Diplomātija un karš Ukrainā – ko gaidīt tuvākajos mēnešos

Pavisam nesenā vēsture atkārtojas un sāk jaunu aprites ciklu. Atceramies 2022.gada notikumus, kad Ukrainas ieņemšanai sakomplektētais Krievijas Bruņoto spēku trieciengrupējums cieta neparedzētus zaudējumus un bija spiests atvilkties no ieņemtajām teritorijām. Tika veidota pseido diplomātiska aktivitāte, kuras uzdevums bija panākt kara uzvarēšanu jau ar diplomātisko metožu atbalstu. Te radās „Stambulas sarunu” formāts, vienlaicīgi turpinot aktīvās militāras darbības. To pašu redzam atkārtojamies pašlaik. Krievijas Bruņotajiem spēkiem objektīvi pietrūkst resursu to uzdevumu izpildei, kurus uzstāda kremlis. Neskatoties uz Bruņoto spēku vadības apgalvojumiem, ka militārās operācijas turpināšanai būtu vajadzīgi tikai jauni cilvēkresursi un ukraiņu aizmugures terorizēšana, kremlis saprot, ka diplomātiskie resursi tomēr jādarbina, lai iegūtu atelpas brīžus un turpinātu Ukrainas teritorijas iekarošanu pa nelieliem fragmentiem. Tādēļ šobrīd esam nonākuši pie jaunām „Stambulas sarunām”, kurām tālākejošas sekas no kremļa puses nesekos, bet kaut kāda laika ievilkšana būs gana noderīga. Noderīga tā būs gatavotajai vasaras karadarbības kampaņai, uz ko joprojām kremlis liek cerības kā savu tālejošo mērķu atspiediena elementam. Galvenais arguments – dzīvā spēka kvantitatīvs pārsvars un ļoti zems zaudējumu tolerances slieksnis. Tamdēļ vasaras ofensīvas kampaņa kremlī tiek uzskatīta par iespēju gūt kaut ko no nerealizētā, neskatoties uz sociālo un ekonomisko problēmu samilzšanu valsts iekšienē.

Ukraiņu vērtējumā krievu vasaras kampaņas prioritātes un mērķi ir sekojoši:

• okupēt Časivjaru un Torecku;

• noslēgt izvirzījumu Toreckas virzienā uz automaģistrāles 0504;

• izvirzīties līdz Konstantinivkai un rudenī sākt kaujas par to;

• noslēgt izvirzījumu Pokrovskas virzienā, bloķēt Pokrovsku no austrumiem un rietumiem, radīt apstākļus, lai rudens-ziemas periodā varētu sākt kaujas par Pokrovsku

• Kupjanskas virzienā taktiskās grupas izvēršanai ievērojami paplašināt placdarmu Oskolas upes labajā krastā;

• Ļimanas virzienā iziet līdz Borovajai un radīt apstākļus, lai rudens-ziemas periodā sāktu kaujas par Kupjansku, Borovuju un Ļimanu;

• aktivizēt ofensīvas darbības Sivirskas virzienā, lai rudens-ziemas periodā sāktu kaujas par pilsētu;

• intensificēt karadarbību Zaporižjes un Hersonas apgabalos ar mērķi piesaistīt Ukrainas spēkus un nepieļaut to pārsviešanu austrumu virzienā, kur ieplānota galvenā karadarbība.

Secinājumi. Kā redzam, tad kopējais visiem karadarbības plāniem ir tas, ka vasaras kampaņas uzdevums ir sagatavoties lielāko pilsētu ieņemšanai rudens-ziemas periodā. Ticami, ka operācijas tiek plānotas šādi uzbrucējumobilitātes ierobežojumu dēļ. Lieli bruņutehnikas zaudējumi piespiež uzbrucējus izmantot jebkādu tehniku, lai izvirzītos uz pozīcijām. plaši tiek izmantoti vieglie automobīļi un motocikli. Savukārt rudens un ziemas apstākļos ar šādu tehniku pārvietoties pa izdangātajiem ceļiem un laukiem ir un būs grūti vai neiespējami. Tādējādi tiek veidoti plāni līdz bezceļu periodam tikt līdz lielajām apdzīvotajām vietām, kuras tad lēnā, jau pierastā manierē ar artilērijas un dronu atbalstu varēs šturmēt visu ziemu.

Paralēli karadarbības plānošanai, kremlis pilnībā neatsakās no darbības diplomātiskajā frontē. Iemesls – ja nu karadarbībā viss nenotiek tā kā iecerēts. Tādā gadījumā atkal var izveidot uguns pārtraukšanas pauzes, lai sagatavotos tālākai karadarbībai. Kā redzam, tad kremlis ir secinājis, ka tas strādā. Īsas dažu dienu pauzītes spēku pievilkšanai, apgādei, un atkal var turpināt uzbrukumu. Ja situācija frontē kļūt īpaši nelabvēlīga, kremlis pastiprinās centienus diplomātiskajā frontē, izplatīs priekšlikumus, kurus vajadzēs atkal apspriest, pārcels tikšanās laikus. Citiem vārdiem sakot – izmantos diplomātiju, lai atkal iegūtu laiku.

Šajās dienās tas ir acīredzams, ja raugāmies uz Stambulas tikšanos. Ukrainas vadība piekrīt visiem izvirzītajiem pamiera nosacījumiem (Trampa administrācijas uzspiestajiem), lai gan valstij esošajā situācijā tie nav izdevīgi. Tai pat laikā kremlis savā darbībā tieši norāda nostāju pret pamieru un karadarbības pārtraukšanu. Uz tikšanos Stambulā no Maskavas nosūtīti gadījuma cilvēki, kuru vienīgās pilnvaras ir vēstīt jau zināmo ultimatīvo kremļa viedokli, kā arī demonstrēt klaju diplomātisku necieņu. Ir acīmredzams, ka š.g. vasaras karadarbības kampaņa tiek uzskatīta par to metodi, kas kremļa uzskatos varētu mainīt situāciju par labu tā stratēģiskajam plānam, tādēļ diplomātijai jāpievēršas izteikti formāli. Izskatās, ka arī sankciju pastiprināšana Putinu nebiedē, jo pastāv pārliecība, ka ja jau līdz šim izdevās pielāgoties, tad izdosies arī turpmāk.

Pašlaik notiekošais liecina tikai par vienu – kremlis ir gatavs karadarbību turpināt, represīvā iekšpolitika Krievijā tiek pastiprināta, propaganda darbojas pastiprinātā režīmā. Putins joprojām nejūtas apdraudēts, līdz ar to atteikties no sevis izvirzītajiem mērķiem ārpolitikā netaisās.

___________________

Izmantotas portāla Deep State digitālās kartes kā sagataves https://deepstatemap.live/en#8/47.6061630/34.8596191