Krievijas "pareizticīgā gvarde"
Esam rakstījuši par Krievijas Pareizticīgās baznīcas (KPB) lomu kremļa politikas veidošanā gan Krievijā, gan ārpus tās robežām. Šoreiz piedāvājam ieskatu vēl kādā organizācijā, kuras eksistence un aktivitāte parāda greizās "krievu pasaules" būtību.
Krievijas KPB patriarha krēslu svinīgo dievkalpojumu laikā apsargā ne tikai FSO darbinieki, bet arī spēcīgi vīrieši sarkani-melnās uniformās. Viņi ir kustības "Četrdesmit četrdesmit"(Sorok sorokov, kuri dod priekšroku abreviatūrai DSS (Dvižeņije sorok sorokov)) aktīvisti, kas izveidojās Kirila patriarhāta pirmajos gados, ar mērķi veikt diezgan specifiskus uzdevumus. Agrāk DSS, lai iegūtu zemi baznīcu būvniecībai parkos un skvēros, cīnījās ar Maskavas iedzīvotājiem, bet šodien tā ir ideoloģiskās frontes kaujas elements. Spriežot pēc plašās labdarības fondu un uzņēmumu sistēmas, ko izveidojis kustības līderis Andrejs Kormuhins un viņa dēli, šāds "cīņas par tradicionālajām vērtībām" formāts ir diezgan ienesīgs bizness. Viens no fondiem, kas sadarbojas ar DSS, izveidots ar Umara Kremļeva palīdzību – viņš ir tieši tas pats Putina oligarhs, kurš nesen finansēja Donalda Trampa juniora kāzas.
Publiskajā telpā kustību "Četrdesmit četrdesmit" pārstāv tās līderis Andrejs Kormuhins, un kustības kanāls 90 % apmērā veltīts viņa publicitātei. Kormuhins sevi dēvē par komponistu – kādreiz viņš sacerēja mūziku vairākām dziesmām, ko izpildīja viņa māsa Olga Kormuhina, kas zināma kā dziedātāja un Putina uzticības persona. Viņa par aktīvu atbalstu iebrukumam Ukrainā ir vairāku valstu sankciju sarakstos.
"Četrdesmit četrdesmit" ir nosacīts apzīmējums baznīcu skaitam viduslaiku Maskavā, taču Kormuhins to saprot burtiski – KPB kulta objektu skaits Krievijas galvaspilsētā ir jāpalielina līdz 1600 (40 x 40). Pašlaik tās ir 1232. DSS darbojas bez reģistrācijas un, attiecīgi, arī bez fiksēta biedru skaita, tāpēc vienīgā informācija ir Kormuhina sniegtie statistikas dati. "Mūsu organizācijas aktīvo biedru skaits ir apmēram 200 cilvēku. Organizācijas atbalstītāju skaits ir apmēram 15-20 tūkstoši," viņš teicis 2017. gadā.
Kormuhins dzimis Nižņijnovgorodā 1970. gadā. Ģimene nebija reliģioza, taču, kā apgalvoja Kormuhins, pateicoties vecmāmiņām, viņu kristīja divas reizes. Nākamais "patriarha gvardiešu" līderis savu karjeru sāka veidot komjaunatnē un jau gandrīz iestājās kompartijā, taču sabruka padomju sistēma. Kormuhins to atceras ar nostaļģiju: "Padomju projekts bija daudz dziļāks nekā tā virspusējā matrica, ko mums mēģina uzspiest." Kormuhins PSRS (ateistiskas valsts) sabrukumu saista ar pareizticības norietu: "Kad nomira paaudze, kas bija audzināta pareizticīgajā ticībā vai kuru audzināja pareizticīgie vecāki, tad arī Padomju Savienība sabruka. Nāca Gajdars un Čubais, kuri sāka graut valsti."
1980. gadu beigās topošais DSS līderis iestājās Nižņijnovgorodas Universitātes Matemātikas fakultātē, no kurienes viņu iesauca armijā, un pēc dienesta viņš vairs pie matemātikas neatgriezās. Deviņdesmitajos gados viņš pabeidza Gnesinu vārdā nosaukto Mūzikas skolu Maskavā, bet vēlāk ieguva arī jurista diplomu, tomēr specialitātē viņam jāstrādā nebija. Kormuhins savu aiziešanu no mūzikas saista ar 1998. gada parādu krīzi, kas viņu piespieda "nodarboties ar biznesu". Sīkākas ziņas par Kormuhina biznesa karjeru nav zināmas, taču par viņa darba metodēm netieši liecina iesauka "Molot" (Veseris). Biznesa vēsturē viņa vārds figurē saistībā ar uzņēmumiem "Anogri" un "Griven", kuri nodarbojās ar dažādu preču tirdzniecību, būvniecību, uzkopšanas pakalpojumiem un daudz ko citu. Kormuhins ir uzkrājis nelielu bagātību – viņam pieder dārgas ārzemju automašīnas, dzīvoklis Maskavas centrā un liela māja piepilsētā. Noteiktā karjeras posmā Kormuhinu piesaistīja sabiedriskā aktivitāte, kas drīz vien pievērsās patriarha Kirila interešu pārstāvībai.
"Gvardes" izveide
DSS izveide saistīta ar PR katastrofu, ko Kirils piedzīvoja 2012. gadā. Patriarhs atbalstīja Putina atgriešanos prezidenta amatā uz trešo termiņu – sekoja skandāli par Kirila elitāro dzīvokli un "Breguet" pulksteni, kuru preses dienests neveiksmīgi mēģināja dzēst no fotogrāfijām un, visbeidzot, "Pussy Riot" performance Kristus Glābēja katedrālē, pēc kā patriarhs centās panākt, ka dalībnieces saņem maksimāli bargu sodu. Ar dažādu ortodoksāli patriotisku sabiedrības slāņu un radikāļu mobilizēšanu "patriarha atbalstam" nodarbojās Maskavas patriarhijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs, protopresbiteris Vsevolods Čaplins.
Kormuhins atzinis, ka viņa kustība radās kā atbilde uz "informatīvajiem uzbrukumiem patriarham", un šī atbilde bija īpaši skarba. Nav nejaušība, ka sākotnēji kustību dēvēja Kormuhina iesaukas vārdā (Molot). Dibinātāju vidū bija Krievijas boksa čempions Vladimirs Nosovs un spēka trīscīņnieks Aleksandrs Mihailovičs, kā arī sambists Fjodors Jemeļjanenko. Vēl aptuveni desmit titulēti sportisti minēti kā līdzdibinātāji. Kustība 2014. gadā mainīja nosaukumu. Reiz Kirils atzina, ka ļoti mīl vadīt dievkalpojumus, kad viņu apņem brīvprātīgie – "es viņus laipni saucu par savu gvardi". Kormuhina 45. dzimšanas dienā, KPB galva personīgi viņu apsveica, pasniedzot ikonu. Vēlāk DSS līderis saņēma vēl pāris KPB medaļas.
Sākumā kustības relatīvo masveidīgumu nodrošināja futbola fani. Kormuhinam par īstu atradumu kļuva "Spartak" grupas "Fratrija" aktīvists, aizliegtās neonacistu grupas "Blood and Honor" loceklis Ivans Katanaevs ar iesauku Combat18. Viens no DSS vadītājiem, spēka trīscīņnieks Mihailovičs savā "VKontakte" profilā publicēja attēlus ar svastiku (tagad tie dzēsti) un t-kreklu ar kukluksklana simboliku, nosaucot to par "pareizo T-kreklu pareizajiem puišiem". DSS oficiālā forma un simbolika ir aizliegtā Eduarda Ļimonova simbolika – sarkans karogs ar baltu apli vidū, kurā iegravēti melni simboli. Ļimonovam tas bija sirpis un āmurs, bet Kormuhinam kupoli ar krustiem (pieci), vairogs, zobens un krievu spēkavīrs, kurš tos tur.
Patriarha gvardes hibrīdkarš
Torfjanka, neliels, mājīgs parks ar dīķi Maskavas ziemeļaustrumos, kļuva par vietu, kur notika visniknākās sadursmes starp DSS un vietējiem iedzīvotājiem. 2010. gadu vidū par iedzīvotājiem, kuri aizstāvēja parku pret baznīcas būvi, iestājās plašs politisko spēku spektrs, sākot no partijas "Jabloko" līdz pat komunistiem. Komunistu deputāts Valērijs Raškins FSB vadītājam pat nosūtīja oficiālu pieprasījumu, kurā DDS raksturoja DSS kā "neonacistisku kustību", kas nelikumīgi spekulē ar savām KPB saiknēm. Sūdzības (arī no ļoti ietekmīgiem cilvēkiem) palika bez sekām, kas liecina par grupējuma īpašo stāvokli Krievijas sistēmā.
DSS "sportisti" ar Maskavas iedzīvotājiem vismaz 14 vietās, kur bija nodoms uz zaļās zonas rēķina celt baznīcu. Kormuhins šo savas kustības taktiku raksturoja kā "hibrīdkaru", bet savus pretiniekus saistīja ar Putina opozīciju, dēvējot tos par "Maidanu" un "purvu".
Pakāpeniski DSS aktīvisti pārgāja uz cīņu pret "tradicionālo vērtību" ienaidniekiem kultūras un tieslietu jomā. 2017. gadā viņi izcēlās ar akcijām pret Alekseja Učiteļja filmu "Matilda". Kad lieta nonāca līdz kinoteātru dedzināšanai, deputātes Irina Rodņina un Oksana Puškina nosūtīja FSB un Iekšlietu ministrijai prasību pārbaudīt DSS un tās ideoloģiski tuvās organizācijas "Kristīgā valsts Svētā Krievija" saistību ar ekstrēmismu. Pēc pārbaudes rezultātiem 2017. gada septembrī arestēja Aleksandru Kaliņinu, bet Kormuhins izkļuva sveikā cauri, turklāt pats sāka uzbrukumus Rodņinai un Puškinai. 2019. gadā Valsts Domē iesniedza likumprojektu par ģimenes vardarbības kriminalizāciju, ko aktīvi atbalstīja O. Puškina. DSS un ar to saistītās grupas sāka sīvu cīņu pret to. Kormuhins bija viens no kopīgās vēstules Putinam iniciatoriem, kā arī mītiņa pret likumprojektu organizētājs, un likuma izstrādi pārtrauca.
2020. gada sākumā Kormuhins ar biedriem, saistībā ar karikatūru par Ziemassvētku izrādi, uzbruka Ivanam Urgantam. Par to televīzijas vadītājam bija jāatvainojas. Sekoja sūdzības par Filipu Kirkorovu (par deju uz krusta), Morgenšternu (par videoklipu ar garīdznieku tēliem), komiķi Guramu Demidovu, dziedātāju Instasamku, "kailās ballītes" dalībniekiem un tā tālāk.
2023. gada sākumā Kormuhins uzsāka ļoti skaļu, bet neveiksmīgu akciju – viņš mēģināja dibināt partiju "Par ģimeni!", tās politiskajā padomē uzaicinot bijušo SVR ģenerālleitnantu Leonīdu Rešetņikovu, "militāro korespondenti" Anastasiju Mihailovsku un televīzijas kanāla SPAS vadītāju Annu Šafran. Tieslietu ministrija atteica reģistrāciju formālu iemeslu dēļ – partijas dibinātāju lokā bija personas, kas bija izgājušas bankrota procedūru.
DSS līderis mēģina paplašināt sociālo bāzi ne tikai ar partijas palīdzību, bet arī aktīvi iesaistoties Putina "demogrāfijas programmā" (katru reizi, kad rodas iespēja, viņš atgādina, ka viņam ir deviņi bērni). 2023. gadā Kormuhins izveidoja un vadīja "Viskrievijas ģimenes parādi".
Radikālajā publiskajā telpā DSS aizēno masveidīgā un skandalozā "Krievu kopiena", ar kuru KPB sāka aktīvi sadarboties. Demonstratīvajos krusta gājienos Maskavā (6. septembrī) un Sanktpēterburgā (12. septembrī), patriarhs Kirils demonstrēja varas iestādēm savus mobilizācijas resursus. Blakus dažkārt bija DSS un "Krievu kopienas" simbolika. 2025. gada februārī toreizējais Maskavas Patriarhijas lietu pārvaldnieks arhibīskaps Savva (Tutuņovs) uzstājās "Krievu kopienas" kongresā un nodeva tai patriarha svētību. Kirila loģiku var saprast – viņš liek uz spēcīgākajiem un veiksmīgākajiem.
Konkurentu apdraudētā kustība pastiprina pašreklāmu. Putina dzimšanas dienā Kormuhins un viņa domubiedri dedzīgi pateicās "augstākajam": "Daudzas lietas, par kurām vēl pavisam nesen Krievijas tradicionālisti varēja tikai sapņot, Vladimira Putina vadībā ir kļuvušas par valsts politiku… Kad Krievijai ieteica atteikties no sevis pašas un dzīvot saskaņā ar svešas pasaules kārtības noteikumiem, Putins teica "nē". Viņš uzņēmās atbildību par valsti un tautu un aizstāvēja Krievijas tiesības palikt pašai par sevi."
DSS līderis intervijā netieši norāda, ka vēlētos redzēt Putinu kā caru un jaunas dinastijas dibinātāju: "Tautai jābalso par caru. Es vienmēr esmu balsojis par Putinu un saprotu, ka Putins šobrīd ir vienīgais politiķis, kurš atbalsta lielāko daļu manu vērtību un kurš nodrošinās Krievijas stabilitāti un tās suverenitāti."
Atšķirībā no savas māsas, Kormuhins līdz šim nav pakļauts starptautiskajām sankcijām, lai gan ir darījis daudz, lai atbalstītu karu Ukrainā, kā arī piedalījās agresijas sagatavošanas posmā. 2014. gada sākumā DSS ziņoja par savu aktīvistu līdzdalību pareizticīgo svētuma – "Trīs gudro dāvanas" – "apsardzi" Kijivā un Krimā. Ukrainas izdevums "Gordon", atsaucoties uz avotu valsts drošības iestādēs, nosauca "Trīs gudro dāvanu" pārvadāšanu par "Krievijas Federācijas specdienestu aktīvu pasākumu Ukrainā". Pēc 2014. gadā uzsāktā kara DSS prokrieviskajiem kaujiniekiem sūtīja "humanitāro palīdzību", bet "Donbasa veterāni" sāka parādīties kustības akcijās. Kustības izveidotā labdarības fonda "Krievs palīdz krievam" vadītājs Dmitrijs Šifrins karoja pret Ukrainu "Impērijas leģiona" sastāvā. Tas ir labēji radikāls formējums, kas 2014.-2016. gadā atradās Igora Girkina un Alekseja Mozgovoja vadībā. Pašlaik DSS lepojas ar saviem biedriem, kuri gājuši bojā Ukrainas teritorijā.
DSS kustībā ir īpašs "cilvēktiesību aizsardzības centrs", ko vada Kormuhina līdzgaitnieks Georgijs Soldatovs. Īpašu interesi izraisa jautājumi par seksuālo morāli, pirmkārt par LGBT. Jau pirms vajājošo likumu pieņemšanas Kormuhins un viņa cilvēki aktīvi cīnījās pret "sodomiju" – DSS līdera nepilngadīgais dēls spļāva uz dalībniecēm, kuras pie Valsts Domes rīkoja individuālus piketus LGBT tiesību aizstāvībai.
DSS aktīvisti iemeslus "cilvēktiesību aizstāvībai" atrod "uzraugot internetu" un pozicionējot sevi kā pareizticīgo morāles policiju. 7. oktobrī KPB Tiesību aizsardzības dienests pieprasīja bloķēt "Chat Roulette" tērzēšanas vietni, jo to lietotāji dažkārt demonstrē dzimumorgānus. Šovasar KPB iesniedza sūdzību par Ksenijas Sobčakas interviju ar provokatīvo blogeri Igoru Siņjaku. DSS aktīvisti sociālo tīklu dziļumos meklē fotogrāfijas ar Krievijā palikušajiem LGBT cilvēkiem, lai nekavējoties uzrakstītu kārtējo ziņojumu.
Meklēti tiek arī "sātanisti", pusaudži no "furries" subkultūras un pašpasludinātie dziednieki. Ticīgo jūtu aizskāruma (kriminākodeksa 148. pants) dēļ DDS pieprasīja pārbaudīt Kanye West dziesmas, Andreja Zvjaginceva filmu "Jeļena", emigrantu Aleksandru Antonovu un Omskas mākslinieku Nikitu Pozdņakovu, kuram lika cenzēt savus darbus.
Konflikti ir arī starp "vienas sugas" pāratāvjiem. Tā 6. oktobrī TV kanāla "Solovjov Live" vadītājs Armens Gasparjans, izsakot līdzjūtību Maskavā aizturētajai "sekskomunistei", teica: "Nolādētie pareizticīgo aktīvisti! (...) Viņiem pareizticība ir aizliegumu reliģija." Tā kā Gasparjans neminēja konkrētus aktīvistus, DSS nolēma viņa izteikumu attiecināt uz sevi un uz "visiem Krievijas dižajiem cilvēkiem". Kamēr vēl nav par vēlu, Gasparjanam iesaka atzīt kļūdu un atvainoties.
Saistība ar kremļa varas struktūrām
DSS neizskatās pēc nabadzīgas organizācijas. Formastērpi, aģitācijas materiāli, dažādi pasākumi, braucieni, "palīdzība SVO", simbolika krusta gājieniem – tas viss prasa ievērojamus ieguldījumus. DSS nav juridiskas personas statusa un sava bankas konta, bet kustības oficiālajā mājaslapā ziedojumus rosina pārskaitīt uz Sberbank kontu kādam Aleksejam Andrejevičam K. (visticamāk, tas ir Kormuhina dēls). Andrejs Kormuhins vada labdarības fondu "Sorok sorokov", taču privātus ziedojumus tam neievāc.
Kormuhins ir reģistrēts kā autonomas bezpeļņas organizācijas "Ģimenes parāde" dibinātājs, bet viņa dēli vada būvuzņēmumu "Serafim" un "Legion-MK". Vēl viens DSS līdera dēls, Ignatijs Kormuhins, ir iepriekš minētā fonda "Krievs palīdz krievam" līdzdibinātājs. Vēl jāpiemin "Krievu ciems", kura ģenerāldirektors ir Serafims Kormuhins. Tas ir reģistrēts Serpuhovā pie Maskavas, un to kopā ar labdarības fondu "Krievu krusts" dibināja "Sorok sorokov". To dibinājis Umars Kremļevs – Serpuhovas iedzīvotājs un pašreizējais tā dēvētās Starptautiskās boksa asociācijas (IBA) prezidents, kuras vienīgais sponsors bija "Gazprom" (IBA ir zaudējusi SOK akreditāciju). Umara Kremļeva vārds visā pasaulē izskanēja pirms mēneša, kad viņš apmaksāja divu Bahamu salu nomu Donalda Trampa jaunākā kāzu svinībām. Kopš 2016. gada Kremļovs vadīja Krievijas Boksa federāciju, kuru neoficiāli pārrauga Federālaisdrošības dienests, bet tās budžetu veido oligarham pakļautiebukmeikeru biroji un auto tirgotājs "Rolf".
Fonda "Krievijas krusts" padomes loceklis un līdzdibinātājs ir Maksims Kotkovs. Viņš ir bukmeikeru biroja "Pari" līdzdibinātājs (tā ieņēmumi pagājušajā gadā sasniedza 143,6 miljardus rubļu). Šā gada maijā "Krievijas krusta" izpilddirektores amatu ieņēma Jūlija Nazarova, Putina uzticības persona 2024. gada vēlēšanās un Cilvēktiesību padomes locekle, kura līdz šā gada jūnijam vadīja arī labdarības fondu pārtikas banka "Rusj". Šī fonda darbības būtība ir "nelikvīdo preču" (piemēram, produktu ar beigušos derīguma termiņu, kurus ir lētāk ziedot nekā iznīcināt vai defektīvo preču) savākšana no lielākajiem mazumtirgotājiem un to tālāka izdalīšana trūcīgajiem vai kā humānās palīdzības nosūtīšana karotājiem.
Fonda partneru vidū ir Ozon, Spar, Burger King, Avito un pat "Krievijas vara kompānija". Savos sociālajos tīklos "Rusj" apgalvo, ka savas darbības gados ir "pārdalījusi" vairāk nekā 90 tūkstošus tonnu pārtikas produktu un citu preču. Fonda valdē amatu ieņem Sergejs Rudovs, kurš ir patriarha Kirila vietnieks Pasaules krievu tautas sinodē un Krievijas Sabiedriskās palātas loceklis. Daudzus gadus Rudovs vadīja Svētā Vasilija Lielā labdarības fondu, ko dibināja pareizticīgo oligarhs Konstantīns Malofejevs. Malofejevs pastāvīgi nodrošināja DSS ideju popularizēšanu un propagandu savā kanālā Carjgrad vai VRNS, kur viņš bija patriarha vietnieks līdz brīdim, kad šajā amatā tika iecelts Rudovs.
"Tradicionālo pareizticīgo vērtību" uzspiedēji pelna naudu no likmju biznesa, kas no pareizticības viedokļa ir ļoti nosodāms (azartspēles un derības par naudu ir aizliegtas ar VI Vispasaules koncila 50. noteikumu).
Comments