Kaujas plāns Irānas režīma maiņai

Izstrādāts slepens plāns pilna mēroga sauszemes ofensīvai pret Irānu, kas balstās uz CIP un Mossad vienošanos ar kurdu armiju pešmergi Irānas rietumos un beludžu nemierniekiem austrumos. Tas ir rūpīgi izstrādāts režīma “galvas nociršanas” scenārijs. 

Rietumu flangs – kurdu pozīcijas sāk darbu

CIP apbruņo kurdu milicijas vienības bāzēs Irākas Kurdistānā pie Erbīlas. Pešmergi no ir rūdīti karadarbībā kalnos. 

Donalds Tramps personīgi apstiprināja sarunas ar KDPI līderi Mustafu Hidžri, un ieročus, lai koordinētu sacelšanos, piegādā caur Irāku.  Piecu kurdu partiju koalīcija, kas izveidota 2026. gada 22. februārī, apvieno apmācītus kaujiniekus, kuri gatavojas uzbrukt IRGC robežposteņiem. Mērķis – ieņemt buferzonas, izkliedēt IRGC spēkus un apvienot ASV izlūkošanas vienības ar Mossad operatīvajām grupām, kas jau darbojas Teherānā.

Austrumu flangs – beludžu “duncis” 

Kurdu gadījumā CIP un Mossad slepenās vienošanās par ieroču piegādēm atspoguļo līdzīgu modeli. Beludžu vienības uzbrūk IRGC konvojiem un sabotē CPEC infrastruktūru. Tomēr Pakistānas armija cenšas viņus ierobežot, lai izvairītos no hazāru atriebības Kurramā un Paračinārā. 

Kāpēc šie ierobežojumi?

Šiītu afgāņu hazāri, kuri ir rūdīti cīņās pret talibiem, varētu sacelties, ja Pakistānas sabiedrotās grupas (piemēram, TTP vai JAA) pārāk paplašinātu darbību.Tāpēc Islamabada tur aptuveni 30 000 karavīru pie Irānas robežas aizsardzības režīmā, vienlaikus slepeni nodrošinot degvielas uzpildi un loģistiku ASV speciālajām vienībām bez tiešas iesaistes. Beludžu teritorijās jau tiek sagatavotas priekšējās operāciju bāzes, no kurām varētu darboties amerikāņu helikopteri. 

Apvienošanās manevrs 

ASV priekšvienības (piemēram, Delta Force vai Green Berets) iekļūst Irānā pa kurdu un beludžu koridoriem un satiekas ar CIP operatīvajiem virsniekiem un Mossad vienībām, kas jau darbojas Irānas teritorijā. Sabiedrotie nemiernieki nodrošina nosēšanās zonas, kamēr režīma Quds Force nonāk spiedienā no vairākām pusēm.

Taktika

1. fāze: gaisa pārākuma nodrošināšana (spēkā kopš kara sākuma 28. februārī) un IRGC spēku novājināšana. 

2. fāze: vienlaicīgas kurdu un beludžu sacelšanās, kas piesaista vairāk nekā 100 000 Irānas karavīru. 

3. fāze: sauszemes spēku izvietošana – 82. un 101. gaisa desanta divīzijas ieņem ceļus uz Teherānu. 

Mossad ar kiberoperācijām paralizē IRGC komandvadību, bet CIP finansiāli atbalsta pilsētu sacelšanās. 

Ideja

Pēc operācijas “Roaring Lion” kurdu spēki uzbrūk robežai, bet beludži, lai pasargātos no iespējamās Pakistānas nodevības, sagatavojās jau 3. februāra vienošanās ietvaros. Hazāru faktors kļūst par neparedzamu elementu, kas piespiež Pakistānu saglabāt neitralitāti, tas ir efektīvs spēku reizinātājs. Koordinēta spiediena rezultātā Irānas daudztautību spriedzes līnijas var eksplodēt.

Riski? 

Sašķeltās kurdu grupas pieprasa ASV garantijas (viņi jutās pamesti pēc notikumiem Sīrijā), savukārt beludži varētu potenciāli pārorientēties uz Ķīnu. 

Irānas Revolucionārās gvardes korpuss (IRGC) ir pārslogots un ekonomika – smagi novājināta. Tas rada domino efektu. Trampa MAGA nometnē šo scenāriju uztver kā ar sabiedroto spēku palīdzību īstenotu “atbrīvošanu”, nevis ilgstošu un dārgu militāru purvu. 

Sauszemes spēki uzvar karus, kurus gaisa spēki vieni paši nespēj uzvarēt. Šis plāns izmanto Irānas etniskās minoritātes kā instrumentu pret režīmu - tas savā ziņā ir divpusēja spiediena ideālais modelis.

Pakistānas atturība no malas izskatās ticama, bet sabiedrotās grupas pakāpeniski novājina režīmu. Teherāna krīt nevis vienā tiešā triecienā, bet masveida spiediena rezultātā no daudzām pusēm. 

Pasaule vēro. Krievija un Ķīna var skaļi protestēt, taču reālas rīcības var nebūt, jo tās ir noslogotas ar citām krīzēm – Ukrainu un Taivānu. Indija savukārt varētu mēģināt nostiprināties Čābahāras ostā. 

Vai tās ajatollām ir spēles beigas? 

Autors: Major Sammer Pal Toorr