Karš un nafta

Trampa administrācijas un Izraēlas uzsāktais mēģinājums gāzt ajatollu režīmu Irānā de facto ir iestidzis. Hormuza šauruma blokāde no Irānas puses dod režīmam iespējas kontrolēt naftas tankeru kustību, un tas pasaules tirgos turpina uzturēt nesamērīgi augstas naftas un sašķidrinātās gāzes cenas. Šajā situācijā galvenie cietēji ir Āzijas reģiona valstis, uz kurām Persijas līča naftas eksports sastādīja lauvas tiesu. Aplēsts, un Irānā to saprot, ka situācijai turpinoties 2026. gada vasaras mēnešos naftas tirgos iespējams abnormāls cenu pieaugums, kas izraisīs attiecīgās sekas pasaules ekonomikā.

Savukārt ASV, kas arī izziņojusi Hormuza šauruma blokādi, uzskata, ka bloķējot jūras satiksmi uz Irānu izraisīs haosu valsts ekonomikā un tam sekojošu ajatollu režīma krišanu (pēc spiediena no iekšienes). Praksē gan šauruma blokāde nav totāla. Monitoringa sistēmas konstatē, ka neliela kuģu skaita caur šaurumu kustība notiek abos virzienos. ASV spēki epizodiski veic arī uzbrukumus atsevišķiem Irānas militārajiem mērķiem.

Redzam, ka notiek cīniņš starp abu pušu argumentāciju. ASV liek uzsvaru uz Irānas iekšējo sabrukumu, savukārt Irāna cenšas sagaidīt Trampa administrācijas krahu novembra vidustermiņa vēlēšanas, ko noteikti ietekmēs augstās degvielas cenas ASV mazumtirdzniecībā.

Vienlaikus aktuāli arī citi procesi. ASV naftas ieguves bizness piedzīvo neredzētu atdzimšanu. Bankas ir ļoti pretimnākošas tādu projektu finansēšanā, kas saistīti ar naftas ieguves, pārvades un pārstrādes biznesu. Visa pamatā ir augstās naftas cenas.

Augstās cenas un peļņas vilinājums stimulē ASV naftas industriju pasaules tirgos pastiprināti pārdot uzkrātās rezerves. Rezultātā esot patukšoti ASV stratēģisko naftas rezervju krājumi, lai gan beidzamajās dienās šī tendence piebremzēta, lai neradītu deficītu ASV iekšējā tirgū.

Tas nozīmē, ka no biznesa viedokļa ASV ir ieinteresētas Hormuza šauruma blokādes īstenošanā.

Starp citu, beidzamajā laikā no Trampa administrācijas puses komentāri par šo jautājumu praktiski neatskan un kā galvenā problēma tiek piesaukta Irānas bagātinātā urāna krājumu pārņemšana.

Sarunas par mierīgu konflikta atrisinājumu faktiski ir bez perspektīvas. Pašreizējie Irānas priekšlikumi ir sekojoši – no reģiona atvilkt ASV militāros spēkus, pēc kā Irāna atceļ Hormuza šauruma blokādi un Irānai tiek atgriezti sankciju dēļ bloķētie finanšu līdzekļi, pēc kā var sākt sarunas ar ASV par citiem jautājumiem, tai skaitā kodolprogrammu. Kā vienošanās garantu Irāna piedāvā ANO. Saprotams, ka ANO esošajā stāvoklī neko nevar garantēt, līdz ar to Irānas priekšlikums uzskatāms par uzvarētāja ultimātu.

Lai neitralizētu Irānas kodolprogrammu un konfiscētu bagātināto urānu ASV būtu jāīsteno sauszemes operācija, kas bez lieliem zaudējumiem nav iespējama. ASV sabiedrība nepieņems šādus zaudējumus, un tas novedīs pie Republikāņu partijas politiskā kraha.

Vienīgais, kas iespējams, ir īstermiņa militārā operācija, kāda tika īstenota 2025. gadā un šogad, ar mērķi iznīcināt kārtējo Irānas militāro vadību un infrastruktūras objektus. Tā stimulētu nākamo Irānas vadību būt piekāpīgākai.

Tikmēr Persijas līča naftas eksportētāji cenšas pielāgoties situācijai. Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) jau 2024. gadā uzsāka naftas eksporta cauruļvada būvniecību uz Omānas līci, apejot Hormuza šaurumu. Naftas vadam jāsāk darboties 2027. gadā. Sākot ar 2026. gada 1. maiju AAE ir izstājušies no OPEC un OPEC+, pārstājot ievērot valstij noteiktās naftas ieguves apmēru kvotas.

Ķīna no Persijas līča diennaktī ieguva 5,6 miljonus barelu naftas plus praktiski visu sašķidrināto gāzi. Ķīnai bija un ir lieli stratēģiskie naftas uzkrājumi, kas ļauj tai nodrošināt vajadzības laikā, kad imports no Persijas līča ir sarucis. Naftas cenu kāpumu tuvākajos mēnešos var izsaukt Ķīnas lēmums papildināt savus krājumus, kā rezultātā pasaules naftas eksporta apjomi var tikt novirzīti uz Ķīnu, ņemot vērā, ka Ķīna var piedāvāt augstāko cenu. Tas, saprotams, paceltu cenas arī ASV mazumtirdzniecībā, kas galīgi nav izdevīgi Trampa administrācijai, jo tuvojas rudens.

ASV administrācija valsts naftas kompānijām rekomendējusi ierobežot eksportu un saglabāt cenas vietējam tirgum. Paralēli tam ASV kompānijas pilnībā kontrolē Venecuēlas naftas eksportu, tādējādi papildinot savus iekšējos resursus. Venecuēlas naftas specifika ir tās sastāvs, kurā ir daudz piejaukumu, un tā ir smaga nafta. Lai sagatavotu eksportam, nafta ir jāšķaida ar vieglāku naftu, kādu iegūst ASV. Līdz ar to ASV kompānijām, ņemot vērā īso loģistikas ceļu, ir ļoti izdevīgi smago Venecuēlas naftu šķaidīt ar savu vieglo un tā iegūt kvalitatīvus gala produktus.

Pastāv iespēja, ka Trampa administrācijas ietekme uz ASV naftas biznesu ir tik spēcīga, ka rudens pusē, neskatoties uz globālajām cenām, ASV mazumtirdzniecībā degvielas cenas var piedzīvot ievērojamu kritumu. Tas Republikāņu partijai nodrošinātu izredzes saglabāt ietekmi, bet Trampam – gūt atbalstu. Trampa lēmumi un darbības ir ASV naftas industrijai nesušas ievērojamu peļņu. Tā ir ietekmes svira, ko var izmantot cenu "paregulēšanai" iekšējā tirgū. Pēc vidustermiņa vēlēšanām degvielas cenas var atkal pielāgoties tirgus realitātei un Irānas cerības uz degvielas cenu ietekmi uz ASV administrāciju var kļūt par ilūziju.

Tikmēr Krievijā atkal gatavojas atsevišķu naftas produktu eksporta ierobežojumiem. Tas saistīts ar zūdošajām naftas pārstrādes jaudām Ukrainas veikto gaisa triecienu rezultātā. Statistika norāda, ka 2025. gadā naftas produktu ražošanā Krievija zaudējusi jaudas 1,7% apmērā. Šeit jāņem vērā, ka statistikā ietilpst arī rūpnīcas, kas atrodas Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Šīs rūpnīcas Ukrainas triecieni nav skāruši. Benzīna ražošanas jaudas samazinājušās par aptuveni 5%, kas nozīmē, kā sāk trūkt izejvielas, kuras šīm rūpnīcām būtu jāsagatavo. Savukārt naftas produkcijas deficītu reģionos rada loģistikas ķēžu izmaiņas.

No rūpnīcām, kuras atrodas tālu no centrālajiem reģioniem, nepieciešama produkcijas piegāde pa dzelzceļu, kas to sadārdzina un bieži nespēj nodrošināt vajadzīgos apjomus. Savukārt naftas vadi, pa kuriem notiek naftas eksports uz Krievijas centrālajiem rajoniem, ir pakļauti Ukrainas gaisa triecieniem, tādēļ izejvielu piegāde eksportam un apstrādei ir saraustīta. Tas rada nepieciešamību samazināt ieguves apmērus, jo naftu nav kur likt. Pašreizējā situācijā tas attiecīgi samazina arī ienākumus budžetā, jo nodokļi Krievijā tiek iekasēti no iegūtās naftas apmēra. Neskatoties uz augsto naftas cenu pasaules tirgos, Krievijas ienākumi ir limitēti, jo minēto iemeslu dēļ nav iespēju saglabāt ierastajā apmērā un palielināt tieši naftas ieguves apjomus.