Eiropas ārpolitikas krīze
- Taisnība Raksta
- 7 hours ago
- 4 min read
Diplomātija ir māksla, kurā pat ar iedzimtu talantu ir daudz par maz. Visiem ir grūti, ja apdāvinātība, iespējams, ir kādā citā jomā, bet kaut kādu iemeslu dēļ persona nonāk diplomātiskajā dienestā vai, pasarg Dies', to vada. Cilvēkiem ir raksturīgi kļūdīties, taču nav pieņemts ilgstoši pievērt acis, ja šāda vadītāja gadiem ilgi ir viena vienīga kļūdu un neveiksmju nesēja.
Eiropa ārlietās dzīvo augsta riska zonā. Acīmredzams, ka nepieciešamas sistēmiskas ES Ārlietu dienesta esošās kārtības un slimīgi uzpūstā personāla skaita reformas. Tas šobrīd sasniedz piecus tūkstošus!
ES ārlietu dienests, pilnajā nosaukumā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (The European External Action Service (EEAS)), saskaras ar asu kritiku par institucionāli disfunkcionālu darbību, pārāk lēnu, nereti neadekvātu un nekompetentu reakciju uz ģeopolitiskām krīzēm un novājinošu teritoriālo karu starp tā diplomātiem un Eiropas Komisiju (EK).
Laiks reformām, pārstrukturēšanai un personāliju nomaiņai ir neveikls. Ņemot vērā, ka bloks atkārtoti tiek atstumts malā globālajās sarunās par mieru Ukrainā[1] un pamieru Gazā,[2] kā arī nespēj rast savu vietu Persijas līča konfliktā un ir ievērojami sarežģījušās attiecības NATO aliansē (īpaši attiecības ar ASV), pieaug šaubas par to, vai Eiropa spēj rīkoties vienoti. Tieši šīs problēmas risināšanai savulaik izveidoja EĀDD.
Briseles burbuļa ilūzija
"Tā ir šī Briseles burbuļa ilūzija, ka mēs varam reformēt politiku, veidojot institūcijas. Nē, mums ir jāvienkāršo lēmumu pieņemšana," pēc kārtējās bezcerīgas dienesta iekšējās apspriedes sacīja kāds diplomāts,.[3]
Jūnija sākumā publicētā dokumentā Francijas diplomātiskā dienesta amatpersonas ir ierosinājušas ES diplomātiskā dienesta reformu, kas varētu ietvert ārpolitikas vadītāja (pašlaik šo amata vietu aizņem Kaja Kallasa) lomas palielināšanu, lai uzlabotu bloka reakciju uz krīzēm. Dokumentā ir izklāstītas trīs pārveides iespējas – visas ES ārpolitikas nodošana EK, diplomātiskā dienesta funkciju nodošana ES Padomei, kas pārstāv dalībvalstis, un Kallasas amata lomas stiprināšana plašākas institucionālās pārkārtošanas ietvaros.
Vienkārši bardaks
Problēmas sakne meklējama zināmā paradoksā – Eiropas līgumos nav paredzēta EK loma Eiropas ārpolitikā. Saskaņā ar līgumiem, ārpolitika un drošības politika joprojām ir ekskluzīva dalībvalstīm, un ES ir jāuzņemas tikai koordinējoša loma. Tāpēc šī ir joma, kurā Padomei Eiropas iestādēs teorētiski ir priekšroka un EK nav īpašas kompetences.[4]
Tas ir arī iemesls, kādēļ Lisabonas līgums izveidoja Augstā pārstāvja amatu ar ļoti īpašu statusu. Iecelts vienlaikus ar EK priekšsēdētāju, viņš vai viņa ir ES Padomes loceklis un pastāvīgi vada ārlietu, aizsardzības un attīstības palīdzības ministru padomes. Saskaņā ar vienošanos, viņam vai viņai būtu jāvada arī ārējās tirdzniecības padome, taču šī prezidentūra pirms dažiem gadiem tika atsaukta, lai saglabātu EK un tās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta pilnvaras.
Augstais pārstāvis ir arī komisārs un EK priekšsēdētāja vietnieks, kurš teorētiski nodrošina nepieciešamo koordināciju starp padomē noteikto ārpolitiku un drošības politiku un komisāru un ģenerāldirektorātu darbībām. Piemēram, runa var būt arī par Tirdzniecības ģenerāldirektorātu vai to, kurš nodarbojas ar paplašināšanos, Vidusjūras reģionu vai attīstības palīdzību. Lai Eiropas iestādēs atzīmētu šo īpašo statusu, viņš vai viņa vada arī atsevišķu administrāciju (EĀDD), kas nepieder ne Eiropas Padomei, ne EK.
Disfunkcionālā iekārta, kas izveidota 2010. gadā, izrādījusies nefunkcionāla vairākos līmeņos. Īpaši tas novērojams jautājumos, kur pieaugošo ģeopolitisko draudu, ārpolitikas un drošības politikas dēļ Eiropai steidzami jāspēj reaģēt reāllaikā. Šī konstrukcija vienmēr ir bijusi dekoratīva un nekad nav bijusi rīcībspējīga, un vairs nevar izlikties, ka redz tikai tos ielāpus, kas dēvējami par instalāciju.
Vienprātības jautājums
Lai gan saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem šajos jautājumos Eiropadomē, kurā pulcējas dalībvalstu vai to valdību vadītāji, ir nepieciešama vienprātība, Līguma par Eiropas Savienību 31. pants paredz būtiskas iespējas Eiropadomes pieņemto lēmumu īstenošanai izmantot kvalificēta vairākuma balsošanu.[5]
Šīs iespējams gan līdz šim nav ne reizi izmantotas. Tas būtiski mainītu Savienības praksi šajā jomā un ievērojami pieaugtu prasības attiecībā uz vadošo personu spējām, kvalifikācijām un autoritāti. Un te problēmas ir ne tikai ārlietās – vienādā mērā tas attiecas arī uz EK personālijām.
Kritika krājas gadiem ilgi
Kritiķi apgalvo, ka EK prezidente Urzula fon der Leiena ir apsēsti centralizējusi varu, pakļaujot ES ārpolitikas vadītāju (APV) un EĀDD un ierobežojot viņu autonomo lēmumu pieņemšanu.[6]
Ikdienā raksturīga institucionāla disfunkcija, ko pastiprina politizētā vide un ārkārtīgie lielais nodarbināto skaits. Komisijas izpildfunkciju un EĀDD pienākumu pārklāšanās rada administratīvus šķēršļus, pagarina reaģēšanas laiku un rada nesaskaņotu reakciju uz krīzēm. Tas jau otro gadu ir ikdienas darba apstākļi un nav paredzams, ka tuvākajos gados šis darba režīms mainīsies.[7]
Vispārējo disfunkciju būtiski ietekmē fons, kurā pastāvīgi tiek izmeklēta korupcija un krāpšanās. EĀDD uzticamību ievērojami vājinājuši lieli skandāli, tostarp augsta līmeņa Eiropas Prokuratūras (EPPO) reidi un augstu amatpersonu (piemēram, bijušās ES ārpolitikas vadītājas Federikas Mogerīni) aizturēšana saistībā ar apsūdzībām par krāpšanos iepirkumu jomā, korupciju un interešu konfliktu.[8] Faktiski šo gadījumu ir daudz vairāk, jo īpaši dažādās misijās zemēs ārpus ES.
Esošā lietu kārtība un darbības zemā efektivitāte jau vairākkārt rosinājusi veikt nozīmīgas strukturālas reformas, un tie vairs nav tikai draudi. Šīs pieaugošās neveiksmes ir pamudinājušas ES iekšējos politikas dokumentos atklāti apšaubīt EĀDD pašreizējo struktūru, rosinot vai nu pilnībā nodot to EK pakļautībā, vai tās kritiski svarīgās funkcijas nodot ES Padomei.[9]
EĀDD vadītāja Kaja Kallasa aktīvi cenšas racionalizēt dienestu, tostarp plānojot slēgt aptuveni duci ārvalstu misiju un samazināt lauka darbinieku skaitu, tā mēģinot cīnīties pret zemo efektivitāti. Tomēr šīs izmaiņas ir dekoratīvas un tālu no tām reālijām, ko apraksta Žaka Delora institūta pētījumi.[10]
Quo vadis
Jebkura ES diplomātiskā dienesta pārstrukturēšana neizbēgami būtu saistīta ar sarunām par bloka nākamo septiņu gadu budžetu. Diplomāti gan neuzskata, ka jebkādas būtiskas pārmaiņas varētu notikt pirms nākamā likumdošanas termiņa, tomēr pat optimistiskā scenārijā šādas darbības izsauks domino efektu. Tā rezultātā zem lupas nonāks EK komisāri, to skaits, atlases procedūras, minimālās kompetences un sagaidāmā rezultativitāte. Un te fon der Leienai ir bēdu ieleja.
EĀDD strādā arī pie sava iespēju dokumenta. Pirmā ministru līmeņa diskusija par šo jautājumu ir gaidāma nākamajā neformālajā Ārlietu padomes sanāksmē Īrijā 2. septembrī.
Kallasai paredzēta tikšanās ar Francijas Eiropas lietu un ārlietu ministru Žanu Noēlu Baro. Cerības, ka augstā pārstāve sapratīs sagatavoto skaidrojumu un būs gatava nopietnākiem soļiem, gan nav lielas.
[1] https://www.voanews.com/a/europe-will-not-be-part-of-ukraine-peace-talks-us-envoy-says-/7976497.html
[3] https://www.globalbankingandfinance.com/france-floats-revamp-eu-diplomacy-reinforced-role-kallas/
Comments