Gigantu mānijas infekcija Eiropā
- Taisnība Raksta
- Oct 31
- 7 min read
Eiropas kosmosa uzņēmumi Airbus, Thales un Leonardo ir paziņojuši par provizorisku vienošanos ar mērķi stiprināt savas pozīcijas satelītu un pakalpojumu tirgū. Pašlaik tajā izteikti dominē ASV Starlink, bet Ķīnas un Krievijas kontrolētiem uzņēmumiem pieder neliela tirgus daļa un tie ne vienmēr izvairās no pretdarbības Starlink.[1] Uz šīs kartes un teksta lapas Eiropa līdz šim nav pamanīta. Jaunā uzņēmuma darbības uzsākšana Francijā paredzēta sākot ar 2027. gadu.[2]
Jaunais uzņēmums apvienos Thales Alenia Space un Telespazio (Thales un Leonardo kopuzņēmumu), kas ir daļa no Airbus kosmosa un digitālā biznesa, un atlikušos Leonardo un Thales SESO kosmosa aktīvus.
Šādai aktivitātei ir piešķirta politiska nozīme. Francijas finanšu ministrs Rolāns Leskūrs to formulēja paziņojot, ka vienošanās "stiprinās Eiropas suverenitāti sīvas globālās konkurences apstākļos".
Aviācijas un kosmosa uzņēmumi Airbus, Leonardo un Thales paziņoja, ka ir panākuši provizorisku vienošanos par savu kosmosa darbību apvienošanu, lai izveidotu tādu Eiropas čempionu, kādu iecerējusi Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.[3]
Oficiālā versija
Uzņēmumu trīspusēja vienošanās pasludinātais mērķis ir radīt konkurentu Maska uzņēmumam SpaceX. Tas jo īpaši aktuāli zemas Zemes orbītas satelītu jomā, kur darbojas viņa interneta pakalpojumu Starlink. SpaceX prognozētie ieņēmumi 2025. gadā ir aptuveni 15 miljardi ASV dolāru un tā ir gana liela pīrāga daļa, uz kuru gribētu pretendēt daudzi. Trīs partneri ir visai apņēmīgi savā paziņojumā presei: "Šī partnerība iemieso Eiropas valstu vēlmi stiprināt savas rūpnieciskās un tehnoloģiskās spējas, lai garantētu Eiropas autonomiju kosmosa nozarē un tās daudzajās pielietojuma jomās".[4]
Eiropas uzņēmu darījums, kas sākotnēji tika nosaukts par projektu Bromo (pēc vulkāna Indonēzijā), bija ilgi gaidīts, bet vairākkārt pilnībā apstājās, jo tajā bija iesaistītas piecu valstu (Francijas, Itālijas, Vācijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes) valdības. Tās bija ieguvušas dažādas lomas – no kontrolējošas un atļauju izslēdzošas, līdz vēlmei piedalīties jaunajā kopuzņēmumā kā akcionāri vai partneri. Dabiski, ka visos gadījumos dažādu valstu valdības nāca ar atšķirīgu savas lomas redzējumu un vienošanās netika panākta.
Tomēr šīm piecām valstīm ir paliekoša interese, un pagaidu vienošanās ir par jaunā uzņēmuma galvenās mītnes atrašanās vietu Tulūzā, Francijas dienvidos. Uzņēmums tiks sadalīts piecās dažādās juridiskās vienībās, lai saglabātu suverēnās intereses. Šajā ziņā pamata struktūra ir visai pilnīga Eiropas raķešu ražotāja MDBA struktūru.
Formāli šādā jaunā uzņēmumā Eiropas kosmosa gigantam Airbus piederēs 35% akciju, savukārt Itālijas uzņēmumam Leonardo un Francijas uzņēmumam Thales katram piederēs 32,5% akciju.
Katrai valstij būs viens vēl neiecelts izpilddirektors un rīkotājdirektori.
Vislielākās perspektīvas jaunā uzņēmuma attīstībā saskata Francija – piemēram, kā rīku suverenitātes nodrošinājumam intensīvas globālās konkurences apstākļos. Tikmēr Vācijas ekonomikas ministre Katerina Reihe joprojām ir atturīga un mazāk entuziastiska.[5]
Sapņu plāni
Paredzams, ka projekts piecu gadu laikā radīs vairāku simtu miljonu eiro sinerģiju gada darbības peļņas ziņā. "Mēs atzīmējam, ka šīs darbības joprojām rada zaudējumus vai ir tuvu rentabilitātei (2024. gada beigās), izņemot Leonardo "Kosmosa" nodaļu, kuras darbības peļņas norma bija 3,4%," norāda Barclays. Turklāt Leonardo "Kosmosa" nodaļas peļņu nodrošina tikai vieds klients ar dāsniem tiešmaksājumiem – Eiropas Komisija.
Paredzams, ka šī jaunā organizācija sāks darboties līdz 2027. gadam un apvienos 25 000 cilvēku visā Eiropā. Konglomerāta projekts vēl ir jāapstiprina Eiropas Komisijai, bet saskaņota priekšlikuma izstrāde kavējas un akciju struktūra joprojām ir diskusiju centrālais jautājums.[6] Jaunais uzņēmums apvienos Leonardo kosmosa nodaļas Airbus Defence & Space kosmosa sistēmu un kosmosa digitālās tehnoloģijas biznesus, tostarp tā akcijas uzņēmumos Telespazio un Thales Alenia Space, savukārt Thales ieguldīs savas akcijas uzņēmumos Thales Alenia Space, Telespazio un Thales SESO (optiskās iekārtas).[7]
Šobrīd apvienošanās projektu būtiski apdraud CGT (Vispārējā arodbiedrību konfederācija), kas ir paudusi bažas par ierosināto trīs nozares gigantu satelītu biznesa apvienošanos un šāda tehnisks apvienošanās realizācija rada nopietnas bažas par darbavietām, kā arī par monopola situāciju, ko radīs šī apvienošanās.[8] CGT bažas jaunam konsorcijam nāksies ļoti detalizēti skaidrot un uzņemties noteiktas saistības, jo citādi Eiropas Komisijas nedrīkstēs pieņemt nekādu lēmumu.
Zināmā mērā ir ironiski, ka darījumā ir iesaistīts uzņēmums Airbus, kas tiek plaši uzskatīts par vienīgo jebkad izveidoto Eiropas korporatīvo funkcionējošu lieluzņēmumu. Ar saknēm, kas aizsākās 1970. gadā, Airbus pašreizējā versijā tika izveidots 2000. gadā, kad apvienojās Francijas, Vācijas un Spānijas uzņēmumi. Francijai un Vācijai katrai pieder 10% akciju, bet Spānijai – 4%. Itālijai pieder 30% Leonardo akciju, kam savukārt pieder 33% Thales Alenia Space akciju.
Jaunais uzņēmums apvienos, veidos un attīstīs "visaptverošu savstarpēji papildinošu tehnoloģiju un pilnīgu risinājumu portfeli, sākot no kosmosa infrastruktūras līdz pakalpojumiem".
Paredzams, ka tas radīs ikgadējas sinerģijas, kas, piecus gadus pēc darījuma noslēgšanas 2027. gadā, nodrošinās "vidēji trīsciparu miljonu eiro" vērtus darbības ienākumus, teikts Airbus preses relīzē.[9]
Šķēršļu josla
Apvienošanai nepieciešama zaļā gaisma no Komisijas Konkurences direktorāta, kam būs jāizvērtē spriedze starp pašreizējo apvienošanos pārskatīšanas noteikumu kopumu un fon der Leienas vēlmi izvēlēties Eiropas uzvarētājus. Kopuzņēmums konkurētu ar ārvalstu dalībniekiem satelītu jomā komerciālo telekomunikāciju jomā. Tomēr tam būtu jāsaskaras ar niecīgu konkurenci militāro un publisko iepirkumu konkursos ES, piemēram, ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Tajos gandrīz vienmēr parasti var piedalīties tikai vietējie pretendenti un šāds konsorcijs ierobežos Kosmosa aģentūras iespējas satelītu līgumu slēgšanā.[10]
Bažas pauž arī šāda konsorcija vienīgais konkurents Vācijas OHB, kuras izpilddirektors Marko Fukss brīdinājis, ka darījums draud radīt monopolu, kas kaitētu klientiem un Eiropas rūpniecībai.
Minētais šo konsorcija darījumu tuvina 2019. gada spriedzei Eiropas Komisijā, kad tā bloķēja Francijas un Vācijas vilcienu nozares apvienošanos starp Siemens un Alstom. Mūsdienās gan politiskā vide uzņēmumiem ir salīdzinoši labvēlīgāka, ja vien neņem vērā neretos ortodoksāli zaļos priekšstatus un lēmumus.
Komisijas Konkurences direktorāts ir spiests paplašināt savu viedokli par apvienošanos, lai ņemtu vērā bloka plašāko centienus panākt izaugsmi un palielināt spēju konkurēt ar ASV un Ķīnas dalībniekiem. Tas Eiropas Komisijai ir saprotams, bet Eiropas Parlaments ir ārkārtīgi atturīgs diskutēt un lemt ES attīstības dimensijā. Saskaņā ar Komisijas jaunāko darba programmu, nākamgad paredzēts pārskatīt bloka apvienošanās vadlīnijas, bet tas var nozīmēt lēmumu atlikšanu vismaz uz gadu.
Cerības uz mākslīgo intelektu
Eiropas atpalicība tehnoloģiskajos risinājumos un spējas ražot produktus industriālos mērogos faktiski izslēdz konkurenci ar Starlink, un "paceļami" ir tikai 5-7 gadus veci modeļi ar pieejamām jaudām un kompetenci. Konsorcijs ir iecerējis saīsināt distances laiku ar plašu mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu, izlaižot rindkopas, kas apraksta MI autortiesības un to turētājus ASV (kas nebūt nelauzās ar saviem produktiem ienākt ES tirgū). Šajā ziņā ES ir ne tikai pilnībā atkarīga no ASV izstrādnēm, bet arī ierobežo to pieejamību visai agresīvi, uzturot kontroli, uzraudzību un sekojošos ierobežojumus.[11] Tos ASV kongress sauc par cenzūru[12] un šajā jomā būs konsekvences.
Tajā paša laikā plaisa starp faktisko mākslīgā intelekta sniegumu un mākslīgā intelekta ažiotāžu ir dziļa un milzīga, un pētījumi gandrīz katru mēnesi norāda uz MI daudziem ierobežojumiem. Piemēram, MI realizēto projektu vājiem ekonomiskiem rezultātiem – izmantošana nepalielina uzņēmumu peļņu. Tā Masačūsetsa tehnoloģiju institūta pētījums norāda, ka 95 % mākslīgā intelekta izmēģinājuma projektu nepalielināja uzņēmuma peļņu vai produktivitāti.[13] Nesenā METR ziņojumā arī konstatēts, ka mākslīgā intelekta kodēšanas rīki faktiski palēnina izstrādātājus.[14] Minētais gan vairāk attiecas uz salīdzinoši vienkāršiem uzdevumiem, bet ģeneratīvie mākslīgā intelekta modeļi, pat paši jaunākie, bieži vien kļūdās un "halucinējas", un to labošanai nepieciešama ievērojama cilvēku uzraudzība. IT konsultanti Gartner mēģināja to kvantificēt un atklāja, ka mākslīgā intelekta aģenti aptuveni 70 % gadījumu neizpilda biroja uzdevumus.[15]
Nepieciešamais cilvēka uzraudzības apjoms pat vienkāršu uzdevumu veikšanai gandrīz vienmēr grauj jebkādus sasniegtos produktivitātes pieaugumus. Citiem vārdiem sakot, lielākajā daļā gadījumu ir produktīvāk neizmantot mākslīgo intelektu (MI), nekā to izmantot.
Daudz neviennozīmīgāki rezultāti tiek iegūti MI uzdodot veikt sarežģītus daudzpakāpju uzdevumus, un šādus jautājumus apskata Wiley pētījums.[16]
Iespējams, ka jaunais Kosmosa jeb Euro-Starlink konsorcijs ir tuvu kādiem jauniem atklājumiem MI jomā un šie līdz šim nezināmie risinājumi spēc nodrošināt apvērsumu nozarē, bet no līdzšinēji zināmā, te saskatāmas nelielas iespējas ar MI būtiski paātrināt konsorcija mērķu sasniegšanu.
Ar pasta karieti gar ātrvilciena sliedēm
Iecerētā uzņēmuma darbošanās ir ar mērķi izveidot un darbināt ne mazāk funkcionālu un efektīgu par jau eksistējošu Īlona Maska Starlink. Te vietā atgādināt par pašu Starlink – SpaceX sāka palaist Starlink satelītus 2019. gadā un pašlaik šajā cilvēka radītajā zvaigznājā ir vairāk nekā 7600 masveidā ražoti mazi satelīti zemajā Zemes orbītā. Funkcionāli tie sazinās ar konkrētiem zemes raidītājiem un uztvērējiem, nodrošinot visi drošu un ātru datu apmaiņu. Pašlaik Starlink veido 65% no visiem aktīvajiem satelītiem.[17] Starlink pilnīgas pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšanai no jebkura punkta uz Zemes, paredz tuvākā gada laikā kopējo satelītu skaitu palielināt līdz 12 000 satelītu, bet dažu gadu laikā – 34 400.
Ja konkurenta pamata parametri ir zināmi, tad ar tiem ir jārēķinās. Vispirms daudzuma ziņā, jo konsorciju veidojošie uzņēmumi līdz šim izgatavo dažus satelītus gadā un katrs no tiem ir unikāls un mehāniskai mērogošanai te nav vietas. Ja satelītu tehniskais dizains Eiropā ir labi zināms attiecībā uz 2019.-2021. gada Starlink produktiem, tad tie ir ieguvuši pavisam citas iespējas 2025. gadā. Tas būs nesalīdzināmi plašākās jau nākamajā gadā un par tām nerakstīs zinātnes žurnālos. Starlink nodrošina Ukrainas militārās vajadzības, un informācijas aprite tikai daļēji ir pieejama NATO dalībvalstīm Eiropā, kas paliks ierobežojums konsorcijam izstrādāt pietiekoši multifunkcionālu iekārtu kopumu.
Nesalīdzināmi sarežģītāka ir paredzama tehniskā realizācija, jo jaunā konsorcija satelīti un zemes iekārtas vairs nebūs tikai zinātniskai pētniecībai paredzēti, kas nozīmē, ka būs no amerikāņu kompānijām jāiegādājas ļoti liels skaits patentu un licenču. Nav pamats domāt, ka ASV kompānijas tik vienkārši ļaus augt ES dotētam uzņēmumam kļūt par konkurentu.
Bet savu izstrāžu un patentu Eiropā vienkārši nav, jo zinātnes līdzekļi Eiropā gadu desmitiem ir tikuši dalīti un tērēti pēc citiem principiem, un kādreiz par to ir jāsāk maksāt.
Viens no vissarežģītākajiem jautājumiem, un tāds tas arī paliks, ir par informācijas un tehnoloģiju drošība, kas Eiropa ir ļoti vāja, kā rezultātā jaunākās ASV tehnoloģijas nav pieejamas ES. Tās nav tikai mikroshēmas, bet arī tehnoloģijas un nodrošinājums, un to ASV ir spiesta ierobežot. Uzskatāmākais piemērs nespējai ir tehnoloģiski modernizēta un īpaši nodrošināta F-16 nozagšana Ukrainā. Tur pāris dienas pirms Zelenska un Trampa tikšanās Baltajā namā, nelietīgie krievu desantnieki NATO inženieru, tehniķu un padomdevēju acu priekšā nozaga ar pašām jaunākām tehnoloģijām pārpildītu lidaparātu un aizlidoja ar to uz okupēto Krimu pilnvērtīgai apgūšanai. Saprotams, ka jaunajam konsorcijam licenču iegāde no ASV uzņēmumiem nenoritēs vienkārši un būtiski pagarinās ieviešanas plānu jaunajos satelītos.
Pagaidām Eiropa komunikācijām var piegādāt tikai pasta karieti, bet kaut kam sarežģītākam jau ir nepieciešami moderni mikroshēmu iepirkumi, jo Eiropā neko tādu neražo un arī neražos vismaz reālistiskā Zaļā kursa perspektīvā.
Apvienošanās motivācija
Tikai ļoti naivi cilvēki var iedomāties, ka Eiropas mērogos lieli uzņēmumi atsevišķas savas struktūrvienības un laboratorijas, kas specializētas kosmosa izpētes aprīkojums izstrādē un izgatavošanā nodod kopuzņēmumam vienkārši tāpat vai ar mērķi samazināt pašu zaudējumus, ko rada šādas struktūrvienības. Tie ir finanšu resursi, kas citādi nebūtu pieejami. Tādi ir noteikumi šī gada 17. jūlija lēmumam “COM_2025_555_1 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Konkurētspējas fonda (“EKF”) izveidi, tostarp īpašo programmu aizsardzības pētniecības un inovācijas darbībām”.[18]
Lai arī Eiropas Konkurētspējas fonda līdzekļi solās būt plašāk pieejami, tomēr jau dažu mēnešu laikā tā kustības ir bijušas atšķirīgas, un Austrumeiropas valstis, kuru vadībā ir Polija, pieprasa lielāku daļu no jaunā ES mēroga 400 miljardu eiro rūpniecības fonda, cenšoties neļaut tikai lieliem Rietumeiropas uzņēmumiem pretendēt uz lielāko daļu resursu. Protesti un lūgumi pārskatīt fonda resursu sadalījuma plānojumu jau ir izraisījuši austrumu un rietumu sadursmi, izceļot fundamentālas domstarpības par to, kā ES vajadzētu tērēt savu naudu.[19]
Cerība kā zināms mirst pēdējā, un nevar izslēgt, ka Eiropas dižalianses spēs iekustēties un iegūs virzību, un tas viss nebūs tikai tradicionāls līdzekļu apgūšanas projekts.
[1] https://apnews.com/article/spacex-musk-starlink-china-satellites-759e53143378357ce3af21ca8a6916df
[13] https://fortune.com/2025/08/18/mit-report-95-percent-generative-ai-pilots-at-companies-failing-cfo/
Comments