Pieaug Ķīnas spiegošanas apmēri

Elektromobiļi un viedierīces nav patēriņa produkti vien. Tās ir sensoru platformas, kas apkopo un pārraida lielus datu apjomus (ģeolokācija un maršruti, telemātika, tīkla metadati, dažreiz arī audio vai video). Daļu šīs informācijas var izmantot navigācijai, drošības sistēmām, personalizācijai un tehniskajam atbalstam.

Informācijas ieguves apjoms un nerimstošā tās vākšana ierīces padara par pastāvīgas novērošanas punktiem. Pat nepilnīgi un izkliedēti fragmenti, kas savākti no dažādiem avotiem, ļauj izveidot precīzu ainu par pārvietošanos, saiknēm un kritiskās infrastruktūras darbību.

Ķīniešu tehnoloģijas – no BYD un Zeekr elektromobiļiem līdz Xiaomi viedtālruņiem un DJI droniem – ir izplatītas visā pasaulē, taču to klātbūtne globālajā tirgū nav tikai Ķīnas vēlme gūt peļņu. Ķīna iegūst daudz vairāk – informāciju, kas kļūst par ieroci ģeopolitiskajā cīņā.

“Lielo datu” politika un tās kontrole pār tehnoloģijām

Ķīnas valsts ir izveidojusi juridiskos un tehnoloģiskos līdzekļus, lai maksimāli kontrolētu visus datus, ko spēj ievākt tehnoloģiju uzņēmumi.

Ķīnas likumdošana (piemēram, 2017. gada Valsts izlūkošanas likums) nosaka, ka jebkurai organizācijai vai pilsonim jāatbalsta, jāpalīdz un jāsadarbojas ar izlūkošanas aģentūrām. Tas nozīmē, ka visi dati, ko vāc Ķīnas uzņēmumi – meklētājprogrammu, mobilo lietotņu, viedtālruņu vai elektromobiļu  – pēc pieprasījuma ir jāsniedz Ķīnas valdībai. 2021. gadā pieņemti arī papildu likumi par kiberdrošību un datu drošību. Tie ievērojami paplašina valsts piekļuvi uzņēmumu informācijai.

Valsts iedzīvotāju dzīves modelis paredz, ka bizness ir valsts kontrolē un neviens uzņēmums nevar valdībai atteikt piekļuvi serveriem vai datu bāzēm.

Ķīniešu likumdošana pat ļauj valdībai pieprasīt ražotājiem iebūvēt slēptas tehniskas "aizmugurējās durvis" (īpašu neredzamu piekļuves kanālu) iekārtās vai programmās.

Vēl satraucošāks ir fakts, ka mēs precīzi nezinām, kādu informāciju vāc Ķīnā ražotās viedās ierīces, kur šī informācija nonāk un kā to izmanto. Piemēram, kā atklāja Lietuvā veikts pētījums, populārajos Xiaomi viedtālruņos ir slēptas satura cenzūras funkcijas un telefoni uz attāliem serveriem nosūta šifrētus datums. Ražotājs apgalvo, ka serveri atrodas Singapūrā, taču vienlaikus uzņēmums nav drošs par to, kas patiesībā saņem šos datus.

Potenciāla izmantošana militāriem mērķiem

Mūsdienās, lai uzturētu modernu karu, ir svarīgi par ienaidnieku vākt un analizēt milzīgus datu apjomus. Tas attiecas uz absolūti visu, no iedzīvotāju veselības stāvokļa līdz militārajai loģistikai un iepirkumiem. Uzvar tas, kurš to dara daudz ātrāk vai ar labākiem rezultātiem lēmumu pieņemšanā.

Ķīna šajā sacensībā grib uzvarēt. Valsts tērē lielus līdzekļus MI superdatoriem un datu centru infrastruktūrai. Ķīnas armijas "intelektualizētā kara" koncepcijā ir plaša AI, automatizācijas un liela apjoma datu analīzes ieviešana militārās stratēģijas veidošanā.

Saskaņā ar militāri civilās integrācijas politiku (t.s. militārās un civilās sfēras apvienošanu) Ķīnas Tautas armijas rīcībā ir jaunākie privātā sektora ražojumi. Jaunie elektromobiļi un droni ir aprīkoti ar desmitiem sensoru, kameru, GPS un mikrofonu, kas nepārtraukti skenē apkārtējo vidi. Ja vairākas ierīces atrodas uz ceļa vai ļoti tuvu daudziem nozīmīgiem objektiem citā valstī, tās var "netīšām" vākt izlūkošanas datus. Piemēram, elektroauto iebūvētie sensori konstatē visu, kas notiek uz ceļa no punkta A līdz B, tostarp tehnikas kolonnas pārvietošanos, infrastruktūras izvietojumu, kontrolpunktus u.t.t.

Viedtālruņu GPS dati var norādīt uz patruļu maršrutiem vai karaspēka pārvietošanos.

Viedpulksteņu rādītāji var atspoguļot slimību uzliesmojumus vai stresa līmeni sabiedrībā. Viss, sākot no sociālo tīklu ierakstiem līdz novērošanas kameru ierakstiem, var atklāt valsts vājās vietas, ja iegūto informāciju apstrādā MI. Tāpat, MI analītika, reāllaikā izvērtējot, piemēram, satiksmes informāciju un iedzīvotāju interneta lietošanas paradumus, var konstatēt krīzes veidošanos.

Bijušais FIB direktors Kristofers Rejs atzinis, ka ASV iedzīvotāju personīgo un uzņēmumu datu zādzības saistītas ar Ķīnas hakeru uzbrukumiem, un tas esot ievērojami intensīvāk nekā no citiem pasaules reģioniem.

Ķīna koncentrējas ne tikai uz datu apkopošanu no Ķīnas uzņēmumiem, bet arī uz kontroles un piekļuves datu paplašināšanu, iegādājoties ārvalstu uzņēmumus stratēģiski sensitīvās nozarēs. Rietumos arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ne tikai tehnoloģijai, bet arī tam, cik lielā mērā darījums, kurā iesaistās Ķīnas uzņēmumi, nodrošina piekļuvi personīgajiem profiliem, ģeodatiem, tīkla savienojumiem, uzvedības modeļiem un lietotāju metadatiem.

Ievērojams piemērs ir amerikāņu iepazīšanās lietotne Grindr, ko iegādājās Ķīnas uzņēmums Beijing Kunlun Tech. Astoņi bijušie darbinieki apstiprināja, ka inženieri Pekinā ieguva piekļuvi 27 miljonu lietotāju datu bāzei, tostarp HIV statusam, reāllaika ģeolokācijai un privātajām ziņām. ASV Ārvalstu investīciju komiteja (CFIUS) pēc pārbaudes atzina to par draudiem valsts drošībai un lika uzņēmumam pārdot lietotni.

Cits piemērs ir sociālo tīklu/mediju platformas. Ķīnas ByteDance 2017. gada novembrī par 1 miljardu dolāru iegādājās amerikāņu platformu Musical.ly un 2018. gada augustā to apvienoja ar TikTok. Lietotne ar vairāk nekā 170 miljoniem amerikāņu lietotāju un vairāk nekā 1 miljardu lietotāju visā pasaulē ir savākusi lielāko uzvedības datu atainojamu par Rietumu sabiedrību.

ByteDance ierakstu noplūde (2022. gada jūnijs) apstiprināja, ka Ķīnas inženieri ir vairākkārt piekļuvuši amerikāņu lietotāju datiem. Trīs gadus vēlāk un ne bez cīņas ByteDance 2025. gada decembrī parakstīja vienošanos par kontroles pār ASV biznesa daļu nodošanu jaunam uzņēmumam, ko galvenokārt pārraudzīs investori no ASV.

Tas ir iemesls, kādēļ atrašanās šādos sociālajos tīklos ir nevēlama. Ķīna iegūst milzīgu informācijas apjomu par personas interesēm, paradumiem, noskaņojumu un tendencēm, un to, protams, izmanto, lai ietekmētu gan indivīdus, gan lielākas sociālās grupas un kopienas.

Ierobežojumi Ķīnas tehnoloģijām

Rietumu valstis ir veikušas preventīvus pasākumus. Tās sāk ierobežot Ķīnas uzņēmumu dalību stratēģiski svarīgās nozarēs.

Viens no piemēriem ir aizliegums izmantot Huawei un ZTE telekomunikāciju iekārtas 5G tīklu attīstībā. ASV, Lielbritānija, Austrālija, Japāna un citas valstis ir piegādātājiem aizliegušas piekļūt 5G tīkliem, jo ir bažas par slēptām "aizmugures durvīm" un spiegošanu. Lielbritānija līdz 2027. gadam plāno no savas telekomunikāciju infrastruktūras izņemt visu Huawei aprīkojumu, bet Vācija sāk novērtēt savu atkarību no Ķīnas piegādēm mobilo sakaru tīklos un pakāpeniski no tām atbrīvojas.

Ierobežojumi skar ne tikai 5G, bet arī dronus. Piemēram, ražotājs DJI ir iekļauts ASV nacionālās drošības melnajā sarakstā.

ASV Kongress 2024. gadā pieņēma lēmumu, kas faktiski aizliedza jaunu dronu modeļu importu no Ķīnas. ASV likumdevēji ķīniešu dronu plašo pielietojumu valsts teritorijā nodēvēja par "pretizlūkošanas murgu", turklāt ir aizlieguši novērošanas iekārtas no tādiem ķīniešu uzņēmumiem kā Hikvision un Dahua, un citiem.

Arī citās valstīs spēkā stājas līdzīgi ierobežojumi. Izraēla ir aizliegusi Ķīnā ražotiem auto iebraukt tās militārajās bāzēs. 2025. gadā tās aizsardzības spēki no lietošanas izņēma apmēram 700 Ķīnā ražotas dienesta automašīnas, jo automašīnu sensori ieguva datus par militārpersonu pārvietošanos un informāciju sūtīja uz ārējo serveri. Izraēla saskatīja riskus, ka dati varētu caur Ķīnu nonākt Irānā.

Lietuva saviem pilsoņiem ir oficiāli ieteikusi atbrīvoties no Ķīnā uzņēmumu viedtālruņiem, jo ir atklāta kaitīgas programmatūras klātbūtne. Kanāda, Austrālija un vairākas Eiropas valstis ir aizliegušas iekārtas no Ķīnas izmantot enerģētikas, finanšu, transporta un valsts sektorā.

Zīmīgi, ka arī pati Ķīna noteiktos valsts rajonos aizliedz lietot ārvalstu automašīnas ar moderniem sensoriem. Tā ir formāla atzīšana, ka tehnoloģijas var tikt izmantotas spiegošanai.

Preces no Ķīnas un riski Ukrainai

Ukrainā izmanto Ķīnas tehnoloģijas – elektromobiļi, droni un dažādi gadžeti tiek plaši pielietoti gan frontē, gan tās aizmugurē.

Militārpersonu vidū diezgan populāri to salīdzinoši zemās cenas dēļ ir ķīniešu elektroauto. Šo mašīnu sensori, īpašniekam nezinot, var reģistrēt pārvietošanās maršrutus, kā arī vienību un loģistiku ķēžu atrašanās vietas. Ja informācija ir pieejama Ķīnai, nevar izslēgt, ka to var nodot Krievijai, kas ir Pekinas stratēģiskais partneris.

Savu pieredzi ukraiņi jau ir guvuši, izmantojot DJI dronus. Zināms, ka telemetrijas dati no komerciālajiem ķīniešu droniem nokļuva pretinieka rīcībā un tika izmantoti, lai noteiktu dronu operatoru atrašanās vietu kaujas laukā.

Vēl viens potenciāls drauds – ķīniešu zīmolu (Xiaomi, Huawei, OnePlus u.c.) Android viedtālruņi, ko izmanto gan iedzīvotāji, gan militārpersonas. Šādi telefoni ir ģeokolācijas datu vācēji un tiem ir piekļuve mikrofonam, kamerai un lietotāja kontaktiem. Uz tiem attālināti var instalēt atjauninājumus, kas atvieglo ierīces uzlaušanu. Kara apstākļos tas nozīmē iespēju paziņot pretiniekam, kur atrodas karavīrs vai noklausīties svarīgas sarunas. Tas var ietvert arī attālinātu ierīces vadību vai slēptus programmatūras atjauninājumus, kas maina ierīces funkcionalitāti bez īpašnieka ziņas.

Secinājumi

Latvijai nav īpašas pozīcijas attiecībā uz Ķīnas produkciju. Huawei un Xiaomi ir vieni no tirgū izplatītākajiem mobilajiem tālruņiem, turklāt to produkcijas reklāma ir visai agresīva – tā piedāvā īpašas atlaides un dāvanas par, piemēram, Xiaomi produktu iegādi. Pērkot Xiaomi tālruni kā dāvanu varēja saņemt jaunu viedtelevizoru. Rezultātā cilvēks sāk izmantot divas Ķīnas tehnoloģijās bāzētas iekārtas.

Nav skaidrs, kāda ir NBS, Valsts policijas un citu spēka struktūru politika pret Ķīnas viedo ierīču izmantošanu personīgām vajadzībām. Publiski tiek pausts viedoklis, ka Ķīnas ražojumi ir riskanti, ja negrib, lai noplūst personas dati, taču pasākumi, lai masu produkcijas apriti ierobežotu, praktiski veikti netiek. Skaidrs, ka dienesta vajadzībām lietotās iekārtas iegādājas (visticamāk) ievērojot drošības pasākumus, taču privātā un ģimenes locekļu lietošanā esošās ierīces iegādājas kā nu sanāk. Lielu lomu spēlē tikai tirgotāju reklāma.

Līdz Ķīnas elektroautomobiļiem Latvijas nelielais tirgus vēl nav izaudzis, taču agresīvā Ķīnas autobūves produkcijas spiešanās Eiropas tirgū ir realitāte. Neskatoties uz to, ka muitas tarifi cenas notur salīdzinoši augstā līmenī, agresīvā reklāma, rūpnīcas Eiropas teritorijā un pašu jaunāko tehnoloģiju integrēšana automašīnu modeļos ir pasākumi, kas veicina produkcijas izplatību.

Ķīna nav Eiropas Savienības stratēģiskais partneris un nav arī politiski tuvs sabiedrotais. "Pragmatiskās" tirdzniecības attiecības ar Ķīnu sāk kļūt par stratēģisku problēmu, jo īpaši, ja vērā ņem Ķīnas netiešo atbalstu kremļa režīmam, kas ir gatavs militārām provokācijām pret Eiropu. Ir atklāti un godīgi jādeklarē drošības riskus, kas izriet no attiecībām ar Ķīnu. Līdz šim Eiropa ir uzvedusies pasīvi un izlikusies, ka šī problēma neeksistē.