Jauns kodollaikmets

Taisnība Raksta
3 days ago
5 min read

Updated: 23 hours ago

START I (Strategic Arms Reduction Treaty, Stratēģisko ieroču samazināšanas līgums) bija divpusējs līgums starp ASV un Padomju Savienību par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu. Līgums tika parakstīts 1991. gada 31. jūlijā, stājās spēkā 1994. gada 5. decembrī un aizliedza tā parakstītājvalstīm izvietot vairāk nekā 6000 kodolgalviņu un kopumā 1600 starpkontinentālās ballistiskās raķetes (CBM) un bumbvedējus.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Lisabonas protokols saistīja START līguma noteikumus ar tās pēctecēm Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un Kazahstānu, jo visām četrām bija bijušie Padomju Savienības stratēģiskie kodolieroči. Protokols tika parakstīts 1992. gada maijā, stājās spēkā 1994. gada decembrī, un līguma termiņš beidzās 2009. gada 5. decembrī. 2010. gada 8. aprīlī Prāgā ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja tā aizstājēju – jauno START līgumu. Pēc tam, kad to ratificēja ASV Senāts un Krievijas Federācijas Dome, līgums stājās spēkā 2011. gada 5. februārī, pagarinot amerikāņu un padomju vai krievu stratēģisko kodolieroču samazināšanu līdz 2026. gada februārim.

Tomēr 2023. gada 21. februārī Krievija apturēja savu dalību jaunajā START līgumā, taču neizstājās no līguma un precizēja, ka turpinās ievērot līgumā noteiktos skaitliskos ierobežojumus. Pēc mutiskas abu līgumslēdzēju valstu vienošanās, START II līguma darbība tika pagarināta uz 6 mēnešiem. Tas ir ļoti saspringts laiks, jo regulāri notiek neafišētu darba grupu tikšanās un apspriedes. To darbība bija maz zināma līdz prezidents Tramps februāra sākumā paziņoja, ka ASV turpmāk vairs nepagarinās STARTI I līgumu, bet neteica, ka ASV izstājas no līguma vai gatavo alternatīvu. Par cik sarunas ir slepenas un tajā nepiedalās neviena cita kodolvalsts, tad informācijas noplūde ir ļoti ierobežota un pagaidām arī nepārbaudāma.

Ļaunas mēles melš, ka top jauns līgums, kas būs trīspusējs un ietvers Ķīnu. Tramps un Sji par to īpaši viesosies ASV prezidenta vizītes Pekinā laikā. Tā nav Ķīnas iesaistīšanās legalizācijā vien, jo tikai Ķīna spējīga ietekmēt Ziemeļkorejas kodolarsenāla uzraudzību (to nespēj Krievija). Plāns paredz nodrošināt trīspusēju kontroli pār stratēģiskiem kodolieročiem, vienlaikus precizējot ieroču parametrus, uz ko attieksies jaunais līgums. ASV apņemas individuāli uzraudzīt Izraēlas kodolarsenālu, bet Krievija – Indijas. Līguma projekts paredz plašu esošā kodolarsenāla samazināšanu (vismaz divas reizes) un Krievija apņemas tos neizvietot valstij draudzīgajās kaimiņvalstīs (Baltkrievija, Kazahstāna), kā arī neveidot jaunas kodolieroču palaišanas vietas.

Jaunajam līgumam parakstīšanai ir jābūt gatavam līdz šī gada augustam. Krievija piekrīt, bet ir nosacījumi - ja ASV panāk miera līgumu parakstīšanu ar Ukrainu un atceļ sankcijas pret Krieviju.

Ir vēl vairāki citi punkti, tostarp par NATO atbildību Eiropā un alianses karaspēka izvešanu no Austrumeiropas valstīm, kas robežojas ar Krieviju (divu gadu laikā). Tikai laiks rādīs, vai visā ir bijis savs patiesības grauds.

Kodolieroči Minhenes drošības konferencē

Minhenes konferences laikā galvenokārt tika atskaņots vācu pētnieku veidotas Eiropas Kodolpētījumu grupas ziņojums "Ņemot vērā atturēšanas plaisu: Eiropas kodolieroču iespēju novērtējums".^[1]

Pētījums ir projekts un tā noslēgums (nodevuma pārbaudāmā vērtība) ir noslēguma ziņojuma apspriešana. Minhenes konferencē tam veltīja klātesošo Eiropas valstu augstāko amatpersonu slēgto sēdi.^[2] Apspriedes laikā netika pieņemts nekāds kopējs paziņojums vai komunikē, bet tā bija vieta, kur tika pausti visdažādākie viedokļi. Visskaļākie runātāji bija valstis, kurām nav savu kodolieroču un ierobežotas zināšanas par tiem. Vienīgā Eiropas kodolvalsts, kas ietilpst NATO plānošanas grupā – Apvienotā Karaliste, klusēja, bet ārpus plānošanas grupas esošā Francija pauda savu tradicionālo nostāju – Francijas kodolarsenāls un arsenāla plānošana ir ekskluzīvas Francijas nacionālās aizsardzības politika pamatelements un tāds tas arī paliks. Tomēr ir viena nianse – Francijas valsts budžets un finanšu stāvoklis ir katastrofālā stāvoklī un šī valsts vismaz reiz mēnesī ierosina Briselei veidot kopēju ES masīvu aizņēmumu aizsardzības vajadzībām. Dabiski, ka Francija būtu ar mieru savu industriju maksimāli nodarbināt līdzekļu apguvē. Attiecībā uz kodolieročiem, martā gaidāma prezidenta Makrona publiska uzruna.

Par daudzajiem izteicieniem šajā apspriedē "Taisnība" jau rakstīja, un tomēr vistālredzīgākā šajā situācijā izrādījās Itālijas premjere Džordžijai Meloni, kas konferencē nepiedalījās (un oficiāli nedeleģēja nevienu personu sevi pārstāvēt) un šo laiku pavadīja diplomātiskā turnejā Āfrikā. Turnejas laikā paredzēts slēgt daudzus ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības divpusējus līgumus, lai saglabātu savu ietekmi, pirms ar nākamā gada 1. janvāri stājas spēkā Ķīnas beznodokļu režīms.

Pagrieziens ASV – pārstrukturēšana

Kamēr eiropieši trokšņo, ASV veic būtisku reorganizāciju, kas sākas līdz ar legalizētu pilna mēroga sadarbību starp Kara ministriju (DoW) un Enerģētikas departamentu (DoE). Tas Amerikas kodolenerģijas ainavas attīstībā un nacionālās drošības stiprināšanā tiek īpaši izcelts kā vēsturisks pagrieziena punkts.^[3]

Sadarbības svarīgākais elements ir ASV atomrūpniecības gigants Valar Atomics, kas atrodas Jūtas pavalstī. Tas ir uzņēmums, kas koncentrējas uz no tīkla neatkarīgiem produktiem –ūdeņradi, datu centru nodrošinājumu ar enerģiju, smagās rūpniecības enerģētiku un tīru ogļūdeņražu degvielu.

Šī sadarbība ir tieši saistīta ar prezidenta Trampa izpildrīkojumu,^[4] kā mērķis ir pārveidot un modernizēt Amerikas kodolenerģijas ainavu. Pārmaiņas seko pēc 2025. gada 23. maijā parakstītā izpildrīkojuma par kodolenerģijas attīstības paātrināšanu. Šī direktīva paredz četrkāršot kodolenerģijas ražošanu iekšzemē nākamo 25 gadu laikā.^[5] Lai paātrinātu kodolenerģijas attīstību, rīkojumi dod ASV enerģētikas ministram pilnvaras apstiprināt dažus progresīvus reaktoru projektus, atņemot pilnvaras neatkarīgajai drošības aģentūrai, kas piecas desmitgades ir regulējusi ASV kodolrūpniecību.^[6] Rīkojums sniegts laikā, kad strauji pieaug pieprasījums pēc elektroenerģijas, pateicoties enerģiju patērējošo datu centru un mākslīgā intelekta uzplaukumam. Rezultātā tehnoloģiju uzņēmumi, riska kapitāla investori, štati un citi konkurē par elektrību un noslogo valsts elektrotīklu, kas ir nepieņemami un neatliekami jāmaina.^[7]

Šobrīd ASV nav neviena nākamās paaudzes reaktora, kas darbotos komerciāli. Gandrīz 50 gadu laikā no nulles ir uzbūvēti tikai divi jauni lieli reaktori, kas atomelektrostacijā Džordžijas štatā tika pabeigti vairākus gadus vēlāk un vismaz par 17 miljardiem dolāru pārsniedza budžetu. Saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas administrācijas datiem, valsts 94 kodolreaktori piegādā aptuveni 19% no ASV elektroenerģijas, salīdzinot ar aptuveni 60% fosilā kurināmā un 21% atjaunojamo energoresursu. Prezidenta Trampa izpildrīkojums paredz resursu mobilizāciju un pilnvērtīgu Kara ministrijas iesaisti.

Ir izveidota arī pilotprogamma, kā mērķis līdz 2026. gada 4. jūlijam ir nodot ekspluatācijā trīs jaunus eksperimentālos reaktorus, un tiek izmantots Aizsardzības ražošanas likums, kas atļauj veikt ārkārtas pasākumus, lai nodrošinātu, ka ASV ir gana daudz urāna un citas reaktoru degvielas modernizētai kodolenerģijas nozarei.

Ir pirmie rezultāti. Nākamās paaudzes kodolreaktors ar C-17 lidmašīnu tika transportēts no Marča gaisa rezervju bāzes Kalifornijā uz Hila gaisa spēku bāzi Jūtā, lai pēc tam tiktu nogādāts Jūtas San Rafael enerģijas laboratorijā (USREL) Orindžvilā, Jūtā, testēšanai un novērtēšanai. Izmantojot progresīvas kodoltehnoloģijas jaudu, tiek ne tikai uzlabota valsts drošība, bet arī atbalstīta Amerikas enerģētikas dominances nākotne. Tas nav mediju pasākums vai skaļas patosa pilnas runas. Šādi tiek veidota ASV globāla dominance.^[8]

Pārmaiņas ASV ir nozīmīgas. Uz jauno vienību ar visiem palīgdienestiem tika pārvietots viens no ASV jaudīgākiem superdatoriem, ko līdz šim izmantoja laika prognožu sastādīšanai. Tā izmantošana ASV iekšējā kodolpartnerībā sola sniegt ievērojami lielāku atdevi arī bez papildus funkcionalitātes ar MI izmantošanu.

Kam skanēs zvans?

Tādu nosaukumu Ernests Hemingvejs deva romānam, kas pirmo reizi tika izdots 1940. gadā. Tas ir stāsts par Robertu Džordanu, jaunu amerikāņu brīvprātīgo, kurš Spānijas pilsoņu kara laikā bija piesaistīts republikāņu partizānu vienībai. Neparastas ir attālinātas un kontroversālas līdzības ar nenoteiktības un bažu laikmetu, kurā nozīmīga loma var būt indivīdam. Visai noteikti tas attiecas uz NATO Eiropas partneru un ES dalībvalstīm, kur iztrūkst spožu līderu, kas spētu mūsu kontinentu izvest no populisma un iluzoru utopiju mānijām.

Ja ASV izvēle un plānotās darbības ir mērķtiecīgas un saprotamas – to skaitā risinājumi jaunai megaindustrijai, MI datu centru nodrošināšanai civilām un aizsardzības vajadzībām, tad Eiropa nemainīgi koncentrējas uz regulēšanu, nevis jauna radīšanu. Tā tikko EP bloķēja MI rīkus kiberdrošības un privātuma apsvērumu dēļ.^[9] Pilnveido kontroli un regulēšanu, attīsta aizliegumus sevis izvēlētā kursā un aizvien vairāk tuvojas jaunattīstības valstīm.

Tieši šāda izvēle ir arī mūsu zemē, deficīta valsts budžeta ietvaros atrodot 88 miljonus eiro gadā NVO aktivitātēm.^[10] Varbūt nevajag pat minēt, cik valdība un Saeima paredzēja investīcijām datu centros. Ne katra Āfrikas valsts to spētu un premjeres atbilde jau zināma iepriekš: "Kādēļ gan ne?".