Ķīnas etniskās vienotības likums

Bažām ir pamats, jo jaunais likums ir masīvs ierocis daudzu Ķīnu apdzīvojošo tautu zināmai unifikācijai, ko savulaik propagandēja PSRS, virzoties uz jauna tipa kosmopolitisku sabiedrību – padomju cilvēku kopumu, kam vajadzēja kļūt par vienu no attīstīta sociālisma pamata pazīmēm. No citas puses likums ļauj Pekinai visai tieši mērķēt uz diasporas kopienām ārzemēs.

Padomju kosmopolīts

Jēdziens "Padomju cilvēks" (Homo Sovieticus, советский человек) attīstītā sociālisma posmā (no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz 80. gadu vidum, galvenokārt Leonīda Brežņeva valdīšanas laikā) PSRS ideoloģijā tika pasludināts par pilnīgi jaunu vēsturisko cilvēku kopību, kas ir sasniegusi augstāko morālo un sociālo attīstības pakāpi. Kamēr teorijā un oficiālajā propagandā šo tēlu idealizēja, realitātē attīstītais sociālisms (ko tautā dēvēja arī par "stagnācijas periodu") veidoja specifisku personības tipu ar dubultu morāli.

"Oficiālais ideāls" saskaņā ar PSKP (Padomju Savienības Komunistiskās partijas) nostādnēm attīstītā sociālisma apstākļos bija izskaustas šķiru pretrunas. Padomju cilvēkam piemita vairākas raksturīgas īpašības – kolektīvisms (personīgo interešu pakļaušana sabiedrības un valsts labā), ideoloģiskā pārliecība (bezierunu lojalitāte marksisma-ļeņinisma idejām, partijai un ticība komunisma uzvarai), internacionālisms (draudzība starp visām PSRS tautām, noliedzot nacionālismu, un solidaritāte ar strādniekiem visā pasaulē), augsta darba ētika (darbs tika uzskatīts par goda lietu (tika veicināta "sociālistiskā sacensība" un attīstīts komunistiskā darba trieciennieku (stahanoviešu) kults).

Krievu valodai padomju ideoloģijas "attīstītā sociālisma" posmā piešķīra izšķirošu lomu. To oficiāli dēvēja par "starptautiskās saziņas un tautu draudzības valodu", taču praksē izmantoja kā galveno instrumentu pārkrievošanas (rusifikācijas) politikas īstenošanai un centralizētai kontrolei. Tas bija visai mērķtiecīgi, un to uzturēja slepeni PSKP lēmumi (piemēram, 1978. gada lēmums "Par pasākumiem krievu valodas apguves un mācīšanas turpmākai pilnveidošanai").

Ziņas par Ķīnas jauno likumu

Ķīnas Tautas Republikas likums "Par etniskās vienotības un progresu veicināšanu" (Law on Promoting Ethnic Unity and Progress) pieņemts 2026. gada 12. martā un spēkā stājies 2026. gada 1. jūlijā. Likumu apstiprināja Nacionālā Tautas sapulce (2755 balsis "par", 3 "pret", 3 atturējās).

Jaunais likums juridiski nostiprina Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra Sji Dziņpina politiku attiecībā uz etnisko minoritāšu "sinizāciju" (pielāgošanu ķīniešu kultūrai un valstij). Likums uzstāj uz standartizētas mandarīnu valodas (standartizētas ķīniešu valodas) mācīšanu un lietošanu, vienlaikus formāli deklarējot cieņu pret etnisko minoritāšu valodām. Netieši tas nozīmē paātrinātu mazākumtautību valodu izskaušanu izglītībā. Likums piešķir Ķīnas varas iestādēm jurisdikciju pret organizācijām un personām ārpus Ķīnas kontinenta, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas grauj etnisko vienotību vai veicina separātismu (piemēram, aktīvistiem, kas iestājas par tibetiešiem, uiguriem vai mongoļiem).

Nozīmīgs, jauns elements ir paredzētās tiesības iedzīvotājiem ziņot par rīcību, kas "grauj etnisko vienotību", un tas paredz kriminālatbildību par terorismu, separātismu un reliģisko ekstrēmismu.

Četras nemieru uzturošas normas

Jebkuram likumam seko apakšnormatīvie akti, kas Ķīnā vēl nav izstrādāti. Satraukums ir pamatots, jo likumā ir 65 panti, no kuriem četras normas ir īpaši sensitīvas, jo attiecas uzidentitāti, valodu, reliģiju un likuma ietekmi ārpus Ķīnas robežām.

Identitāte. Likums cenšas mainīt etniskās identitātes izpratni, aicinot tibetiešus, uigurus, mongoļus un citas etniskās grupas veidot to, ko tas raksturo kā "spēcīgu Ķīnas tautas kopības sajūtu", etniskās politikas centrā izvirzot kopīgu nacionālo identitāti.

Valodas tiesiskais regulējums. To maina un, saskaņā ar 15. pantu, mandarīnu valodai piešķir prioritāti izglītībā un valdības lietās. Lai gan likumā teikts, ka minoritāšu valodas tiek "cienītas un aizsargātas", vienlaikus lietojot mandarīnu un minoritāšu valodas, mandarīnu valodai ir jāpiešķir prioritāte attiecībā uz to pozīciju un secību.

Valsts uzraudzību pār reliģiju. Likuma 46. pants nosaka, ka reliģiskajām grupām, reliģiskajām skolām un lūgšanu vietām ir jāveicina ķīniešu tautas kopības sajūta un reliģiskās darbības jāvada tā, lai tās pielāgotos sociālistiskajai sabiedrībai.

Ietekme ārpus Ķīnas valsts teritorijas. To jaunajā likumā regulē 63. pants, kas paplašina likuma darbības jomu ārpus valsts robežām. Ikvienam, kas dzīvo ārpus Ķīnas, var draudēt juridiskas sekas, ja Pekina konstatēs, ka viņu rīcība grauj "etnisko vienotību" vai veicina "etnisko šķelšanos".

Starptautiskā reakcija

Likumu plaši kritizējuši zinātnieki, ANO Augstais cilvēktiesību komisārs, vairākas valdības, bijušie ANO īpašie referenti un cilvēktiesību aktīvisti ārpus Ķīnas. Likuma veicinātā ekstrateritoriālā izpilde ir pielīdzināta starptautiskām represijām.

Tā Eiropas Parlaments (EP) 2026. gada 30. aprīlī pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja likumu kā smagu asimilācijas politikas pastiprināšanu un aicināja ES dalībvalstis apturēt ekstradīcijas līgumus ar Ķīnu. Vairāki ASV senatori aicināja Ķīnu pārskatīt likumu, bet citi ierosināja likumprojektus pret transnacionālo represiju. Taivānas valdība paziņoja par aizsardzības mehānismu izstrādi Taivānas pilsoņiem, kurus varētu mēģināt ietekmēt šis likums.

Nav pārsteidzoši, ka Pekina (piemēram, Ķīnas vēstniecība ASV) noraida kritiku, apgalvojot, ka likuma mērķis ir nodrošināt etnisko harmoniju, sociālo stabilitāti un visu tautību vienlīdzību. Vienlaikus jaunais likums ar savām īpašajām prasībām attiecībā uz lojalitāti Ķīnas valdībai arī no Pekinas tālās zemēs, rada pietiekoši daudz trauksmes visā pasaulē.