Donalds Tramps – lielā atgriešanās

Pēdējos mēnešus pasaules politikā valdīja klusums. Pirms vētras. Visi gaidīja ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. Un vēlēšanu nakts tiešām izvērtās vētraina… ASV 45.prezidents Donalds Tramps pārliecinoši uzvarēja, iegūstot 312 elektoru balsis, 74,5 miljonus vēlētāju balsis (50,4%) pret konkurentes Kamalas Harisas 212 elektoru balsīm, 70,8 vēlētāju balsīm (47,9%), un kļuva par ievēlēto 47. ASV prezidentu. Sakāvi vēlēšanās ir atzinuši gan esošais prezidents Džozefs Baidens, gan prezidenta kandidāte Kamala Harisa.

Vienlaikus Republikāņu partija ir ieguvusi vairākumu Senātā un tuvojas vairākumam Pārstāvju palātā, kur vēl dažos štatos notiek balsu skaitīšana. Ļoti augsta ir iespēja, ka republikāņi pilnībā kontrolēs Kongresu. Tas novērsīs nesaskaņas starp valsts varas zariem un ļaus jaunievēlētajam prezidentam netraucēti īstenot savu iecerēto politiku. Demokrātu partijai tā ir grandioza politiskā sakāve.

ASV lielāko mediju (CNN, BBC, u.c) pēcvēlēšanu nakts šovos, kuru politiskie eksperti pirms tam vienbalsīgi bija paredzējuši pārliecinošu Kamalas Harisas uzvaru, vēlēšanu rezultāti rādīja apjukumu, kas pamazām pārauga neslēptā panikā. Nav skaidrs, kāpēc šie politiski eksperti tā par to bija pārliecināti, ja pirmsvēlēšanu socioloģiskās aptaujas rādīja 50/50, bet ir vispārēji pieņemts, ka minimāli ir jābūt 4 % pārsvaram, lai kandidātam prognozētu uzvaru. Acīmredzot ASV liberālā elite bija noticējusi pati savai propagandai, tāpat kā Kremlis noticēja M.Simoņjanai un V. Solovjovam, ka Kijevu var ieņemt trijās dienās. Abos gadījumos realitāte nāca kā ledaina duša, jo dzīvē viss ir savādāk…

Nepietiek, ka mediji vai politiskie oponenti kādu pasludina par noziedznieku, ja sabiedrības vairumu nepārliecina sniegtie pierādījumi. Šāds gadījums ir arī ar iepriekšējām ASV prezidenta velēšanām, kad par prezidentu kļuva Džozefs Baidens, bet Donalds Tramps neatzina vēlēšanu rezultātus. Kāds tam bija pamats? Statistika - vēlētāju skaits miljonos (Popular vote):

Demokrātu kandidāti: 2000.g. (Als Gors) - 51; 2004.g.(Džons Kerijs) – 59; 2008.g (Baraks Obama)-69.5; 2012.g.(Baraks Obama) – 65.9; 2016.g.(Hilarija Klintone) – 65.8; 2020.g. (Džozefs Baidens)-81.3; 2024.g.(Kamala Harisa)-70.8.

Republikāņu kandidāti: 2000.g. (Džordžs W.Bušs) – 50.4; 2004.g. (Džordžs W.Bušs) – 62; 2008.g. (Džons Makeins) - 59.9; 2012.g.(Mits Romnijs) – 60.9; 2016.g.(Donalds Tramps) – 63; 2020.g.(Donalds Tramps) – 74.2; 2024.g (Donalds Tramps)- 74.5.

2020.gada vēlēšanās Džozefs Baidens uzrādīja fenomenālu vēlētāju balsu skaitu, kas ievērojami pārspēj pārējo šī gadsimta prezidentu kandidātu rezultātus – gan demokrātu, gan republikāņu.. ASV sabiedrībai neviens tā arī nav ticami paskaidrojis no kurienes šie papildus vēlētāju miljoni radās un pazuda. Mistērija. 2020.gada un 2024.gada vēlēšanās Donaldu Trampu ir atbalstījis līdzīgs balsotāju skaits, kas liecina par elektorāta noturību un uzticību. Šajās dienās Demokrātu partijas līdere Nensija Pelosi paziņoja, ka partija virzīs priekšlikumu no par atteikšanos no kopējā balsu uzskaitījuma (Popular vote). Laikam pārāk grūti reizēm skaidrot rezultātus…

Kamala Harisa savai kampaņai ir izlietojusi ap 1 miljardu $, vēl esot parādā no 18 – 20 miljoniem $. Viņai bija visu lielo publisko mediju (izņemot Fox News) masīvs atbalsts, kuri uzskata, ka pietiek Donalda Trampa atbalstītājus nosaukt par fašistiem un rasistiem, lai cilvēki balsotu, kā to noteiks CNN, BBC vai Kārlis Streips. 74 miljoni( balsstiesīgie, tātad pilngadīgie) ASV pilsoņi tiek apsaukāti par fašistiem tikai tāpēc, ka atļaujas nepakļauties kreisi radikālo liberāļu (WOKE ideoloģija) iebiedēšanai un šantāžai.

Par Demokrātu partijas kandidāti aicināja balsot Holivudas slavenības. Bet tam drīzāk bija negatīvs iespaids, jo gandrīz visas Holivudas zvaigznes, piemēram Dženifera Lopesa, Bejonse, Opra Vinfrija (esot samaksāts 1 miljons par intervijām), kuras aicināja balsot par Kamalu Harisu, tā vai citādi bija iejauktas grandiozajā skandālā, kas saistīts ar reperi P. Diddy – grupveida izvarošanas, pedofilija (jaunākajam upurim 9 gadi),seksa verdzība, cilvēktirdzniecība, narkotiku izplatīšana, kas satricināja visus sociālo mediju tīklus un satrieca ne tikai Amerikas, bet pasaules sabiedrību. Uz šāda fona Donalda Trampa draiskulības ar pieaugušo filmu aktrisi izskatās kā visai tikumīgas, pat puritāniskas izpriecas, tā teikt, Old School.

Vēlēšanu rezultātus noteica reālas sabiedrības problēmas - ekonomiskās, sociālās, kriminālās, tai skaitā, tās ko rada lielais nelegālo imigrantu skaits un vaļējās robežas. Donaldu Trampu liberāļi mēdz saukt populistu, tomēr viņš atzīst reālās vēlētāju problēmas, cita lieta, vai piedāvātie risinājumi ir dzīvē īstenojami. Par Demokrātu partijas pilnīgo atrautību no ierindas pilsoņu dzīves šo vēlēšanu sakarā skarbi ir izteicies leģendārais demokrātu senators no Vermontas Bernijs Sanders - Nevajadzētu būt lielam pārsteigumam, ka Demokrātiskā partija, kas ir pametusi strādājošos cilvēkus, konstatēs, ka strādājošie ir viņus pametuši. Pirmkārt, tie bija baltie strādājošie un tagad tie ir arī latino un afroamerikāņu strādājošie. Kamēr demokrātu vadība aizstāv status quo, amerikāņu tauta ir dusmīga un vēlas pārmaiņas. Un viņiem ir taisnība.

Tas, cik cilvēki ir nikni pierāda precedents ar Amišu kopienu, kuras lielākā daļa dzīvo Pensilvānijas štatā (svārstīgais štats, ar lielāko elektoru skaitu – 19). Amiši dzīvo pēc 19.gadsimta modes un stila, neizmanto modernās tehnoloģijas, nodarbojas ar lauksaimniecību - piena fermas. Amiši tradicionāli nekad nav balsojuši vēlēšanās, bet Džo Baidena administrācijas birokrātija viņus pārāk bija nospiedusi (Zaļais kurss, govis, CO2). Donalds Tramps atrada veidu kā uzrunāt kopienu, ka problēmas ir sadzirdētas un tiks risinātas. Pirmo reizi vēsturē amiši devās balsot- karietēs un ratos, ar karogiem un vainagiem. Līdzīgi ir ar citām sociālajām un etniskajām grupām. Donalds Tramps strikti nostājās Izraēlas pusē, tāpēc viņu atbalstīja ASV ebreju izcelsmes pilsoņi, kamēr Kamala Harisa centās nosēdēt uz diviem krēsliem-gan ebrejiem, gan arābiem, un viņu vēlēšanās neatbalstīja neviena grupa. Donalds Tramps saņēma lielu latino izcelsmes pilsoņu atbalstu. Kas ir latino? Viņi ir katoļi!

Milzīgu ietekmi uz veiksmīgu kampaņu atstāja Ilona Maska atbalsts Donaldam Trampam.

Nauda, protams, ir svarīga, bet vēl būtiskāks faktors ir tas, ka Ilonam Maskam pieder sociālais mediju tīkls X, kur ir atcelta cenzūra. Līdz ar to ir pieeja lielo datu masīvu analīzei (Big data), algoritmi veic datu apstrādi un cilvēku noskaņojumu analīzi. Atšķirībā no citiem sociālo mediju tīkliem, kā Instagram, kas vērsts uz izklaidi, vai Facebook, kas tiek tik nežēlīgi pakļauts cenzūrai, ka ir izmantojams tikai propagandai, bet nu nekādi socioloģisko datu analīzei, jo rezultāti vienkārši nebūs ticami. Līdz ar to Donalda Trampa komandai bija iespēja uzzināt, kas katras konkrētās sociālās vai etniskās grupai ir svarīgi, kas viņus uztrauc, respektīvi, veidot adresētu piedāvājumu.

Izraēla saņems daudz stiprāku atbalstu, tomēr ASV būs jārisina arī Ukrainas problēmas. Saskaņā ar publisko informāciju (The Washington Post) 7.oktobrī Donalds Tramps ir piezvanījis Vladimiram Putinam. Kremlis šo faktu nav ne apstiprinājis, ne komentējis, tomēr netiešas norādes liecina, ka tā bija nepatīkama saruna. Drīz pēc tam Krievijas galvenajos propagandas raidījumos sākās uzbrukumi Donaldam Trampam un viņa ģimenei - raidījumā “60 минут” (Skabejeva, Popovs) tika demonstrēti Melānijas Trampas jaunības dienu pikantās bildes, bet raidījumā “Вечер с Владимиром Соловьёвым” tika agresīvi norādīts, ka Donalds Tramps nav Krievijas draugs. Ir grūti pieņemt, ka Vladimirs Putins viegli piekritīs konflikta iesaldēšanai pa esošo saskarsmes līniju, 1000 kilometru bufera zonai, kur tiks ievesti NATO (britu) karavīri. Tas papildus Somijas (robeža) un Zviedrijas dalībai NATO.

Pirmām kārtām Donalds Tramps nodarbosies ar ASV ekonomikas problēmām, viss pārējais būs pēc tam. Tomēr ASV nav draugu, bet ir intereses, tāpēc tai nāksies izpildīt savas saistības pret sabiedrotajiem, tai skaitā atbalstīt Ukrainu. Tas nenozīmē, ka tiks atbalstīta prezidenta V. Zelenska administrācija, ar kuru ir ļoti liela neapmierinātība gan Ukrainas sabiedrībā, gan armijā. Korupcija ir milzīga Ukrainas problēma, bet kur ir korupcija, tur ir nodevība.

Populārā literatūra bieži un ļoti precīzi paredz nākotnes notikumus. Tāpēc arī šīs grāmatas, filmas kļūst populāras, jo atspoguļo sabiedrības noskaņojumu, idejas un vērtības. Pirms mazliet vairāk kā 10 gadiem amerikāņu rakstniece Sjuzena Kolinsa kļuva neiedomājami populāra ar savu grāmatu sēriju “Bada spēles” (The Hunger Games), kuru Holivuda ļoti veiksmīgi ekranizēja. Stāsta finālā ir aina, kur vienkāršā tauta šturmē Kapitoliju, lai izmestu no tās tirānus un satrapus, kas vizuāli ar savu apģērbu un krāsainajiem matiem ļoti atgādināja WOKE ideoloģijas pārstāvjus vispār un Latvijas progresīvos ļevakus konkrēti. 2020.gada janvāra Kapitolija ieņemšana ļoti sasaucās ar ainām no šīs filmas. Liberālās politiskās elites ir tā attālinājušās no vienkāršās tautas, ka to vairs vispār nesaprot, tas arī noteica ASV vēlēšanu rezultātu.

ASV tauta ir izvēlējusi savu prezidentu brīvās un demokrātiskās vēlēšanās. Visām citām tautām būs šo izvēli cienīt.