EP kļūst par tingeltangeļu skatuvi

Taisnība Raksta
Jun 11
5 min read

Darbs publikai

Publiskie pasākumi Eiropas Parlamentā (EP) tiek organizēti netveramā daudzumā un ietver parlamentāro komiteju uzklausīšanas, plenārsēdes, preses konferences un vispārējas izstādes apmeklētājiem, kā arī desmitiem citas formas, kas dažādo arī Eiropas Komisijas (EK) aktivitātes.

Apjomi un dažādība te pavisam drīz būs sasniegusi ekonomiski un saturiski bankrotējošās Apvienotās Nācijas (ANO). Vienīgā atšķirība, ka Eiropā šīs institūcijas nav gluži zaudējušas dalībvalstu uzticību un pilsoņi tām joprojām izsniedz zināmu uzticības kredītu.

Aizvien izteiktāka virzīšanās uz nevalstiskām organizācijām raksturīgām aktivitātēm, mirkļa vājuma izpausmēm zibakcijās un pompozos paziņojumos, un lēmumos dara bažīgu ne vienu vien.

Tas ir interesanti skolas vecuma jauniešiem un pāraugušiem bērniem, kamēr pieaugušos satrauc aizvien pieaugošā birokrātija, formālisms un nespēja atrisināt sasāpējušas problēmas. Reizēm pat novērojama nevēlēšanās to darīt, tā vietā izvēloties sekot politiskajai apmācībai un utopiskiem priekšstatiem.

Galvenie publiskie pasākumi

Pasākumi notiek EP oficiālajās mītnēs Briselē, Beļģijā un Strasbūrā, Francijā. Tas pilsoņiem dod iespēju vērot Eiropas politikas veidošanas procesu. Komiteju sanāksmes un uzklausīšanas par konkrētām tēmām rīko ar viesekspertiem, politikas debatēm un atklātām diskusijām. Tās ir pašas saistošākās, jo tās vienmēr pavada viedokļu sadursmes, kur toni nosaka nereti ļoti savdabīgu izvēlēto ekspertu personīgie uzskati un ieinteresētu, bet nekompetentu parlamentāriešu redzējumi. Tas ir līmenis, kurā kādai iniciatīvai piešķir vai nu virzību, vai to aizmirst.

Maldu ceļi vienmēr ir daudzsološāki un panākumi neizpaliek. Lēmumu pieņemšanas atlikšana bezgalīgās diskusijās ir ar mērāmiem rezultātiem – Eiropas tautsaimniecības bremzēšana (kritisko resursu problēmu nerisināšana), atpalicības veicināšana ar MI regulējuma nenoteiktību un gadiem ilgi nepabeigtie starptautiskās tirdzniecības līgumiem. Tie, tāpat kā nespēja risināt imigrācijas sekundārās postošās ietekmes, ir tikai daži no piemēriem.

Īpaši sekmīgi ir legalizētie lobiji un NVO, kas demokrātijas spēlītēs spieto ap EP. Dienas beigās viss ir atkarīgs no maksātāja maka biezuma. Nospiedošo daudzumu NVO darbību caur dažādiem grantiem un atbalsta programmām apmaksā EK (parlamenta apstiprinātā budžeta ietvaros), un teātris te pašsaprotams – "paši sev pasūta mūziku". Rezultāti ir dabiski – EP ir pietiekoši pašnodarbināts ar marginālām problēmām un idejām, bet kas par masu kustību un šurum-burumu EP medijos.

Sarežģītāka situācija ir nozaru lobijos, kuriem gandrīz vienmēr jābalstās uz uzņēmumu iemaksām fondos, lai gan no Eiropas pētniecības projektiem šādām lobistu aktivitātēm tiek novirzītas visai apaļas summas. Vienlaikus šīs iespējas nevar salīdzināt ar industrijas iespējām.

Tabakas lobisti

Nav nekādu pārsteigumu, ka pat tabakas izplatīšanas un lietošanas regulējošo likumdošanas aktu izstrādē nesalīdzināmi vairāk un daudz biežāk oficiāli piedalās tabakas industrijas pārstāvji. Līdzi viņi ņem savus ekspertus, pētniekus un NVO. Retāk izstrādes procesā redzami patērētāju tiesību aizstāvji, pacientu grupas un tamlīdzīgi. Šīs demokrātijas spēles ierobežo tikai prasība EP deputātiem visas tikšanās ar lobistiem reģistrēt. Vismaz šādi tiek ierobežoti zemletes darījumi. No 2023. līdz 2025. gadam reģistrētas 257 deputātu tikšanās reizes ar tabakas lobistiem, un tas ir pārliecinošs rezultāts.

ES likumdevēju grupai tā arī nav izdevies ierobežot tabakas lobistu darbību Briselē pat neskatoties uz EP partiju deputātu centieniem pret tām vērsties. Komiteju vadītāji (Zaļo partijas pārstāve Tilija Temca un Sociālistu un demokrātu pārstāvis Nikolass Gonsales Kasaress) lēma, ka deputāti paši var noteikt, ar ko runāt un ko ne, tā dodot triecienu kampaņai par stingrākiem nozares lobēšanas noteikumiem. Lēmums ir tabakas nozares uzvara.[1]

Komisija šogad plāno pārskatīt Tabakas izstrādājumu direktīvu un tas nozīmē, ka tabakas nozares pārstāvjiem būs daudz par ko runāt, taču galvenais ir padarīts un nozare ir drošībā. Taktika precīzi tāda pati, kādā tiek panākti absurdie zaļā kursa normu balsojumi, tikai tos panāk NVO ar nesalīdzināmi lielāku lobistu legālo tikšanās reižu skaitu.

Citas propagandas iespējas

Personīgo uzskatu paušanā un EP deputātu pārliecināšanā noder arī plenārsēdes, kurās EP deputāti debatē un balso par svarīgiem ES tiesību aktiem. Deputāta viedokli, līdzās partejiskām nostādnēm, visnozīmīgāk ietekmē deputātu palīgi, kuriem nav jāatskaitās par visām diskusijām ar "lobistiem" nav jāatskaitās.

Nozīmīgi fona mūzikas izpildītāji ir EP informācijas centrs Briselē (apmeklētājiem paredzēta telpa, kur piedāvā filmu seansus, diskusijas un interaktīvās sesijas) un sēžu zāle Strasbūrā (apmeklētāji var iepazīties ar galveno parlamenta zāli un Simonas Veilas parlamentāriju). Viss tas klātienē vai attālināti, novērojot komiteju sēdes un plenārsēdes, kā arī preses konferences. Turklāt, vienmēr ir iespēja izrādīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu (iesniedzot lūgumrakstu vai piedaloties uzklausīšanā). Tās ir brīnišķīgas iespējas paziņojumiem, skaidrojumiem, semināriem, izstādēm un uzrunām žurnālistiem.

Plānotās aktivitātes ir iespējams visai precīzi pieskaņot EP dienaskārtībai (publiski pieejami iknedēļas plāni)[2], un ir pieejama arī EP komiteju uzklausīšana (tur arī detalizēta informācija par tēmām, datumiem, ekspertu paneļiem[3]), kā arī informācija par citām publikai pieejamām aktivitātēm[4] (gan izstādes[5], gan atsevišķi notikumi[6]). Notikumu ir patiešām daudz un to skaitliskais vairākums ir sekmīgi pieskaņots tās vai citas lobistu grupas aktivitātēm, neviennozīmīgiem balsošanai nodotiem likumprojektiem un to versijām. Ietekmētāji jeb lobisti pēc viņu interešu loka ir visai daudzveidīgi, un visas viņu intereses ir likumīgas pat tad, ja daļa šķiet absurdas vai netālredzīgas un vērstas tikai uz šauras interešu grupas īstermiņa ieguvumiem.

Neparasti pasākumi

Ne mazums aktivitāšu ir tādas, ko nav viegli saprast, jo to saturiskā daļa visai būtiski atšķiras no pasākuma nosaukuma un aicinājumā piedalīties izziņotā mērķa. Nereti semināri, apspriedes un politiskās diskusijas ir tikai izkārtne, aiz kā neslēpti notiek dažādas kuluāru sarunas. Šādas tikšanās nav arī atsevišķi jādeklarē. Tādu skaitliski ir ļoti daudz un Eiropas Padoma jau sen faktiski pārvērtusies par agoru – austrumu tirgus laukumu.

Šajos dzīparos visai dabiski ierakstās arī netradicionālu uzskatu paudēju legalizētās diskusijas. Viena no tām bija februāra beigās EP rīkotais pasākums, ko organizēja grupa, kas plašāk zināma kā "prokrieviska sekta", kas "tic, ka citplanētieši staigā starp mums".[7] Par to EP vadītājai sūdzējās parlamenta deputāti, un tā nebūt nav pirmā reize, kad AllatRa globālās pētniecības centrs EP telpās rīko kādu pasākumu. Atbildē uz sūdzībām par pretrunīgi vērtētās organizācijas atrašanos EP telpās iestāde, kas nodarbojas ar administrācijas jautājumiem, paziņoja, ka "nav pietiekama pamata veikt izmeklēšanu". Realizētā notikuma (konferences) dienaskārtība to tiešām apstiprina.[8]

Konference "Nanoplastmasa – draudi cilvēku veselībai un klimata stabilitātei" ir daudzpusīga, taču tikai vienam no runātājiem ir nepieciešamās priekšzināšanas par tēmu. Tas ir Antonio Raguza, medicīnas doktors, dzemdību speciālists un ginekologs no Sasuolo slimnīcas dzemdību nodaļas (Modena, Itālija). Viņš bija pirmais zinātnieks, kurš cilvēka placentā identificēja mikro plastmasu, tā uzsverot plastmasas piesārņojuma tiešo ietekmi uz cilvēka reprodukciju un attīstību. Atklājumi gan ir seni, bet tas ir labs fons daudz aktuālāku jautājumu apspriešanai.

Jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni

Daudz mūsdienīgāki ir citi aktuālie priekšstati, kuru uzsver konferences galvenais organizators, galēji labējais Čehijas Eiropas Parlamenta deputāts Ondžejs Knoteku no grupas "Patriots". Viņš aktīvi līdzdarbojas AllatRa globālās pētniecības centra aktivitātes.

AllatRa dibināšanas tekstos teikts, ka citplanētiešu būtnes jau sen ir ietekmējušas cilvēku dzīvi. Tas vēl nav pats oriģinālākais. BBC veiktā izmeklēšana norāda, ka "AllatRa ir pazīstams ar pseidozinātnes un traku sazvērestības teoriju popularizēšanu, kurās iesaistīti citplanētieši un slepenas ietekmīgas elites, kas upurē bērnus".[9]

Svarīgāks ir laikraksta “Novaja Gazeta Europa” ziņotais[10] – grupa apgalvo, ka visas slāvu tautas "nākotnē apvienosies, un tas notiks galvenokārt pateicoties burvju glābējam, vīrietim, kura apraksts atgādina Vladimiru Putinu". Izmeklēšanas aģentūra "VSquare" rakstīja,[11] ka grupa, kā arī tās atzars "Creative Society" noliedz, ka cilvēka darbība ir galvenais globālās sasilšanas cēlonis, kā arī apgalvo, ka pasaule beigsies 2036. gadā.

Par spīti tik neparastiem uzskatiem, Ukrainā šī mācība tiek uzskatīta par prokrievisku, bet Krievijā šī Ukrainas reliģiskā kustība AllatRa ir klasificēta kā nevēlama. "Krievijas Federācijā dzīvojošie "AllatRa" aktīvisti saņem norādījumus no Ukrainas kuratoriem par to, kā sazināties ar opozīcijas spēku pārstāvjiem un veikt vienotas koordinētas darbības, lai diskreditētu federālo un reģionālo varas iestāžu politiku," paziņojusi Krievijas Ģenerālprokuratūra.

Ļoti neparasta kompozīcija, kura izpaužas Eiropas Parlamenta telpās. Var jau pārmest, ka tā ir citplanētiešu ietekme un tā visa ir tikai paranoja, bet tik brīnišķīgs kāršu salikums noteikti nav atsevišķa neplānota darbība. Te gan jāpiezīmē, ka šai organizācijai ir sava filiāle (partnerorganizācija) arī Latvijā.[12]