Eiropas lēmumi ved uz ekonomisko bedri

Taisnība Raksta
2 days ago
5 min read

Eiropas Savienība (ES) pilnās burās iet uz sēkli tirdzniecības līguma noslēgšanā ar Austrāliju, kas ir Ursulas fon der Leienas sarakstā nākamais lielais starptautiskais līgums. Ir jāsteidzas, jo starptautiskā konkurencē Eiropa hroniski zaudē. Konkurējošas lielvalstis ir daudz sekmīgākas.

Tā Ķīna ir paziņojusi, ka no 2026. gada 1. maija atcels importa tarifus visām Āfrikas valstīm, izņemot Esvatīni, kas uztur diplomātiskās attiecības ar Taivānu.i Vienlaikus Ķīna plāno turpināt sarunas un parakstīt ekonomiskās partnerības līgumus kopīgai attīstībai, kā arī paplašināt Āfrikas eksporta piekļuvi Ķīnas tirgum, modernizējot "zaļo kanālu" un veicot citus pasākumus. Savā runā Sji Dzjiņpins uzsvēra, ka šīs jaunās augsta līmeņa atvēršanās iniciatīvas radīs jaunas iespējas Āfrikas attīstībai un veicinās kopīgus modernizācijas centienus starp Ķīnu un Āfriku.

Eiropa mēģina izlauzties līdz Austrālijai

ES un Austrālija bija tuvu vienošanās panākšanai 2023. gada oktobrī G7 sanāksmes laikā Osakā, Japānā, taču Austrālijas tirdzniecības ministrs Dons Farels pēdējā brīdī atteicās no vienošanās,ii pakļaujoties spiedienam no liellopu gaļas lobija puses savā valstī.

Joprojām strīdīgie punkti: Austrālijas liellopu un jēra gaļas piekļuve Eiropas tirgum; ES tirdzniecības aizsardzība attiecībā uz specializētiem pārtikas produktiem; kritiski svarīgi minerāli; un Austrālijas nodoklis luksusa automašīnām.

Pirms nedēļas Farels apmeklēja Briseli, lai tiktos ar ES tirdzniecības un lauksaimniecības komisāriem Marošu Šefčoviču un Kristofu Hansenu. Tikai tad, ja viņi atrisinās šīs domstarpības, Komisijas vadītājs varēs lidot uz Austrāliju, lai beidzot noslēgtu oficiālu vienošanos. Tomēr ir piecas galvenās lietas, kas kavē ES tirdzniecības nolīgumu ar Austrāliju,iii un ES vēlas ieviest vēl vairākus ierobežojumus. No otras puses Austrālijai Eiropa ir rezerves tirgus ārpus savas ietekmes reģiona, kurā ir nepiesātināmais Ķīnas, Vjetnamas un Indijas tirgus, kā arī visai vilinošās iespējas būt vieniem no pirmajiem Krievijas Sibīrijas tirgū pēc tam, kad būs miera līgums ar Ukrainu un tiks atceltas ASV sankcijas.

"Es neslēdzu sliktus darījumus," Farels sacīja pirms došanās uz Briseli,iv kas skaidri iezīmēja pozīciju par iespējamām sarunām, ja Eiropa neizvirzīs kādus papildus nosacījumus. Te gan apmātajai Eiropai jāsaprot, ka tā nediktēs savu zaļo kursu citām zemēm. Neviens nekad nepiekritis piemērot emisiju kvotas un papildus maksājumus no preču ražošanas eksportprecēm uz Eiropu. Pie šādiem papildus maksājumiem Eiropa vairs nav interesanta Austrālijas eksportētājiem, pat neatkarīgi no politiski motivētiem deklaratīviem nolīgumiem.

Pieci galvenie šķēršļi

Lielākais šķērslis ir ES noteiktie ierobežojumi tirgus pieejamībai Austrālijas lauksaimniecības produktiem. Tas attiecas ne tikai uz gaļu, bet arī uz cukuru, rīsiem un piena produktiem, lai gan kvotas šiem produktiem ir mazāk jutīgas. Austrālijas Nacionālā lauksaimnieku federācija pirms pāris nedēļām paziņoja, ka tā joprojām meklē "ievērojami lielāku piekļuvi" visām minētām produktu grupām.

Eiropa nevar atļauties lielākas kvotas, jo tas būtiski ietekmēs Eiropas lauksaimnieku nekonkurētspējīgo produkciju – tā pasaulē ir visbagātīgāk dotēta un ar dažādiem ES un nacionāliem pabalstiem balstīta, kamēr ražošanas izmaksas tik un tā ir visaugstākās. Populisma pārņemtais Eiropas Parlaments (EP) bloķēja līdzīgu līgumu ar Latīņamerikas valstīm (nolīgums ar Mercosur bloku), nododot to tiesas izskatīšanai, un šāds scenārijs ir paredzams arī līgumam ar Austrāliju.

Daži strīdus jautājumi ir uz robežas ar vienkāršu nevēlēšanos noslēgt līgumu. Tādi ir strīdi par atsevišķu preču nosaukumiem un produktiem, kuru nosaukumus aizsargā ES Direktīva par produktu ģeogrāfisko izcelsmi. ES produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) aizsargā lauksaimniecības produktus, pārtiku, vīnus un stipros dzērienus, kuru kvalitāte, reputācija vai īpašības ir saistītas ar noteiktu ģeogrāfisko izcelsmi un tradicionālām ražošanas metodēm. Šī sistēma nodrošina patērētāju uzticēšanos un palīdz ražotājiem tirgot unikālus produktus, kas tiek nodalīta no tradicionāla protekcionisma.v Līgumā ar Austrāliju krustpunktā ir parmezāna, kanbera, fetas un citi sieri (Austrālijā visbiežāk vienkārši saukti par cietu vai baltu sieru), sensitīvi ir šampanieši, konjaki, kalvadosi, portvīni un tamlīdzīgi. Ja par daļu no precēm ir panākta vienošanās un tas ir atspoguļots muitas nomenklatūrā, tad diskusijas joprojām notiek par prosecco, pecorino, parmezānu un fetu,vi bet tie ir tikai daži piemēri, jo neskaidrību ir par daudzu desmitu nosaukumu garu preču sarakstu.

Austrālijai pieder pasaulē lielākie apzinātie litija krājumi, taču tai trūkst pārstrādes jaudas, lai tās monetizētu. Tā rezultātā Ķīna pārstrādā praktiski visu Austrālijas saražoto litija izejvielu, ļaujot Pekinai dominēt globālajā piegādē. ES un Austrālija turpināja sarunas par šo tēmu arī pēc Osakas fiasko, 2024. gada sākumā noslēdzot nosacītu saprašanās memorandu.

Austrālija ir Eiropas RESourceEU programmas partnere,vii kā mērķis ir samazināt atkarību no kritiski svarīgu izejvielu apakškopas. Un Eiropas Investīciju banka sadarbojas ar Austrāliju. Ideālā gadījumā tirdzniecības nolīgums veicinātu Austrālijas eksportu uz Eiropu un arī palielinātu Eiropas uzņēmumu vēlmi investēt šīs nozares uzņēmumos Austrālijā. Tas būtu saprātīgi, jo pēdējo trīs gadu laikā Brisele iztērēja vairākus simtus miljonus eiro atkarības mazināšanai no ārvalstu litija piegādēm, bet ne centa no tā – litija rūdu izpētē pašā Eiropā, un likumsakarīgi ES atkarība no ārējām piegādēm ir vēl vairāk saasinājusies. Eiropā vienīgais litija ražotājs ir Austrālijai piederošais litija ražotājs Vulcan Energy Vācijā.viii Bet tā jauda nenodrošina pat trešdaļas tirgus vajadzības Vācijā un uzņēmuma jauda palielināšana ir neiespējama zaļā prasību un enerģijas cenu dēļ.

Eiropa ir viens no visstraujāk augošajiem elektrotransportlīdzekļu ražošanas tirgiem pasaulē. Paredzams, ka litija pieprasījums Eiropā līdz 2050. gadam palielināsies 57 reizes, un ES mērķē uz to, lai vismaz 40% materiālu apstrādes un rafinēšanas tiktu veiktas tās robežās.ix Lielajam līgumam grūtības rada tehnisks aspekts: Eiropa vēlas izvairīties no divējādas cenu sistēmas kritiski svarīgām izejvielām (un enerģijas avotiem, piemēram, dabasgāzei), kas dod priekšroku vietējiem klientiem. Pēc būtības tas ir slēptais protekcionisms, jo īpašas atlaides saņem pašmāju ražotāji, kas saņem dažādus atbalstus zaļā kursa realizācijā un tiem tiek piedāvāts tirgus ar nozīmīgiem atvieglojumiem. Austrālija nav devusi signālu, ka ir gatava izbeigt arī pie sevis piekoptu līdzīgu praksi attiecībā uz vairākām minerālvielu pārstrādes produktu grupām.

Ekonomiski tam nav arī pamata, jo Austrālija ar ķīniešu rokām faktiski pārvalda retzemju metālu tirgu pasaulē. Tas attiecas ne tikai uz litiju, bet arī uz urānu, sudrabu, alumīnija ražošanā izmantoto boksītu un daudzām citām kritiskām izejvielām un to pārstrādes produktiem.

Atsevišķs ES un Austrālijas līguma nesamierināmu pretrunu priekšmets ir luksusa automašīnu aplikšana ar nodokļiem. Tā ir gadsimtu sena tradīcija ar sociāli nozīmīgu dimensiju – Austrālija ar īpašu nodokli apliek luksusa transportlīdzekļu importu. Nodoklis ir 33 procentu likme modeļiem, kuru cena pārsniedz noteiktu auto cenu slieksni. Austrālijā visām ārvalstu automašīnām tiek piemērots arī 5 procentu importa nodoklis. Tirdzniecības partneriem, kuriem ir darījumi ar Kanberu, piemēram, Korejai un Japānai, šis nodoklis ir atcelts, taču luksusa automašīnu nodoklis joprojām tiek piemērots.

Austrālija ir visai ievērojams auto tirgus. Tā Japāna 2024. gadā pārdeva Austrālijai transportlīdzekļus 8 miljardu dolāru vērtībā, bet Vācija ar 2 miljardiem dolāru ierindojās tikai piektajā vietā.x ES labprāt pavērtu ceļu lielākam vācu luksusa automašīnu pārdošanas apjomam Austrālijā. Šis nodoklis ir Austrālijas iekšzemes tiesību akts un oficiāli nav sarunu sastāvdaļa, bet jau kopš 2023. gada neoficiāli ir dažādi ticis pārrunāts, ka Austrālija būtu gatava atbrīvoties no šī nodokļa, un šāds mājiens tika izteikts vēl nesen.xi

Cīņa par vietu zem saules

ES ir guvusi visai iluzorus panākumus ar jauniem tirdzniecības nolīgumiem – tā ir parakstījusi Mercosur līgumu, noslēgusi sarunas ar Indiju, jauna virzība ir piešķirta līgumam ar ASV.

Austrālijai šajā starptautisko līgumu struktūrā būtu ļoti nozīmīga loma un politiķiem šķiet, ka šī jaunā ģeopolitiskā balansēšana ļaus Eiropa ekonomiski nostātos uz savām kājām. Daudz tiek pārspriests, ka šis darījums uzsver tās kultūras un vēsturiskās saites ar Austrāliju, izcelta arī attiecību pacelšana daudz augstākā līmenī, tomēr Eiropai vēl ilgstoši būs jācīnās par savu vietu Indo-Klusā okeāna reģionā. Tikai nevajadzētu piemirst, ka kuģošana ap Austrāliju nav bez saviem šķēršļiem, un tas ne vienmēr ir tikai acīm redzamais Lielais Barjerrifs. Pagaidām tas kurss ir uz sēkļa.

Eiropas lēmumi ved uz ekonomisko bedri

Eiropa mēģina izlauzties līdz Austrālijai

Pieci galvenie šķēršļi

Cīņa par vietu zem saules

Recent Posts

Comments