Grēta atkal klāt, šoreiz Parīzē
Kādu laiku par Grētas Tūnbergas aktivitātēm ārpus Zviedrijas nekas nebija zināms ārpus, un te pēkšņi, pozicionējot sevi kā klimata aktīvisti, viņa pievienojās studentu protestiem Francijā. Tas ne tikai attālināti, bet arī pašai ierodoties Pola Eluāra licejā Parīzes priekšpilsētā Sendenī, kur ir daudz jauniešu un vairākums nav Francijas vai citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi. Tas jauniešu kustībai un protestiem piešķir jaunus akcentus.
![Zviedru aktīviste Grēta Tūnberga sarunājas ar studentiem, kuri gatavojas piedalīties blokādē Pola Eluāra licejā Sendenī, Parīzes nomalē, 2026. gada 13. oktobrī, kas ir daļa no valsts mēroga studentu mobilizācijas [AFP]](https://static.wixstatic.com/media/eb01f5_1ecdfbdd3f1845419e7aa8bb362a56c9~mv2.png/v1/fill/w_523,h_348,al_c,q_85,usm_0.66_1.00_0.01,enc_avif,quality_auto/eb01f5_1ecdfbdd3f1845419e7aa8bb362a56c9~mv2.png)
Jauniešu protesti Francijā
Nemieri sākās pirms vairāk nekā mēneša, kad 21. septembrī skolēni bloķēja skolu Parīzes priekšpilsētā Kretēijā. Vajadzēja nedēļu, lai viņu protests izplatītos visā valstī, vardarbīgi saduroties policijas spēkiem un skolēniem.
Nedēļu vēlāk – 29. septembrī, demonstrācijas sakrita ar plaša mēroga valsts sektora streiku, kā laikā skolotāji pievienojās citiem valsts darbiniekiem, iestājoties pret algu iesaldēšanu. Kopš tā laika arestēts vairāk nekā 6100 cilvēku. Vienkāršs risinājums nav sagaidāms, jo Francijas valdība, pieaugot tās parādam, ir spiesta ierobežot izdevumus. Budžetu tomēr pieņēma, taču divi neuzticības balsojumi valdībai (Francijas partijas "Unbowed", Zaļo un citu kreiso grupu iesniegtie priekšlikumi ieguva 260 no 289 balsīm, kas vajadzīgas valdības gāšanai) ir ļoti slikta zīme, kas izceļ relatīvas stabilitātes perioda iestāšanos premjerministra Sebastjana Lekornu vājajā mazākuma valdībā. Sociālisti tomēr panāca vairāku ilgi gaidītu pasākumu īstenošanu, tostarp viena eiro vērtu maltīti studentiem un piemaksas palielināšanu maznodrošinātiem darbiniekiem.
Valsts izdevumi izglītībai
Saskaņā ar jaunākajiem ES statistikas aģentūras Eurostat datiem, Francijas publiskie izdevumi izglītībai sasniedz 5,1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis skaitlis neietver privātos izdevumus, piemēram, ģimeņu maksāto mācību maksu. Francijas Nacionālā izglītības ministrija izmanto plašāku rādītāju, kas pazīstams kā iekšzemes izdevumi izglītībai, kas uzskaita visu naudu, kas ieguldīta izglītībā neatkarīgi no tā, vai tā ir no valsts, vietējām pašvaldībām, uzņēmumiem vai mājsaimniecībām. Papildus mācībām tā aptver arī pieaugušo un tālākizglītības izmaksas un ar tām saistītās izmaksas, piemēram, skolas ēdināšanu, internātu un transportu. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, Francija 2025. gadā izglītībai tērēja 199,2 miljardus eiro (223 miljardus ASV dolāru), kas atbilst 6,7 % no IKP un ir par 2,4 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gadā.
2025. gadā izdevumu izglītībā sadalījums pēc izglītības līmeņa norāda, ka pamatizglītībai tiek novirzīti 30,1 %, vidējai izglītībai 37 %, augstākajai izglītībai 22,9 %, bet mūžizglītībai 9,9 %.
Francija 13. vietu dala ar Nīderlandi un Slovākiju un pārsniedz ES vidējo rādītāju, kas ir 4,8 %, tomēr tas ir mazāk nekā Zviedrijai (7,3 % no IKP), Islandei (7 %) un Beļģijai, kā arī Igaunijai un Somijai (katrai 6,3 %). Vienlaikus tas ir vairāk kā Īrijā (2,7 %), Grieķijā (3,9 %), Rumānijā un Itālijā (katra 4 %), Apvienotajā Karalistē un Spānijā (katra 4,1 %), kur visai ievērojams akcents ir uz privāti apmaksāto izglītību.
Saskaņā ar OECD jaunāko ziņojumu "Education at a Glance"i mācībspēku trūkums pieaug visās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs. Tas rada spriedzi, un Francijā tā visizteiktāk novērojama vidusskolās. Aptuveni 11 % vidusskolas skolotāju nav pietiekoši kvalificēti, salīdzinājumam – pamatskolās tie ir 3 %. Pamatskolas zemākajās klasēs vidēji ir vismaz 26 skolēni, salīdzinot ar 23 skolēniem visā OECD.
Tas atspoguļo skolēnu protestu laikā teikto – klases ir lielas, un prombūtnē esošie skolotāji netiek aizstāti. Daži aprakstījuši nolaistas ēkas, galdu un krēslu trūkumu un grauzēju invāzijas dažās no skolām. Skolēni norādīuši, ka karstuma viļņi, kas šogad skāra Franciju, saasināja esošās problēmas novārtā atstātajās ēkās, no kurām daudzās nav gaisa kondicionēšanas. Arī skolotāji jūtas nenovērtēti. Tikai 4 % uzskata, ka sabiedrība viņu profesiju novērtē, un tas ir zemākais rādītājs starp visām aptaujātajām valstīm. ESAO vidējais rādītājs ir 22 %.
Grēta Francijas protestos
"Jauniešus neiesaista sarunā. Mums atņem nākotni," Tūnberga sacīja ziņu aģentūrai AFP. Pēc daudzajām apsūdzībām par policijas brutalitāti demonstrāciju laikā, halātos tērpti advokāti izveidoja dzīvo ķēdi, lai aizsargātu pusaudžus.
Francijas prezidents Emanuels Makrons auto izstādē žurnālistiem sacīja, ka viņš mudina protestētājus ievērot savaldību. "Šie ir jautājumi, kas ir pelnījuši laiku, konsultācijas, diskusijas un cieņu," sacīja Makrons.ii Protestētājiem ar to bija par maz. Sekoja demonstrācija, ko atbalstīja arodbiedrības un kreisā spārna opozīcijas partija "France Unbowed". Parīzē un citās Francijas pilsētās notika gājieni, iesaistot aptuveni 161 tūkstoti protestētāju. Rīta stundās skolēni pulcējās pie skolu durvīm, vicinot plakātus un megafonus, kā arī skandējot saukļus. Universitātes studentu apvienība l'Union kanālā X teica: "Viņi mūs neklausa, tāpēc mēs ejam pie viņiem."
Sendenī, strādnieku šķiras priekšpilsētā uz ziemeļiem no Parīzes, Tūnberga pievienojās vienam no pulcēšanās dalībniekiem. "Mūs iedvesmo jaunieši, kuri pieprasa nodrošināt viņu pamattiesības," viņa sacīja reportieriem pie Pola Eluāra liceja. Tā ir skola, kur protesta kustība pirmo reizi ieguva savu popularitāti. "Neatkarīgi no tā, vai tā ir nepietiekama skolu finansēšana, klimata krīze vai sociālās netaisnības krīzes... ir pienācis laiks jauniešiem uzņemties atbildību un atgūt nākotni".iii
Protestā Tūnberga patiesībā nepiedalījās, jo sniedza septiņas atsevišķas intervijas,iv kas faktiski atkārtoja vienu un to pašu. Viņu daudz filmējav un bija ieplānotas vairākas fotosesijas.
Politiķi izmanto protestus
Protestu kustība un policijas reakcija ir izraisījusi polarizētu reakciju no vadošajiem prezidenta amata kandidātiem. Galēji kreiso spēku līderis Žans Liks Melanšons, kuram saskaņā ar aptaujām ir iespēja iekļūt otrajā vēlēšanu kārtā, pievienojās vienam no gājieniem Parīzē, kur jauni protestētāji skandēja viņa vārdu. "Policija zaudē elpu, skrienot pakaļ jauniešiem, lai viņus piekautu un ievainotu," viņš rakstīja vietnē X. "Vienīgie, kas nezaudē elpu, ir jaunieši, kuri drosmīgi protestē," viņš piebilda, apsūdzot medijus policijas brutalitātes apmēru neatspoguļošanā.
Cits skatījums uz jauniešu protestiem ir galēji labējo līderei Marinai Lepēnai, kura saskaņā ar aptaujām ir prezidenta vēlēšanu favorīte. Viņa nosoda protestētāju vardarbību un aicinājusi tos, kuri nodarījuši postījumus skolām, vai viņu vecākus, ja viņi ir nepilngadīgi, segt remonta izmaksas. Viņa valdībā iesniegusi atbilstošu likumprojektu.
ii https://www.euronews.com/2026/10/13/our-future-is-being-robbed-greta-thunberg-joins-france-student-protests-against-school-con
Comments