Gājputni aizlidojuši, laiks mainīt valdību

Sniegs ir daudzviet ne tikai Somijā un Norvēģija, bet arī Krievijā. Skandināvijā parasti to uzņem mierīgāk – kā parastu gadalaika maiņu, taču Krievijā tas ir citādi. Tur šis laiks vienmēr saistās ar izmaiņām valdībā. Tās turpināsies līdz pat gada beigām.
Personāliju nomaiņa
Krievijas Valsts dome ir nolēmusi pārveidot Krievijas valdību, un ir nobalsojusi par Oļegu Kožemjako kā par premjerministra vietnieku un prezidenta Vladimira Putina pilnvaroto sūtni Tālo Austrumu federālajā apgabalā.[1] Tur viņš aizstās Juriju Trutņevu, kuram vairs nav savas vietas valsts pārvaldē – viņš paliks vietējā izpildvarā.[2]
Deputāti ir apstiprinājuši visus premjerministra Mihaila Mišustina iesniegtos valdības amatu kandidātus, un atlicis tos apstiprināt vai atlikt Krievijas prezidentam. Premjers par saviem vietniekiem aicinājis prezidentu apstiprināt Andreju Ņikitinu (atbildīgais par transporta kompleksu), Irinu Okladņikovu (valdības aparāta vadītāja), Antons Siluanovs (finanšu ministrs), Dmitriju Jadrovu (satiksmes ministrs).
Plašākas reformas
Krievijas valdība gatavojas plašai personāla un strukturālajai pārveidei, kāda nav piedzīvota kopš tās izveidošanas 2024. gada maijā. Plānots nomainīt divus no deviņiem premjerministra vietniekiem, kā arī vēl divus pievienot Ministru kabineta prezidijam.[3]
Nozīmīgākās pārmaiņas ir Antona Siluanova pilnvaru atjaunošana premjerministra vietnieka amatā. Tas ir mērķtiecīgi veidots amats, kam par pamatu ir pieaugošā nenoteiktība finanšu politikas jomā, turklāt Centrālās bankas vadītājas Elviras Nabiulļinas pilnvaru termiņš beigsies 2027. gadā. Ministru kabineta sekretariāts arī pievērsīsies finanšu jomai un to vadīs Siluanova pirmā vietniece Irina Okladņikova, no kuras sagaida jaunajiem apstākļiem atbilstošu finanšu pratību.
Potenciālie iemesli
Krievijas mediju telpā uzskata, ka tās ir plānotas izmaiņas, kas noslēdz noteiktu pārvaldības posmu.[4] Ir izveidotas galvenās attīstības institūcijas un tagad jānodrošina to praktiska ietekme.
Sniegtie skaidrojumi neko neizsaka, lai gan pārmaiņas ir ievērojamas. Valdības sēdē tālākai virzīšanai neapstiprināja nevienu no esošo ministru vietniekiem – viņu kandidatūras noraidīja, un tas nozīmē, ka viņu karjeras augstākais punkts jau ir sasniegts. Nākotnē viņi var mēģināt pretendēt uz kādu departamenta vadītāja vietu, ja vien paveiksies. Jaunie ministri ir pieredzējuši, taču nav pildījuši ministra vietnieka pienākumus un ir bijuši ārpus amatpersonu neoficiālās "sadarbības" ķēdēm.
Zīmīga ir Kožemjako nozīmēšana par Tālo Austrumu pārvaldnieku, jo viņa pagātnē ir bijusi ne viena vien tiesvedība, kas noslēgusies nepietiekošu pierādījumu dēļ (kontrabanda, zivju nelegāla ieguve un starptautiska tirdzniecība, tirgošanās ar ietekmi un tamlīdzīgi) slēgta un persona netika atzīta par vainīgu.
Valdības vadītājs Mišustins savā runā Valsts domei pieminēja dažas jaunas Kožemjako atbildības – tirdzniecības attīstība ar Ķīnu, Ziemeļkoreju un ASV, kapitāla piesaiste un reģiona industrializācijas paātrināšana. Jauni pienākumi noteikti attiecībā uz Tālo austrumu kuģniecību, tajā skaitā Arktiku un Ziemeļu tirdzniecības ceļu attīstību. Vladivostokā ir jābūvē ledlauži un šī flotile ir jābāzē Petropavlovskā (Kamčatkā).
Izmaiņas Aizsardzības ministrijā
Līdz ar izmaiņām Krievijas valdībā, nozīmīgas pārmaiņas notikušas Aizsardzības ministrijā (tās nav jāsaskaņo ar valdību un Valsts domi, tikai ar prezidentu). Aizsardzības ministrijā veiktas vairākas strukturālas pārmaiņas, starp tām nozīmīgākā – izveidota jauna struktūra Militārā budžeta galvenais direktorāts.[5] Tā optimizēta militārā budžeta direktorāta finanšu un ekonomisko iestāžu struktūra un darbības.[6]
Direktorāti ir militāro apgabalu komandieru pakļautībā. Militāro apgabalu komandieru vietnieki finanšu un ekonomikas darbā, kā arī bruņoto spēku atzaru (filiāļu) galveno komandieru (komandieru) palīgi īpašos jautājumos ir pakļauti Militārā budžeta galvenajai direktorātam.
Finanšu un ekonomiskie dienesti ir iekļauti karaspēka pulku, brigāžu un divīziju štatu, kā arī militāro apgabalu, armiju, korpusu, flotiļu un jūras spēku finanšu un ekonomisko iestāžu štatu tabulās. Viņu prioritārās jomas ir darbs ar militārpersonām, lai skaidrotu atalgojuma, sociālos un citus pabalstus un noteikumus, kā arī organizētu un uzraudzītu savlaicīgu norīkošanu.
Ministrijas ieskatā tas ļāvis integrēt finansiālā atbalsta sistēmu, tostarp tās teritoriālās finanšu iestādes, kas ir pakļautas komandlīnijai, un veicina militārpersonu visaptverošu finansiālā atbalsta uzdevumu savlaicīgu izpildi. Pārmaiņas ir nozīmīgas un prasīs būtisku pārstrukturēšanu ne tikai finanšu plūsmā, bet arī apgādes un nodrošinājuma loģistikā, ko paredzēts pabeigt līdz 2027. gada otrajai pusei.




Comments