Jaunā dronu taktika

2025. gadā Krievijas Bruņotie spēki (BS) turpināja eksperimentēt ar dronu pielietojuma uzlabošanu manevra vienību atbalstam. Krievijas BS aktīvi apkopo statistiku par dažādu dronu tipu pielietojuma efektivitāti un izstrādā ieteikumus to pielietošanas uzlabošanai. Viens no tādiem ir Krievijas 2. vispārējā karaspēka armijas (2.A) projekts ar nosacīto nosaukumu “Ļiņija dronov (dronu līnija)”, ko uzsāka pagājušajā vasarā. Tā ir reakcija uz karā strauji pieaugošo dronu nozīmi un uz Ukrainas piemēru (“Ļiņija dronov” ir Ukrainas prezidenta V.Zeļenska iniciatīva, kas paredz Ukrainas BS sastāvā izveidot īpašus spēkus, kas karadarbību veica ar bezapkalpju sistēmu palīdzību), ko plaši izvērsa 2024. un 2025. gadā. Neskatoties uz līdzīgo mērķi, pieeja būtiski atšķiras.

Ukrainas iniciatīva paredzēja piecu bezapkalpes sistēmu pulku un brigāžu izveidi, kuru uzdevums bija pastiprināt frontes līniju turošos manevra formējumus. Sākotnēji šīs vienības bija Ukrainas BS Sauszemes spēku pakļautībā, bet vēlāk tās pakļāva jaunizveidotajiem Bezpilota sistēmu spēkiem. Šīm vienībām bija paredzēts pielietot savus resursus pretinieka satriekšanai tā taktiskajā aizmugurē. Mērķis bija arī paplašināt “nāves zonu” aiz sadures līnijas no agrākajiem 10km līdz 15km.

Krievijas BS 2.A “Dronovaja ļiņija” bija plāns, kā organizēt trieciendronu vienības armijas/karaspēka grupējuma līmeņa sastāvā, kas būtu spējīgas darboties līdz 32km platā frontes posmā.

Šīs koncepcijas mērķis bija sistemātiskāk organizēt trieciendronu izmantošanu ofensīvu atbalstam, nevis turpināt ļaut katra pulka vai brigādes dronu vienībām darboties tikai savu taktisko uzdevumu atbalstam.

2.A dronu formējumi tika sadalīti divos ešelonos un 18 sektoros, kas tika izvērsti 32km platā kopējā sektorā gar frontes līniju. Pirmā ešelona atbildības rajonu nosauca par “pilnīgas iznīcināšanas zonu”, kas aptvēra teritoriju līdz 5km aiz frontes līnijas. Tas tika sadalīts 10 sektoros, katrs aptuveni 3km platumā. Ešelonā izvērsto spēku personāla sastāvu noteica 165 karavīru apmērā.

Otrā ešelona uzdevums nodēvēts par “pretinieka loģistikas iznīcināšanas zonu”, ar uzdevumu identificēt un veikt dronu triecienus loģistikas maršrutus 5-10km dziļumā aiz frontes līnijas. Spēkus sadalīja 8 sektoros, katrs vidēji aptuveni 4km platumā. Šajā grupā bija paredzēti 293 karavīri, galvenokārt no speciālajiem spēkiem (spetsnaz), izlūkošanas un artilērijas vienībām.

Kopumā šai grupai tika piešķirti 560 droni dienā: 360 kvadrokopteru tipa FPV (first person view) droni, 111 FPV droni ar vadību pa optisko šķiedru un 89 lidmašīnu tipa FPV droni (“Molņija”).

Par pretinieka mērķu iznīcināšanu vairāk nekā 10km dziļumā aiz frontes līnijas bija atbildīgi formējumi no “Rubikon” centra (“Taisnība” ir publicējusi materiālu par šo veidojumu).

Grafiska ilustrācija, kas attēlo Krievijas 2.A dronu pielietošanas koncepciju 2025.gada vasarā

Eksperimenta ar 2.A pieredze līdz 2025. gada vasaras beigām tika izmantota jau visā Krievijas BS karaspēka grupējumā “Centr”, kas izvērsts Ukrainas austrumos. Sākotnēji “Centr” sastāvā izveidoja 60 dronu pielietošanas spēku atbildības sektorus gar frontes līniju ar diviem ešeloniem darbam dažādā pretinieka aizsardzības dziļumā. Šie sektori tika sadalīti starp “Centr” pakļautajām vienībām: 15 sektori tika 2.A, 12 – 8.A, 14 – 41.A, 14 – 51.A un 5 – 90. tanku divīzijai.

Tāpat kā iepriekšējā modelī, “pilnīgas iznīcināšanas zona” aptvēra teritoriju līdz 5km aiz frontes līnijas un sastāvēja no 33 sektoriem. Otrais ešelons – “pretinieka loģistikas iznīcināšanas zona” – ietvēra 27 sektorus 5-10km dziļumā aiz frontes sadures līnijas. Atbildība par šo otro zonu, līdzīgi kā 2.A sākotnējā modelī, tika uzticēta specnaz, izlūkošanas un artilērijas vienībām.

Trešajam ešelonam, kas aptvēra teritoriju no 10km un tālāk aiz frontes, “Centra” vadība modificēja sākotnējo 2.A koncepciju, piešķirot konkrētus sektorus noteiktām vienībām. Kopumā tika izveidoti 22 “izolācijas” sektori, par kuriem atbildība tika uzticēta atsevišķām specnaz brigādēm un “Rubikon” centra formējumiem. Trīs sektorus uzticēja “Rubikon-7” vienībai, trīs – “Rubikon-C (Centrs)”, četrus – “Rubikon-D (Dņepr)”, divus – “Rubikon-8” un divus – “Rubikon-V (Austrumi)”. Papildus četri sektori tika piešķirti 3. un 24. specnaz brigāžu “Vega” uguns atbalsta bataljoniem.

Vēlāk tika izvietota arī “Rubikon-DM” (distances mīnēšanas) vienība, kurai sākotnēji tika piešķirti 9 sektori distances mīnēšanai ar dronu palīdzību, tostarp izmantojot “Molņija” tipa dronus. Vasaras beigās “Centr” vadība noteica ierobežojumu – līdz 4000 FPV dronu izmantošanai vienā dienā, ieskaitot gan kvadrokopteru, gan lidmašīnu tipa dronus.

Rudenī “Centr” vadība turpināja pilnveidot šo koncepciju. Kopējais sektoru skaits pirmajos divos ešelonos tika samazināts no 60 līdz 54, “izolācijas” sektoru skaits – no 22 līdz 12, savukārt distances mīnēšanas sektoru skaits tika palielināts līdz 14. Zīmīgi, ka “Centr” neiekļāva “Ļiņija dronov” sistēmā dronu vienības no 68.armijas korpusa vai jūras kājnieku grupējuma, tostarp 40., 155., 61., 336.jūras kājnieku brigādes un 177.jūras kājnieku pulka, lai gan tās izvērstas “Centr” atbildības sektorā.

Līdz rudenim Krievijas BS grupējumam “Centr” bija aptuveni 1700 dronu apkalpju, ieskaitot piedalītās vienības. Tas nodrošināja visblīvāko bezpilota sistēmu pārklājumu visā frontes līnijas garumā.

Krievijas 6.A - daļa no spēku grupējuma “Zapad”, kas cīnās Kupjanskas virzienā, arī pagājušajā vasarā eksperimentēja ar “Ļiņija dronov” tipa projekta koncepciju, taču sektorus un zonas sadalīja citādāk. Pirmais ešelons ietvēra teritoriju no fronts sadures līnijas līdz 5km aiz tās. Galvenie mērķi bija personāls, tehnika un apbruņojums, ar nolūku paralizēt Ukrainas spēku taktisko aizsardzību. Šajā zonā tika norīkotas vismaz 100 dronu apkalpes, tostarp rota no 16. specnaz brigādes. Vienības bija aprīkotas ar FPV droniem ar optiskās šķiedras vadību, “Vobla” tipa droniem, R-18 tipa bumbvedēju droniem un pārtvērējdroniem.

Otrajam ešelonam, kas sniedzās no sadures līnijas līdz 25km dziļumā, tika norīkotas līdz 60 dronu apkalpes. Šajā sektorā prioritārie mērķi bija antenas, retranslatori, satelītsakaru sistēmas, elektroniskās karadarbības līdzekļi, artilērija, apgādes maršruti, kā arī spēku koncentrācijas vietas. Izmantoja “Orlan-10”, “Zala-16” un “Supercam” izlūkošanas dronus, kā arī “Molņija” un “Lancet” trieciendronus.

Trešais ešelons aptvēra teritoriju 25–35km dziļumā aiz fronts sadures līnijas. Šajā zonā prioritārie mērķi bija pretinieka dronu apkalpes, loģistikas punkti, apgādes maršruti, kā arī karaspēka koncentrācijas vietas. Tika piešķirtas 8 apkalpes, kas bija nodrošinātas ar “Orlan-10”, “Zala-16” un “Merļin” izlūkošanas droniem, kā arī ar “Lancet” un “Kub” trieciendroniem. Kopumā šajā periodā 6.A atbalstam tika norīkotas aptuveni 170 dronu apkalpes. Saskaņā ar Ukrainas vienību novērojumiem šajā sektorā, sistēma bija efektīva un dronu pielietošana kļuva arvien izsmalcinātāka no krievu puses.

Secinājumi

Tāpat kā Ukraina, arī Krievijas BS pastāvīgi pārskata un pilnveido savas metodes efektīvākai dronu pielietošanai. Tas ietver izlūkošanas un trieciena dronu uzdevumu sadali dažādos teritorijas dziļumos. Specializētākas vienības, tostarp no atsevišķām specnaz brigādēm un “Rubikon” vienībām, saņem labāku finansējumu un atbalstu, un spēj darboties ar droniem lielākā dziļumā aiz frontes līnijas, pateicoties kvalitatīvākam aprīkojumam un labākai sagatavotībai.

Līdzīgas diskusijas par dronu iedarbības sadalījumu dažādos dziļumos ir notikušas arī Ukrainas BS. Bezpilota sistēmu spēku vienības var tikt tieši piedalītas Sauszemes spēku vienību atbalstam, taču tās parasti nav pakļautas armijas korpusu komandieriem, kuri kontrolē manevra kaujas telpu frontes līnijas sektorā. Bezpilota spēku vienību atdalītā pakļautība, var radīt kopējās darbības koordinācijas problēmas.

Jāatzīmē, ka Krievijas eksperimenti ar dronu pielietošanas metodēm notiek dažādos BS formējumos. “Centr” karaspēka grupa bija viena no pirmajām, kas šo sistēmu ieviesa grupējuma mērogā.

Karaspēka grupas “Zapad” 6.A, kā arī karaspēka grupas “Jug” 3.A ir eksperimentējušas ar šo koncepciju. Katrā gadījumā izveidoto atbildības un uzdevumu sektoru skaits atšķīrās. Visa kara laikā Ukraina parasti ir bijusi pirmā, kas ievieš inovācijas bezpilota sistēmu un citu spēju jomā. Krievijas BS no tām mācās un bieži tās kopē, ieviešot jau plašākā mērogā. 2025. gadā Krievijas BS daļēji samazināja atpalicību dronu izmantošanas apmēros salīdzinājumā ar Ukrainu. Krievijā ir izveidots bezpilota sistēmu pielietošanas un inovāciju centrs “Rubikon” un atsevišķā brigade “GROM Kaskad”. Tomēr šie pasākumi neizrādījās izšķiroši, un elitāro dronu operētājvienību paplašināta pielietošana karaspēka grupas “Centr” atbildības sektorā nenodrošināja stratēģisku izrāvienu 2025. gada rudenī.