ASV "koriģēs" NATO ieguldījumu
- Taisnība Raksta
- 6 hours ago
- 4 min read
Pasaule strauji mainās un operatīvā situācija, varbūt izņemot Antarktīdu un Austrāliju, ir ļoti dinamiska. Minētais vistiešāk attiecas uz aizsardzības spējām, kā dēļ arī NATO struktūra vienmēr bijusi dinamiska. Kā militārā struktūrā pieņemts, ne visi NATO plāni un aktivitātes tiek publiski apspriesti, un sabiedrībai saprotami ir ne visi profesionālie lēmumi. Nereti tiek veikta arī visa veida nesankcionētas maldinošas informācijas izplatīšana, kas savukārt rada auglīgu zemi dažādām spekulācijām un sazvērestības teorijām.
NATO pastāvīgi mainās un pielāgojas jauniem apstākļiem aizsardzības uzdevumiem. Diemžēl ne visas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis pietiekoši seko līdzi nolemtajam – tas attiecas gan uz izmaiņām skaitliskā izteiksmē, gan termiņiem. Ļoti daudzus gadus Eiropas valstis sistemātiski nepildīja nosacījumus un vienmēr balstījās uz pieņēmumu, ka ASV ir ne tikai spējas garantēt drošību Eiropā, bet arī tas ir pašsaprotams valstu pienākums.
ASV prezidents Donalds Tramps jau kopš 2025. gada janvāra daudzkārt un dažādos formātos ir tieši norādījis, ka Eiropas valstīm ir jāuzņemas daudz lielāka loma NATO un Eiropas aizsardzībā. Ir pasvītrots, ka ASV ir arī citas nacionālās drošības prioritātes un Eiropas aizsardzībai atvēlētā uzmanība un resursi tiks pielaboti. Katrs šāds paziņojums ASV Eiropas sabiedroto politiskajā vidē un sabiedrībā ir izsaucis neviennozīmīgu reakciju, nereti publiskajā telpā raisot neproduktīvas diskusijas un deformācijas. Tādēļ ir jāvēršas pie pirmavotiem.
Amerikas Savienoto Valstu Eiropas pavēlniecība
1946. gada 14. decembrī prezidents Harijs S. Trūmens apstiprināja Vadības plāna izklāstu, pirmo ASV spēku Vienoto vadības plānu. ASV vienoto vadības struktūru Eiropā pilnībā izstrādāja tikai 1952. gada 1. Augustā un 1952. gada 23. maijā Apvienotais štābs apstiprināja ģenerāļa Eizenhauera koncepciju. Piecas dienas vēlāk viņš armijas ģenerāli Tomasu T. Hendiju iecēla par savu vietnieku un uzdeva viņam izveidot "jauno" vienoto pavēlniecību. Tika apvienotas trīs Eiropas pavēlniecības – ASV Gaisa spēki Eiropā, ASV armijas Eiropas pavēlniecība (USAREUR), ASV Jūras spēkus.
2008. gada 1. oktobrī daļa no USEUCOM sākotnējā darba tika sadalīta, jo ASV izveidoja ASV Āfrikas pavēlniecību, kas arī atradās Štutgartē, ļaujot USEUCOM koncentrēties uz interesēm Eiropā un Kaukāzā.
USEUCOM vīzija ir kaujas gatavībā esošs, situācijai atbilstošs un karadarbībai gatavs teātris. Mēs esam vienoti ar saviem sabiedrotajiem un partneriem, gatavi īstenot pilnu apvienoto un kopīgo militāro operāciju klāstu un spējīgi ātri un visās jomās panākt izšķirošus rezultātus kaujas telpā.[i]
Noteikta ir arī pavēlniecības misija. USEUCOM sadarbībā ar sabiedrotajiem un partneriem veic pilna spektra operācijas, lai atbalstītu NATO, atturētu Krieviju, palīdzētu aizstāvēt Izraēlu, nodrošinātu starptautiskas operācijas un novērstu draudus, kā arī aizstāvētu dzimteni un stiprinātu eiroatlantisko drošību. Ja atturēšana nav sekmīga, USEUCOM ir gatava cīnīties kopā ar sabiedrotajiem un partneriem, lai uzvarētu jebkurā konfliktā.
Kara departamenta paziņojums
Kara departamenta (ASV Aizsardzības ministrijas) amatpersonas sabiedrotajiem paziņoja, ka ASV savu ieguldījumu NATO spēku modelī koriģēs saskaņā ar 2026. gada Nacionālās aizsardzības stratēģijā noteikto sloga sadales virzienu un departamenta vīziju par "NATO 3.0".[ii]
Kara politikas jautājumu ministra vietnieks Elbridžs Kolbijs šo iniciatīvu vada, lai nodrošinātu, ka Eiropa, reaģējot uz drošības draudiem, ar kuriem tā saskaras, uzņemas primāro atbildību par savu konvencionālo aizsardzību. Aleksandrs Velezs-Grīns, štāba priekšnieks un kara politikas jautājumu ministra vietnieka vecākais padomnieks, sabiedrotajiem to paziņoja aizsardzības politikas amatpersonu sanāksmē NATO galvenajā mītnē Briselē 22. maijā.
"NATO spēku modelī pastāvējusi neveselīga līdzatkarība no ASV spēkiem," sacīja ASV Eiropas pavēlniecības komandieris, ASV gaisa spēku ģenerālis Alekss G. Grinkevičs (USEUCOM). "Prezidents Tramps, sekretārs Hegsets un citi ir skaidri pauduši, ka tam ir jāmainās, un tas mainīsies. To prasa vienlaicīga konflikta potenciālā realitāte vairākās karadarbības vietās." Grinkevičs sacīja arī to, ka šīs izmaiņas stiprinās alianses aizsardzības plānus, padarot tos reālistiskākus un nodrošinot, ka NATO pārlieku nepaļaujas uz ASV spēkiem, kas nepieciešami atturēšanas uzturēšanai citos reģionos un reaģēšanai citu globālu ārkārtas situāciju gadījumā. Izmaiņas balstītas arī uz to, ka NATO sabiedrotie, kas nav ASV, arvien vairāk spēj izvietot spēku pārsvaru, kas nepieciešams alianses aizsardzībai.
Grinkevičs, kurš pilda arī Sabiedroto spēku virspavēlnieka Eiropā (SACEUR) amatu, norādījis, ka maiņa daudzu mēnešu laikā koordinēta starp divām pavēlniecībām, attiecīgi USEUCOM un Sabiedroto spēku virspavēlnieku Eiropā (SHAPE). "Divas jomas, kurās Kanāda un Eiropas sabiedrotie var pastiprināt savu iesaisti tagad un tuvākajā laikā –tā kā ASV samazina spēkus, kas "piešķirti" NATO Eiropā, un pārorientē tos citur– ir pilotējami un bezpilota lidaparāti, kā arī jūras spēku kuģi," viņš teica.
Sabiedrotie vēlreiz apsprieda šo jautājumu Beļģijā, SHAPE spēku nodrošināšanas konferencē, kas notika no 2. līdz 3. jūnijam un kuru vadīja Apvienotās Karalistes gaisa spēku virspavēlnieka Eiropā vietnieks sers Džonijs Stringers.
"SHAPE turpina sadarbību ar sabiedrotajiem, lai kompensētu samazinātās amerikāņu spējas,” sacīja Grinkevičs, kurš kā SACEUR konferencē uzrunāja alianses 32 bruņoto spēku pārstāvjus. "Sabiedrotie ir pastiprinājuši savu iesaisti. Un valstīm ir iespēja sniegt savu ieguldījumu un nosūtīt skaidru vēstījumu par spēku un apņemšanos mūsu kopīgajai aizsardzībai pirms NATO samita Ankarā."
Pie mums
Ir jauna valdība, ir jauns Aizsardzības ministrs ar ievērojamu pieredzei valsts aizsardzībā un starptautiskās sadarbības jomā. ASV Eiropas sabiedrotajiem visai skaidri ir norādītas jaunās prioritātes, kas ir visnotaļ pamatotas un apstākļiem atbilstošas. Mūsu Aizsardzības ministrijai un Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem ir pietiekams pamats pievērsties politikas dokumentu labojumiem un jau pēc pāris mēnešiem ir jābūt daudz skaidrāk saprotamam, kā tas tiks atspoguļots nākamā gada valsts budžeta uzmetumā. Tāpat valdībā vajadzīgi arī tam sekojoši skaidrojumi par citu ministriju iesaisti un diskusijas atbildīgajā Saeimas komisijā vēl šī sasaukuma laikā. Tie ir pārāk nopietni jautājumi, lai tos atliktu un diskusijas sāktu tikai pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas.
Comments