Karstuma viļņa vaininieks
- Taisnība Raksta
- Jul 3
- 4 min read
Sadzīviski kašķi
Aizvadītās nedēļas laikā asāks kļuvis transatlantiskais diskurss tiešsaistē. Daži amerikāņi – daudzi no viņiem dzīvo tuksneša un tropu klimatā ASV dienvidos – izsmej frančus un rietumeiropiešus par to, ka viņi nespēj izturēt gaisa temperatūru, pie kuras viņi ir pieraduši. Vārdu izvēle šajā diskusijā nereti ir ārpus literāras leksikas. Galvenokārt tas attiecas uz gaisa kondicionēšanas trūkumu un Parīzes daudzstāvu ēku augšējo stāvu iekštelpu temperatūru tieši zem pelēkajiem cinkotā skārda jumtiem.[1] Ne jau Parīzes naktsmītņu izīrētāji būs tie, kuri iedomāsies par bēniņu siltumizolāciju un lieki tērēs naudu. Tas tā kā būtu saprotams.
Raksta tapšanas brīdī 1300 mājsaimniecību Parīzē jau 30 stundas bija bez elektrības pēc tam, kad sestdien pilsētas dienvidu un austrumu daļās bija elektrības padeves pārrāvumi, kuru dēļ tika pārtraukta elektroenerģijas padeve liftiem, ledusskapjiem un ventilatoriem.
Svētdien Francijas Sabiedrības veselības ministrijas publiskotie provizoriskie mirstības dati liecina, ka kopš karstuma viļņa maksimuma trešdien, kad temperatūra daudzviet Francijā pārsniedza 40°C, valstī reģistrēts par 1000 nāves gadījumu vairāk nekā iepriekšējos mēnešos. Arī mājās mirušo skaits šajā laikā pieauga par 40%. Veselības ministrs brīdināja, ka ar karstumu saistītās slimības var būt novērojamas vēl ilgi pēc karstuma viļņa beigām un ka mirstības līmenis var pieaugt.
“Cienījamie amerikāņu žurnālisti un sociālo mediju “influenceri”, jau vairākas dienas daži no jums kritizē un izsmej Parīzi, jo pilsētā katrā istabā nav gaisa kondicioniera... Ak Dievs, tas ir tik krāšņi!” sociālajos tīklos rakstīja Parīzes mēra vietniece starptautiskajās attiecībās Odrija Pulvara.
Vainīgā meklējumi
Parīze mērija ir pirmā, kas pēc palīdzības griezās pie zinātniekiem un pētniekiem, lai gūtu skaidru atbildi, saprastu reālijas un izstrādātu atbilstošus plānus ne tikai šai vasarai, bet nu jau arī turpmākajiem gadiem.
Mediji ir pārpildīti ar viedokļiem un komentāriem. Daļa to kā pārmetumi izteikti amerikāņu tūristiem, imigrantiem un emigrantiem, kuri Franciju kritizē par gaisa kondicionēšanas trūkumu visā valstī. Šī komponente nav pietiekoši zinātniska, tomēr ir populāra tēma komunikācijā un sabiedrības viedokļa veidošanā. Vēsturiski francūži ir bijuši skeptiski pret gaisa kondicionēšanu – to atkārtoti apstiprina Ipsos aptauja, kas atklāja, ka 78% franču uzskata, ka gaisa kondicionieris ir kaitīgs videi un katrs sestais ir ar mieru iztikt bez gaisa kondicionēšanas un labāk ciest planētas labā.
Francijā ir izcēlusies politiska un morāla strīda situācija par to, vai tai vajadzētu uzstādīt vairāk gaisa kondicionēšanas sistēmu,[2] lai tiktu galā ar spēcīgo karstuma vilni, kas izraisījis temperatūras paaugstināšanos. Aptaujas un rezultātu zinātniska interpretācija liecina, ka francūži jūtas vainīgi par enerģiju patērējošu gaisa kondicionieru izmantošanu, kas, pēc kritiķu teiktā, var paātrināt klimata pārmaiņas.[3]
“Tie, kas ar jums runā par vērienīgu gaisa kondicionēšanas plānu, acīmredzot tikko ir atklājuši Mēnesi,” sacīja ekoloģiskās pārejas ministre Anjē Panjē-Runašē. “Nekompetentā medmāsa tikko uzzināja, ka pansionātiem ir nepieciešamas telpas ar gaisa kondicionētāju. Paldies, bet tas patiesībā ir obligāti kopš 2004. gada.”
Papildus pētījumi
Konstatēts, ka problēma ar gaisa kondicionēšanu ir globālā sasilšana. “Mums ir jānodrošina gaisa kondicionēšana neaizsargātiem cilvēkiem un jādod viņiem zināma atelpa. Tomēr mēs to nedrīkstam darīt visur, pretējā gadījumā mēs riskējam sasildīt planētu, un tas būtu slikts risinājums”, par Parīzes mērijas plāniem un iecerēm saka zinātniskās institūcijas.
Ļoti plašā 2020. gada pētījumā par gaisa kondicionēšanas izmantošanu Parīzē uzsvērts, ka “ja gaisa kondicionēšanas sistēmas izdala siltumu ielā, kā tas notiek visbiežāk, ārējais gaiss sasilst un karstuma vilnis palielinās”. Saskaņā ar citu datu modelēšanas pētījumu, sistemātiska gaisa kondicionēšanas izmantošana 10 dienu karstuma viļņa laikā paaugstinātu gaisa temperatūru pilsētā līdz pat 2,4°C. Savukārt, saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem, gaisa kondicionēšana pasaulē rada aptuveni vienu miljardu tonnu CO2 gadā no kopumā 37 miljardiem tonnu CO2 emisiju, un šis skaitlis ir salīdzināms ar gaisa satiksmes ietekmi.
Pētījumu kritika
Politiķu skatījums kā vienmēr ir vieds. “Mērķim joprojām ir jābūt labāk siltinātām ēkām,” sacīja Gabriels Atāls, bijušais Francijas premjerministrs un Emanuela Makrona grupas “Renaissance” vadītājs. Viņš gan atzina, ka “tikmēr mums jādara viss, lai pielāgotos, kamēr gaidām”. Tas palika tikai kā sauklis – kaut ko vajag darīt, kaut ko darīsim.
Izglītības ministrs par skolu slēgšanu karstuma dēļ kritizēja Tūras mēri no Zaļās partijas. Viņš viņu uzaicināja uz kabineta sēdi vienā no klasēm, sakot, ka centieni pazemināt temperatūru ir pilnīgi nepietiekami. Skola bija slēgta un sēde varēja notikt tikai skolas vēsajā foajē. Kreisie spēki ir atzinuši, ka gaisa kondicionieri būtu jāizmanto prioritārajās zonās, bet sociālistu deputātu līderis Boriss Vallauds paziņoja, ka viņš “atbalsta gaisa kondicionēšanu iestādēs, kas uzņem jauniešus”. Viņš gan vienlaikus arī norādījis, ka tās gan nebūs visas vietas, kur jaunieši vēlas atrasties.
Zaļo līdere Marina Tondeljē sacīja, ka “ar gaisa kondicionēšanu nepietiks”, savukārt Zaļo partijas deputāte Sandrīna Ruso, aicināja izstrādāt “slēģu plānu” un “ventilatoru plānu”, lai samazinātu karstumu,[4] bet tādu, kas būtu ilgtspējīgs un vismaz uz desmit gadiem vai varbūt ilgāk.
Īstais vainīgais
Ir zinātniski pamatots kopslēdziens, ko paziņojusi Parīzes amatpersona – ASV ir vainīga Francijas rekordlielajā karstuma vilnī.
“Tāpēc, lūdzu, pietiek lekciju (...) Kā otrais lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots pasaulē, jūs esat ievērojami atbildīgi par globālo sasilšanu un sekām ko mēs Francijā piedzīvojam. Jūsu pilsētas, kas 90% gadījumu ir kondicionētas, nav ar to saistītas.”
Skaidri zināms, ka ASV izstāšanās no Parīzes līguma un ANO klimata programmām ir nenoliedzams valstu ieguldījums karstuma vilnī Francijā. Pagaidām gan vainas pierādīšana turpinās un apsūdzības nav izvirzītas, bet pirmsšķietami vaina te ir saskatāma. Pētījumi turpināsies.
Comments