Ķīna piesaka nopietnas pretenzijas
- Taisnība Raksta
- Jul 9
- 4 min read
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins uzstājas ceremonijā, kas veltīta Ķīnas Komunistiskās partijas dibināšanas 105. gadadienai. Tā 2026. gada 1. jūlijā norisinājās Lielajā Tautas zālē Pekinā, Ķīnā un ir ļoti plaša sanāksme, kurā vienlaikus piedalās vairāk nekā 2600 partijas darbinieki, kuri izvēlēti pēc partijas pirmorganizāciju deleģējuma. Lai arī šīs ceremonijas laikā nav tiesību pieņemt nekādus saistošus lēmumus, tur apspriestais faktiski ir uzdevums partijas biedriem to realizēt.
Ķīnas specifika
Atšķirībā no citiem lielvalstu vadītājiem, kuri savās publiskās runās var paust savas personiskās domas un attieksmes, Ķīnā tas tā nav jau kopš priekšsēdētāja Mao laikiem. Pamata runa ir jāapspriež kā melnraksts un korekcijas ir jāievieš partijas provinču centrālajos birojos, bet pēc tam atsevišķā partijas Centrālās Komitejas sēdē (parasti tās ir vairākas). Pēdējo akceptu sniedz partijas politbirojs, kas partijas vadītājam tikai tad ļauj šo runu nolasīt.
Sistēmai ir principiāla nozīme, jo katram ir tiesības argumentēti iebilst, papildināt un runu mainīt, bet līdz ar akceptu iesaistītie uzņemās saistības jeb atbildību par apstiprinātā izpildi. Ir maldīgi domāt, ka izklāstītais ir tikai formalitāte un labojumi sākotnējā runas tekstā veikti netiek. Visbiežāk teksts mainās līdz 25-30%, un tas vēl arī nav viss. Pēc runas nolasīšanas to uzreiz nepublicē – to rediģē un labo īpaši izveidota redakcijas padome. Pēc tam teksts tiek publicēts un iegūst oficiālu statusu. Līdz tam runā paustais ir pieejams tikai kā atsevišķi izteicieni un citāti.
Sji Dzjiņpina teiktais
Ķīnas Komunistiskajai partijai ir jābūt labāk sagatavotai pieaugošajiem riskiem, vienlaikus saglabājot kursu uz galvenajiem ilgtermiņa mērķiem. Runājot par partijas 105. gadadienu, Sji sacīja, ka pasaule ir "jaunā turbulenču un pārmaiņu periodā" un mudināja partiju gatavoties "spēcīgiem vējiem, nemierīgai jūrai un pat bīstamām vētrām".
Savā aptuveni 40 minūšu ilgajā runā Sji atkārtoti apstiprināja Pekinas senos mērķus.[1]
Pamatmērķu sasniegšana
Runā ir atsevišķa sadaļa ar nosaukumu "Pamatmērķu sasniegšana".
Runājot par nacionālo drošību, Sji aicināja virzīt militāro modernizāciju un atkārtoti apstiprināja partijas absolūto vadību pār Tautas atbrīvošanas armiju, sakot, ka Ķīnai ir jāturpina kurss uz pasaules līmeņa militārā spēka izveidi un jāsasniedz simtgades militāros mērķus.
"Spēcīgai valstij ir jābūt spēcīgai armijai, un tikai spēcīga armija var nodrošināt valsts drošību," sacīja Sji. Ķīnai ir "apņēmīgi jāaizsargā valsts suverenitāte, drošība un attīstības intereses", vienlaikus sniedzot lielāku ieguldījumu pasaules mierā un attīstībā. Akcentējams, ka Sji Jinpings ir Centrālās militārās komisijas (CMC) priekšsēdētājs – tā ir institūcija, kas vada Ķīnas bruņotos spēkus.
Runājot par Taivānu, Sji atkārtoja Pekinas ilgstoši ieņemto nostāju un atgādināja par Ķīnas stingro nostāju Taivānas neatkarības un "ārējas iejaukšanās" jautājumā. Ķīna Taivānu uzskata par savu teritoriju. "Mums ir rūpīgi jāīsteno partijas vispārējā stratēģija Taivānas jautājuma risināšanai jaunajā laikmetā, jāievēro vienas Ķīnas princips un 1992. gada konsenss... un stingri jāvirza uz priekšu nacionālās atkalapvienošanās lieta," Sji teica.
Tāpat Ķīnas līderis atkārtoti apstiprināja Pekinas apņemšanos Honkongā un Makao ievērot principu "viena valsts, divas sistēmas". Sji sacīja, ka Pekina turpinās īstenot principus "Honkongas tauta pārvalda Honkongu" un "Makao tauta pārvalda Makao". Saglabāsies augsta autonomijas pakāpe, vienlaikus ievērojot principu, ka abus īpašos administratīvos reģionus pārvalda "patrioti".
Reakcijas uz Ķīnas vadoņa runu
Līdzās atbalstam cīņā pret korupciju un plašākām "tīrīšanām", kā arī jaunu vadītāju iecelšanas neatliekamībai,[2] reģionālā prese uzmanību pievēsusi faktiski izsludinātajam kursam uz strauju militarizāciju. Reģionālā prese ir relatīvi neatkarīga, tā tiek uzraudzīta un cenzēta, bet dienvidu provincēs tiem tiek dota ievērojami plašāka brīvība, jo īpaši Juņaņas un Guansji provincēm, kas tieši robežojas ar kaimiņzemēm un to medijiem ir jābūt daudz elastīgākiem. Slejā, kurā apkopotas darbaļaužu atsauksmes, sadaļā par Sji runu ir visai skarbi vērtējumi.
Starptautiskajā presē par Sji teikto bažas pauž Japānas, Filipīnu un Vjetnamas mediji. Savukārt arābu valstu prese un al Jazeera ir daudz pozitīvāka,[3] un izceļ tēzi, ka Ķīna paātrinās pasaules līmeņa bruņoto spēku attīstību. Viņi nedaudz pārfrāzē Sji teikto par to, ka "spēcīgai valstij ir jābūt spēcīgai armijai" un ka nacionālā drošība nav iespējama bez spēcīgiem bruņotajiem spēkiem. Viņi raksta, ka Sji Dzjiņpins piebildis, ka "Ķīnai ir nelokāmi jāturpina savas armijas attīstības ceļš, stiprinot tās politiskos, tehnoloģiskos, personāla un juridiskos komponentus un sniedzot lielāku ieguldījumu globālajā mierā un attīstībā".
Rietumeiropā un ASV šis notikums tā arī palicis teju nepamanīts, jo mediji koncentrējas uz citām prioritārām ziņām. Pat Reuters ir izteikti konspektīvs: "Ķīna paātrinās pasaules līmeņa militārā spēka attīstību un stiprinās tās spēju veidot stratēģiskas atturēšanas spējas, svētdien, atklājot reizi piecos gados notiekošo Komunistiskās partijas kongresu Pekinā, paziņoja prezidents Sji Dzjiņpins. Ķīnai ir jāievēro partijas absolūtā vadība militārajā jomā, Sji sacīja uzrunā aptuveni 2300 delegātiem Lielajā Tautas zālē".[4]
Arābu valstīs visbiežāk tiek pausta cerība, ka Ķīnas militārās spējās pārsniegs ASV un ka Ķīna strauji attīstīs jūras kara flotes un pretgaisa aizsardzības spējas. Visai tieša norāde ir uz to, ka arābu valstīm būtu pēdējais laiks ASV aizstāt ar Ķīnu, kurai ir augsta reputācija.
Starp rindām lasot
Sji runa neapšaubāmi ir skaidra norāde uz Ķīnas militarizāciju. Akcents uz 2027. gadu norāda, ka darbības tiks uzsāktas nekavējoši, lai uzskatāmus rezultātus sasniegtu turpmākajos 18 mēnešos. Svarīgi, protams, ir pieejamie resursi. Juridiski valsts budžetu un citus pamata dokumentus apstiprina tikai Valsts Padome, tomēr izpildvarai (valdībai un vadonim) ir nerakstītas tiesības valsts budžetā veikt īstermiņa izmaiņas starp atsevišķām jomām 1-1,5 % IKP apjomā, neskarot kopējo budžeta ietvaru (kontrolsummas). Ar partijas lēmumu šis apjoms var tikt palielināts līdz 3-4 % no IKP. Tā ir astronomiska summa, ja par pamatu ņemam 2026. gada prognozēto Ķīnas IKP (20,85 triljoni ASV dolāru). Nezināmais joprojām ir, vai valdība šādas summas tiešām ieguldīs un ja jā, kurās jomās. Jebkurā gadījumā nav pamata ignorēt faktu, ka šādas bruņošanās tiesības Sji ir prasījis un arī saņēmis.
Kāpēc mums tas ir aktuāli? Ķīna nenovēršami iet uz konfliktu ar ASV par Taivānu un dominanci Klusā okeāna reģionā. Ņemot vērā, ka ASV ir NATO dalībvalsts, tad tas tieši ietekmē visas pārējās NATO valstis. ASV arvien vairāk koncentrēsies potenciālajam konfliktam ar Ķīnu un arvien mazāk atvēlēs resursus Eiropai. Tas nozīmē, ka Eiropai strauji jāpalielina militārie budžeti un militārā kapacitāte. Karadarbība Irānā parādīja, ka ASV prasīs no Eiropas daudz noteiktāku izšķiršanos ASV būtiskos jautājumos. Laipošana vairs nebūs iespējama.
Comments