa, Kanāda un Austrālija grasās atzīt par leģitīmu valsts veidojumu.
Demogrāfija nemelo
Varbūt tas ir patiesais mērķis. Eiropas vietējo iedzīvotāju dzimstība krītas, kamēr islāma kopienas Londonā, Parīzē un Berlīnē bērnus dzemdē četras reizes vairāk nekā pamatiedzīvotāji. Tādas valstis kā AAE un Saūda Arābija – islāma dzimtene, šos migrantus nelaistu pat sev tuvumā. Bet Eiropa viņus uzņem ar izrullētu ar sarkano paklāju.
Afganistānas radikāļi, Pakistānas islāmisti, vīrieši ar “vērtībām”, kas ir absolūti nesavienojamas ar rietumu tradīcijām. Tie ir cilvēki, kurus rietumu līderi importē miljonos. Ar šādu tempu šariata likumi Eiropā nav paranoiska fantāzija vien – tā ir neizbēgama nākotne. Un izskatās, ka Makrons un Stārmers vēlas ģenerālmēģinājumu sākt jau tagad.
Rietumu līderu liekulība
Neviens no šiem līderiem – Stārmers, Makrons, Kārnijs, Albanīzs, paziņojumos par atbalstu Abasa iecerētajai valstij nav ar pušplēstu vārdu pieminējuši palestīniešu terorismu. Acīmredzot, “cilvēktiesības” tagad ietver arī tiesības veicināt slepkavošanu.
Un lūk, kāda ironija – piešķirot Abasam valstiskuma prestižu šie līderi ne tikai apdraud Izraēlu, bet arī piešķiļ uguni savām mājām. Katrs radikāls islāmists Londonā, Parīzē, Sidnejā vai Toronto zina, kāds ir īstais vēstījums: rietumi atbalsta slepkavību kā politisku valūtu. Ja tas ir pieņēmami Jeruzalemē, kāpēc gan ne Birmingemā, Marseļā vai Monreālā?
Galu galā, ja Palestīnas pašpārvalde var maksāt teroristiem Gazā, kas gan viņiem varētu traucēt maksāt “mocekļiem” ārzemēs, kad “valsts” sāks saņemt naudu no ANO apstiprinātiem palīdzības kanāliem?
Slepkavības finansē jau šobrīd
Rietumu nodokļu maksātāji jau sponsorē šo asiņaino biznesu. Miljardiem palīdzības dolāru pazūd Šveices kontos, Hamās tuneļos un algās, saskaņā ar “atalgo par slepkavību” programmu. Palestīnas valsts atzīšana šo shēmu – nogalini ebereju, bet ģimene saņems algu – legalizē. Eiropa izraksta čekus, Abass izdala. Apsveicam rietumu liberālās demokrātijas – jūsu ārpolitika ir oficiāli kļuvusi par terorisma finansēšanas mehānismu.
Tuvākā nākotne: farss tuvojas
Nekas no šeit aprakstītā nevar apturēt to, kas šomēnes ieplānots ANO Ģenerālajā asamblejā. Pasaule grasās piešķirt zīmogu “valstij”, kā identitāte balstīta apsēstībā ar ebreju nogalināšanu. Ir jāatmet diplomātiskās pieklājības formas.
Runa nav par mieru, runa ir par divām valstīm, runa var arī par taisnīgumu. Runa ir par to, ka rietumi formāli atzīst politisku kultūru, kurā ebreju asinis ir valūta.
Lietas jāsauc īstajos vārdos. Diplomātiska atļauja slepkavot.
Comments