Kara nedēļa Ukrainā. Terors un rūkošie resursi

Kara nedēļa Ukrainā sākās un turpinājās asiņaini – krievu raķešu un aviācijas triecieni pa civilajiem objektiem un dzīvojamajām mājām rādīja jaunus kara upurus civiliedzīvotāju vidū. Zīmīgi, ka gaisa triecieni tika organizēti pa apdzīvotajām vietām, kas nav tik blīvi nosegtas ar pretgaisa aizsardzības sistēmām. Skaidrs, ka mērķis bija terorizēt Ukrainas iedzīvotājus un kārtējo reizi dot jaunu impulsu iekšējā noskaņojuma šūpošanā.

Trīs Ukrainas AM Teritoriālajos rekrutēšanas centros (TCK) notika organizēti terora sprādzieni. Spridzekļus ienesa pašnāvnieks, kas nemaz nenojauta ka ir pašnāvnieks. Tika konstatēta jauna krievu taktika – iedarbināt spridzekli distancēti (ar mobilā telefona signālu) pašam tā nesējam to nekontrolējot. No krievu puses ļoti efektīvs veids – iespējami upuri TCK darbinieku vidū, likvidēts izpildītājs un nav jāmaksā apsolītais bonuss.

Neskatoties uz jau gandrīz trīs gadus ilgstošo karu, joprojām atrodas pietiekami daudz Ukrainas iedzīvotāju, kas gatavi veikt terora aktus pret Ukrainas valsts iestādēm un personālu. Krievijas speciālie dienesti turpina aktīvu darbību sociālajos tīklos tai skaitā, kas sekmējas ar izpildītāju savervēšanu. Vienlaicīgi Ukrainas speciālie dienesti efektīvi atrod un aiztur šādus cilvēkus, diemžēl arī jau pēc terora akta veikšanas. Kā redzams no piejamajiem materiāliem, tad savervēto lielu daļu sastāda jaunieši, kas ir likumsakarīgi, jo ņemot vērā kara apstākļos samazinājušos iespēju nopelnīt vai no vecākiem saņemt finansiālus līdzekļus, mudina tos meklēt iespējas kaut ko nopelnīt. Papildus tam vēl ir nespēja izvērtēt objektīvi nodarījuma raksturu un sekas. Tāpat Krievijas „tīklos” iekrīt narkotiku atkarīgie, kam saprotamu iemeslu dēļ nepieciešama nauda. Pieredze rāda, ka krievi solīto samaksu lielākoties nemaz neveic, bet efekts tiek panākts. Zīmīgi, ka dažādu improvizētu spridzekļu izgatavošana ir tik pieejama izpildei, ka jaunietim pietiek ar instrukcijām mesendžerī.

Ukraiņi arī atzīmē, ka ir gadījumi, kad Krievijas specdienesti izmanto gūstā kritušo ukraiņu karavīru radiniekus kā šantāžas objektu. No gūstekņiem izspiež informāciju par radiniekiem, pēc tam pat ļauj sazināties ar tiem, un tad piedāvā radiniekiem uzlabot gūstā turēšanas apstākļus apmaiņā pret kādu „noderīgu” darbu Ukrainas teritorijā.

Tā ir vērā ņemama pieredze, kas Latvijas situācijā var kļūt ļoti aktuāla. Ņemot vērā Latvijas etnisko sastāvu un noskaņojumus atsevišķās sociālajās grupās, ārējās krīzes situācijā, vai iekšpolitiskās situācijas saasināšanas plānošanā, Krievija nešaubīgi izmantos jau šo adaptēto taktiku. Attēls kā dzīvs piemērs teiktajam par iekšējās situācijas saasināšanu.

Ukrainas AM TKC ir īpaši „iemīlēts” Krievijas specdienestu uzbrukumu objekts, jo tā ir struktūra, ar ko sabiedrība saskaras pa tiešo. Ir skaidrs, ka daļa mobilizējamo kategorijai atbilstošo ukraiņu izvairās no iesaukšanas, slapstās. Savukārt TKC darbinieki, no kuriem daudzi ir piedalījušies kaujās, veic aktīvas darbības, lai aizturētu šādas personas. Saprotams, ka mūsdienās viss tiek uzņemts video, līdz ar to sociālajos tīklos bieži tiek izvietoti video rullīši ar „episkām kaujām” starp kādu vīreli un TKC darbiniekiem, kuru tie mēģina aizturēt. Fonā skan sieviešu vaimanas, palīgā saucieni, lamas u.t.t.. Skaidrs, ka krievu specdienesti īpaši pievērš uzmanību šādiem video un stimulē to izplatīšanos. Kā piemērs, aizvadītajā nedēļā bija stāsts par kādu universitātes laborantu no Ļvivas, kuru it kā smagi piekāvuši TKC. Izrādījās, ka vīrietis pats bija izlēcis no braucošas automašīnas, jau pēc tam, kad bija mobilizēts un nosūtīts uz apmācību, taču publikācija atkal sašūpoja sociālos tīklus.

Acīmredzams, ka pieminētie situācijas destabilizācijas mēģinājumi Ukrainā saistīti ar [kremlim] ne pārāk apmierinošo situāciju kaujaslaukā. Lai gan uzbrukumi, nerēķinoties ar zaudējumiem, ar mērķi sagrābt teritoriju turpinās, kopējais uzbrukumu skaits uzrādīja samazināšanās tendenci. Zemāk redzamajā ukraiņu veidotajā krievu uzbrukumu skaita līknē pa dienām š.g. janvārī un februāra sākumā norāda uz to kopskaita kritumu.

Tam ir vistiešākais sakars ar Krievijas AM nespēju nodrošināt mobilizēto resursu pietiekamā daudzumā, lai atjaunotu uzbrukumu intensitāti. Resursi, no kuriem Krievija smēla personālu, samazinās. Krievijā ir būtiski samazinājies ieslodzīto skaits. 2022.gadā Krievijā bija ap 450 tūkstošiem ieslodzīto. Šobrīd esot pat aizvērtas 57 ieslodzījuma kolonijas ieslodzīto neesamības dēļ. Daļēji ieslodzīto resursus papildina apcietināto/aizturēto kontingents, kam tiek piedāvāts noslēgt līgumu ar AM tiesas vietā. Acīmredzot arī kredītu parādnieku resurss nav bezgalīgs, neskatoties uz to, ka īstermiņa aizņēmumu skaits 2024.gada laikā Krievijā pieauga no 47% līdz 70%. Šādiem aizdevumiem procentu likme esot 292% gadā. Kaut ko vēl izdodas piesaistīt ar vilinājumiem iegūt miljonus, taču skaitļi rāda, ka ir problēma. Konkrēti Maskavā šobrīd ir spējīgi dienā uz fronti nosūtīt 40 līgumniekus, lai gan 2024.gada oktobrī šis skaitlis bija 250. Krievu dzīvā spēka zaudējumi š.g. janvārī – 48 000, bet vervēšanas sistēma mēnesī spējot nodrošināt 27 000. Statistiski krievu zaudējumi vidēji 2024.gadā viena km² okupēšanai sastādīja 129 karavīrus, bet 2025.gada janvārī bija jau 148 uz vienu km².

Interesanti, ka lai papildinātu rūkošos resursus, ievainotos, kam nav norautas ekstremitātes, ļoti ātri atgriež ierindā. Princips apmēram tāds – ja līgumu parakstīji, tad tevi izmantos līdz galam. Tai pat laikā redzam, ka daļa karotāju atgriežas no kaujaslauka civilajā dzīvē. Par to liecina noziegumi, ko izdara bijušie ieslodzītie, kas ir atgriezušies no kara un reabilitēti.

Krievu karotāju skaitu mazina arī pieaugošais pašnāvību skaits, ar kuru video apstiprinājumiem plaši dalās ukraiņu izlūkošanas dronu operatori. Zemāk ievietotajā infografikā redzama apstiprināta krievu pašnāvību statistika karadarbības rajonā.

Aizvadītajā nedēļā, kaujaslaukā pie Kurskas atkal paradījās ziemeļkorejieši. Ukraiņi veica taktiskus uzbrukumus pozīciju atjaunošanai pie Sudžas, kas izraisīja zināmu paniku krievu pavēlniecībā. Lai aizstātu savas trūkstošās rezerves, kaujā tika mesti ziemeļkorejieši, taču nedemonstrēja uzlabotas taktiskās iemaņas. Tie atkāpās ar lieliem zaudējumiem.

Pārsvaru Krievijas spēki joprojām saglabā aviācijā un artilērijas spējās, kas nodrošina spēju joprojām uzturēt uzbrūkošas darbības. Sevišķi bīstamas ir koriģējamās aviobumbas, kuras krievi joprojām pielieto lielā skaitā un kam nevar atrast efektīvu pretlīdzekli.

Savukārt kaujas tehnikas un transporta tehnikas deficīts turpina pieaugt. Ja bruņutehniku mēģināja aizstāt ar civilajiem transporta līdzekļiem, tad aizvadītajā nedēļā sociālos tīklus un mesendžerus pāršalca kadri ar frontei nodotajiem nastu nesējiem ēzeļiem un arī kamieļiem. Saprotams, ka nastu nesēju dzīvnieku var izmantot smagu lietu transportēšanai, taču tas ir lēns, kas neglābj situācijā, kad nepieciešams ātri pārvarēt apdraudēto teritoriju.

Savukārt ukraiņi turpināja veiksmīgi un sistemātiski graut krievijas naftas pārstrādes un pārvades infrastruktūru. Naktī uz 3.februāri tika izdarīti dronu triecieni pa gāzes pārstrādes rūpnīca pie Astrahaņas, kas nevarēšot atjaunot darbību vairākus mēnešus. Paralēli degvielai šajā rūpnīcā izgatavoja komponentes sprāgstvielām. Naktī uz 5.februāri raķešu uzbrukumu piedzīvoja naftas bāze „Albašņeftj”. Tas esot bijis ukraiņu jauna tipa spārnotās raķetes trieciens. Uzbrukums notika arī naftas pārsūknēšanas stacijām Volgogradas un Rostovas apgabalos. 9.februārī Ustjlugas ostā nogrima viens no „ēnu” tankeru flotes kuģiem ar mazuta kravu.

Triecienus ar droniem nodrošina īpaši izveidota vienība Ukrainas Bruņotajos spēkos – 14.atsevišķais bezapkalpes lidaparātu pulks. Attēlā pulka arsenālā esošie tāldarbības droni.

2022.gadā Ukrainā mēnesī varēja izgatavot 5 tāldarbības dronus, pašlaik šis skaits jau sasniedz 500. Domājams, ka pavasarī redzēsim krīzes sākumu Krievijas degvielas un naftas produktu izejvielu ražošanas industrijā, kas radīs lavīnas efektu ekonomikā kopumā.