Folklendu salu šelfa nafta
Prezidents Donalds Tramps karu pret Irānu nodēvējis par "sīki kartupeļiem" (small potatoes). Tas ir jaunākais mēģinājums mazināt sešus mēnešus ilgušo konfliktu, kas izraisījis degvielas cenu kāpumu un novedis pie 18 amerikāņu karavīru nāves. "Daudzi cilvēki to nesauc par karu. Es to saucu par militāru konfliktu, jo mums tie ir mazi kartupeļi. Tas nav nekas liels," viņš teica Ovālajā kabinetā.[1]
Viceprezidents Dž. D. Venss sacīja, ka konfliktu nevajadzētu saukt par "karu", jo galvenās kaujas operācijas beidzās pirms vairākiem mēnešiem.[2] Sava taisnība tur ir, jo pamatuzdevumi, kas izrietēja no atbalsta Izraēlai, ir paveikti. Eiropu pārliecinoši gaida dārga un vēsa ziema un tā vieglāk piekritīs citām ekonomiskām prasībām. Tuvo austrumu reģions vairs nav Ķīnas enerģijas apgādes ķēdē un gandrīz līdz nullei ir samazinājusies arī britu ietekme. Pasaulē ir vēl daudz citu neapgūtu reģionu, kur ir pietiekoši daudz resursu un nepietiekoši novērtēta amerikāņu ietekme. Saraksts ir garš, un viens no tiem ir Folklendu salas.
Folklendu salas
Folklenda salas (Islas Malvinas) ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija, kas atrodas Atlantijas okeāna dienvidrietumos, aptuveni 483 kilometru attālumā no Dienvidamerikas (Argentīnas) krastiem. Šai teritorijai ar 3660 iedzīvotājiem ir sava galvaspilsēta – Stenlija. Teritorijas platība ir 12 173 km² (sastāv no divām lielām salām – Rietumfolklendas un Austrumfolklendas – un aptuveni 200 mazākām saliņām). Vietējā oficiālā valoda ir angļu un ir arī sava valūta Folklenda salu mārciņa, kas piesaistīta Lielbritānijas sterliņu mārciņai.
Salas ir ilgstošu teritoriālo strīdu objekts starp Lielbritāniju un Argentīnu. 1982. gadā starp abām valstīm uzliesmoja Folklendu karš, kas noslēdzās ar Lielbritānijas uzvaru un kontroles saglabāšanu pār arhipelāgu. 2013. gada referendumā gandrīz 100% salu iedzīvotāju nobalsoja par palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā. Pasaulē Folklenda salas ir slavenas ar savu neskarto dabu un bagātīgo savvaļas dzīvnieku pasauli. Tā ir mājvieta milzīgām pingvīnu kolonijām (tostarp karaliskajiem, Magelāna un klinšu pingvīniem), albatrosiem, kā arī roņiem un jūras lauvām. Galvenās ekonomikas nozares ir aitkopība (vilnas eksports), zvejas licenču pārdošana un ekotūrisms. Viss būtu bijis labi, līdz tur netika atrasta nafta.
Naftas resursi
Folklendu salu ģeoloģiskās izpētes sākās 20. gs. septiņdesmito gadu beigās, kad divi naftas pakalpojumu uzņēmumi veica Folklendu salu un apkārtējās jūras gultnes seismiskos pētījumus. Lai gan dati bija daudzsološi, salu valdība nebija gatava piešķirt licences urbšanas darbiem, taču tad 1992. gadā Folklenda salu valdība noslēdza līgumu ar Britu Ģeoloģijas dienestu par ģeoloģiskās izpētes darbu atsākšanu Folklenda salās. 1995. gadā ar Argentīnu parakstīts nolīgums noteica nosacījumus jūras resursu, tostarp lielu naftas rezervju, izmantošanai. Līgums netika plaši komentēts, jo dati norādīja, ka zem jūras gultnes ap salām varētu atrasties līdz pat 60 miljardiem barelu (9,5 km3) naftas. Tas ir lielums, par kuru nemierīgas kļuva ne tikai Argentīna un Apvienotā Karaliste, bet arī visas OPEC valstis.
Izpēte turpinājās, un 1996. gadā tika izsniegtas urbšanas licences, kā rezultātā par darbu veikšanu vienojās septiņas kompānijas. Piecu gadu laikā tika izurbti seši urbumi, visi ļoti sekmīgi, un veikta arī detalizēta inženiertehniska izpēte ekspluatācijas urbumu ierīkošanai nākotnē. Nākamajai urbšanas programmai bija jāsākas 2010. gadā, bet 2007. gadā Argentīna vienpusēji izstājās no nolīguma. Atbildot uz to, Falkland Oil & Gas parakstīja līgumu ar BHP Billiton, lai izpētītu naftas resursu potenciālo izmantošanu.
Leiv Eirikson (5. paaudzes daļēji iegremdējama urbšanas platforma) 2012. gadā veica divus izpētes urbumus Folklendu naftas un gāzes ieguves tehniskai izvērtēšanai. Urbumi tika veikti tikai vienā no četriem Britu Ģeoloģijas dienesta atklātajiem naftas baseiniem (struktūrām) Austrumfolklendu baseinā ("Jūras Lauva"). Visi minētie uzņēmumi 2016. gadā apvienojās ar Rockhopper Exploration.[3] Sekoja aizliegumu periods jebkuriem ar naftu saistītiem pētījumiem, tika pārstrukturēti uzņēmumi (atsevišķam projektam izveidoja kopuzņēmumu ar Izraēlas "Navitas Petroleum"), kā arī veikti juridiski un ietekmes uz vidi pētījumi.[4]
Rockhopper ir lielākais zemes platību īpašnieks Folklenda salās – uzņēmumam pieder daļas Ziemeļfolklenda baseinā un Dienvidu un Austrumfolklenda baseinā. Ziemeļfolklenda baseinā Rockhopper pieder 35% daļu licencēs PL032 un PL033. Šie bloki iepriekš bija licencēti Shell, un tie atrodas dziļumā, kas mazāks par 550m. PL032 ietver Sea Lion atradni, ko Rockhopper atklāja 2010. gadā un kas sniedzas līdz licencei PL004. Tāpat Rockhopper pieder 35% daļu PL004A, kurā ietilpst Izabellas-Elēnas atklātais laukums PL004B, kurā ietilpst Zebedeja laukums, un PL004C. Uzņēmums “Rockhopper” kļuva par licenču PL011, PL012 un PL014 operatoru Dienvidu un Austrumu Folklenda baseinā 2017. gadā un tam pilnībā pieder visu šo laukumu īpašumtiesības.
Tie ir lieli naftas lauki ar naftas resursiem 1,7-1,8 miljardiem barelu apmērā, kurus vienlaicīgi nespēj apgūt neviena kompānija pasaulē. Tas ir iemesls, kādēļ "Rockhopper" pievēršas tikai nelielajam laukumam "Jūras Lauva" un naftas ieguves uzsākšanai daļu projekta pārdod (akciju formā) Izraēlas uzņēmumam "Navitas Petroleum", kas šādā kapacitātē ļaus fizisku naftas ieguvi uzsākt 2028. gadā. Tehniska dokumentācija norāda, ka dienā iegūs 50 000 barelu naftas no kopējiem šai atradnē apstiprinātiem 315 miljoniem barelu. Navitas vairākos soļos ir palielinājuši savu projekta daļu, tagad tā sasniedz 65 %.
Pagājušā gada decembrī partneri "Navitas Petroleum" un "Rockhopper Exploration" pieņēma galīgo investīciju lēmumu (FID)[5] un Izraēlas kompānija 2026. gadā vidū projektā investēja 2,1 miljardus dolāru kapitālizdevumos. Darbi varēja sākties.
Nodokļu kritērijs
Projekta pamata līgums ar Folklendas valdību paredz sekojošus maksājumus – Folklenda salu valdība saņems 9 % resursu jeb īpašuma izmantošanas maksājumu un 26 % no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Tās Apvienotajā Karalistē ir visai tradicionālas nodokļu likmes naftas ieguvei.
Neviens gan nav īsti apmierināts, jo ASV nodokļi no naftas ieguves ir zemāki (8,84 % ienākumu nodoklis no kompānijas un 9,5-12,5 % resursu nodoklis), bet pārējos nodokļus var likumīgi apiet. Kalifornijā to nostiprinājusi tiesa, kas ļauj gūt ļoti lielus papildus ienākumus vairākām kompānijām, jo īpaši Chevron un ExxonMobil. ASV lielākie nodokļi ir naftas pārstrādei un tālākai tirdzniecībai, un tas ir vērā ņemams faktors, jo britu sistēmā naftas ieguve tiek aplikta ar 35 % nodokli, bet ASV tikai 18-21 %. Attiecinot šīs summas uz Folklenda salās iegūstamo naftas daudzumu, starpība ir ļoti pārliecinoša.
Līdz šim saudzīga naftas ieguves kompānijām nav bijusi arī Argentīna. Tur naftas korporācijas maksā standarta federālo ienākuma nodokļa likmi 35 % apmērā no ienākumiem, kas gūti gan iekšzemē, gan ārvalstīs. Ir daži izņēmumi un atvieglinājumi, kā arī iespējamas papildus nodevas naftas un naftas produktu eksporta gadījumos. Situācija mainījās 2026. gada janvārī, kad Argentīnas prezidents parakstīja dekrētu, ar kuru naftas kompāniju nomaksātie nodokļi tika būtiski samazināti[6] un ir harmonizēti ar nodokļu likmēm ASV. Šie nodokļi paliek Argentīnā, bet Folklendas gadījumā lielākā nodokļu daļa nonāks Londonā.
Argentīnas protesti
Kamēr Folklendu salu šelfā un tam pieguļošajā Atlantijas okeāna daļā notiek sagatavošanas darbi naftas atradnes ekspluatācijas uzsākšanai, sācies politisks troksnis. Argentīnas prezidents Havjers Milejs paziņoja, ka Argentīna "uzvarēs" centienos atgūt Folklendu salas, vienlaikus paziņojot par plāniem ieviest sankcijas pret naftas ieguvi pie salām.[7] Televīzijā pārraidītā runā Argentīnas prezidents Lielbritāniju raksturojis kā valsti, kas piedzīvo lejupslīdi – "(...) tā saskaras ar vairākām migrācijas, demogrāfiska un ekonomiska rakstura krīzēm, kuras būs grūti atrisināt. Ir skaidrs, ka tā piedzīvo lejupslīdi. Tomēr Argentīna uzplaukst un gūs virsroku."[8] Skaidri un nepārprotami.
Plānots izstrādāt jaunu likumu, kas sodītu uzņēmumus, kas veic naftas ieguvi jūrās ap Folklendu salām, un sagaidāms, ka tas palielinās spriedzi ar Endiju Bērnemu. Milejs paziņoja, ka Argentīna Ugunszemē kā daļu no valsts augošās stratēģiskās alianses ar Vašingtonu uzcels jaunu militāro bāzi. "Nesen prezidents Tramps paziņoja, ka ASV atkārtoti izvērtē savu vēsturisko nostāju attiecībā uz Malvinu salām. Argentīna ir valsts ar dabas resursiem, kas atrodas ģeogrāfiski stratēģiski nozīmīgā vietā, kuru neietekmē nekontrolēta imigrācija, tās izraisītā vardarbība un nacionālās drošības problēmas, kas mūsdienās vajā Eiropu."
Pārmaiņu vēji aptver plašāku teritoriju
Prezidenta Mileja 3. septembra uzruna sākās ar īsu Folklendu salu vēstures apskatu, kas veidots no Argentīnas perspektīvas. Viņš atkārtoja Argentīnas nostājas pamata vēstījumu, ka salas "pamatoti pieder" Argentīnai. Viņš teica, ka briti iebruka salās un kolonizēja tās 1833. gadā, vardarbīgi atņemot teritoriju Argentīnai.[9]
Apvienotās Karalistes valdība teiktu, ka Argentīnas prezidents izlaida dažas detaļas – salas bija neapdzīvotas laikā, kad briti šo zemi atguva. Argentīnas apmetne bija pamesta divus gadus iepriekš, nevis britu, bet gan amerikāņu dēļ. Karakuģis USS Lexington 1831. gada decembrī iznīcināja tur izveidoto fortu strīda par vietējām zvejas un roņu medību tiesībām dēļ. Tomēr, ja amerikāņiem bija loma piespiedu bēgšanā pirms diviem gadsimtiem, tagad viņiem varētu būt galvenā loma Argentīnas prasību nostiprināšanā. Prezidents Milejs noteikti tā domā. "Pūš pārmaiņu vēji", viņš apliecināja Argentīnas tautai pēc tam, kad prezidents Tramps paziņoja, ka "pārvērtē" ASV nostāju Folklendu salu jautājumā.[10]
Argentīna "nevar pieļaut", ka uzņēmumi "piesavinās naftas rezerves zem mūsu jūras". Milejs birojs X paziņoja, ka uzsāk sankciju procedūru pret 45 personām un uzņēmumiem. Paziņojumā netika identificētas personas, pret kurām sankcijas vērstas, un pagaidām nav skaidrs, kāda būs to ietekme.
Svarīgi izcelt, ka savā runā valsts prezidents Argentīnu Argentīnu kā "uzticamu partneri" Vašingtonai, un viņš Trampa atbalstu bauda gan ideoloģiski, gan personīgi. Šādā jaunā partnerībā un ietekmes sfēru pārkārtošanā ir vairāk nekā iedomājams, ka Tramps dod priekšroku Argentīnas līderim, nevis Lielbritānijas premjerministram Endijam Bērnemam, pat ja aktuālie jautājumi pārsniedz personības un partiju politikas robežas. Iespējams galvenais turpmāko mēnešu jautājums ir, vai tā sauktās "Donro doktrīnas" spēks atsver "Īpašo attiecību" ilgstošo vēsturi.[11]
Notikumi turpina attīstītes. Argentīnas valdība pasludinājusi "Rockhopper" plānus par nelikumīgiem, brīdinot, ka Argentīna tagad iesaistītos uzņēmumus tagad uzskata par "slepeniem" jeb nelegāliem. "Ogļūdeņražu izpēte vai ieguve strīdīgajās teritorijās ir nelikumīga gan saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, gan Argentīnas tiesību sistēmu," paziņoja Argentīnas valdība. "Argentīnas Republika (...) patur tiesības pilnībā īstenot visas pieejamās darbības, lai aizsargātu savas suverēnās tiesības un intereses."
Šis solis seko ASV prezidenta nesenajam strīdam par Folklenda salām un norādei, ka viņš Lielbritānijai nepalīdzētu cīnīties pret iebrukumu salās. Tramps apšauba Lielbritānijas spējas salas aizstāvēt. GB News viņš stāstīja: "Nu, skatieties, es biju tur, kad viņiem bija pirmais [Folklenda] karš. Tas bija sen, un es to ļoti uzmanīgi vēroju. Un jūs uzvedāties ļoti labi".[12] Nenoliedzami, Trampa izteikumi piesaistīja īpašu uzmanību viņa ciešo attiecību ar Mileju un pieaugošās spriedzes starp Vašingtonu un Apvienotās Karalistes valdību dēļ. Milejs Trampa komentārus raksturoja kā "kaut ko ļoti nozīmīgu" tam, ko viņš nosauca par Argentīnas "svētu" nacionālo lietu. Milejs piebilda: "Mēs arī pēdējā laikā esam saņēmuši lielu atbalstu. Prezidents Tramps paziņoja, ka ASV atkārtoti izvērtē savu vēsturisko nostāju attiecībā uz Folklendu salām, un tie nav tukši vārdi, jo viņi saprot, ka Argentīna ir uzticams partneris, kas atbilst Rietumu vērtībām stratēģiski vērtīgā pozīcijā un vērtīgs sabiedrotais turpmākajām desmitgadēm."
Naftas ieguve gandrīz vienmēr nes drošu peļņu
Nav jau tā, ka tikai ASV prezidents Tramps izmanto sava amata priekšrocības, lai nozīmīgi papildinātu savas ģimenes ienākumus. Citiem ir mazāka rocība un iespējas. Tomēr arī attiecībā uz Folklenda naftas projektu, žurnālisti Trampa uzņēmumu aktīvos ir atklājuši visai nozīmīgu uzņēmuma "Rockhopper Exploration" akciju paketi. Pārsteidzošākais, ka otra šī naftas projekta partnera Izraēlas uzņēmuma "Navitas Petroleum"[13] viens no akciju turētājiem ir Benjamina Netanjahu dēls Jairs. Viņš bez liekas kautrības vietnē X spāņu valodā publicēja ierakstu "Folklenda salas pieder Argentīnai".[14] Izraēlas uzņēmumam pieder jau 65% kopuzņēmuma akciju un viņš var noteikt toni, arī tādu, kas var nepatikt britiem. Smaguma centra pakāpeniska novirze uz Amerikas pusi kļūst aizvien atklātāka. Ir jāņem vērā iepriekšēji aprakstītās atšķirības nodokļu sistēmās, kas ir būtisks stimuls nepalikt vienaldzīgiem.
Izraēla un Argentīna ir ārkārtīgi tuvas Izraēlas lielās Argentīnas ebreju kopienas un Havjēra Mileja, stingri Izraēlu atbalstošā prezidenta, Trampa sabiedrotā, vadības dēļ. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ Izraēlu atbalstošie republikāņi Vašingtonā mēnešiem ilgi klusi apgalvo, ka ASV vajadzētu pārskatīt savu neitralitātes nostāju, uzskatot, ka Lielbritānija kļūst par mazāk uzticamu sabiedroto. Premjera Bērnhema arvien represīvākā pieeja Izraēlai, tostarp stingra sankciju pakete un tirdzniecības aizliegums, kas vērsts pret Izraēlas apmetnēm okupētajā Rietumkrastā, varētu likt Izraēlai Vašingtonā spēcīgāk virzīt Folklendu salu jautājumu, un tas būs tuvāko mēnešu notikums. Šajā kontekstā Persijas līča konflikti patiešām ir tikai "sīki kartupeļi", ja Folklendā ir pieejami 1,7 miljardi barelu naftas, kas netiek atbilstoši pieskatīti.
Nenoteiksmes elementi
Argentīna var trokšņot, cik vien vēlas, jo neviens grib, lai atkārtotos 1982. gada karš, jo tas būtu nesalīdzināmi graujošāks Argentīnas ekonomikai. Spekulatīvi ir pieņēmumi, ka izdosies atrast kādu argumentu, lai Folklenda šelfa iegūto naftu nebūtu iespējams pārdot Eiropas Savienībai. Tas arī nav nepieciešams, jo izsīkstošo Ziemeļjūras atradņu vietā Apvienotajai Karalistei vajag šo naftu, uz kuru noteikti pretendēs arī ASV. Līdz ar to Argentīnas cerības, ka var tikt piemēroti kādi īpaši zaļie nodokļi vai kvotu maksājumi par emisijām, ir veltas tāpat kā trokšņošana par dabas retumiem un aizsargājamām sugām, kas netiks ņemta vērā (naftas ieguve paredzēta vairāk nekā 150 km uz ziemeļiem no pašām salām). Naftas projekta īpašnieki ir veikuši ļoti plašu ietekmes uz vidi pētījumu uz 1591 lappuses,[15] kas atbilst ASV, Apvienotās Karalistes un Izraēlas prasībām satura un iegūto rezultātu ziņā.
Argentīna, cerot uz brīnumu, pētniecības iestādēm pasūtījusi desmitiem dažādu pētījumu un attīstības prognozes turpmākajam pusgadsimtam. Saprotams, ka pētnieki nespēj atteikties no šādas iespējas, lai arī Folklenda salu administrācija jau ir ierobežojusi dažādu Argentīnas pētnieku ilgstošas uzturēšanās iespēju salās.
[4] https://oilprice.com/Energy/Energy-General/Falklands-Oil-Megaproject-Breaks-Free-After-15-Years.html
Comments