Noklusētā finanšu revolūcija

Noklusētā finanšu revolūcija ietekmēja pilnīgi visu pasauli. Tā ir arī pamatā milzīgajām pārmaiņām pasaulē. Pastāstīsim nedaudz sīkāk. Lielākā finanšu revolūcija mūsu dzīves laikā nenotika Volstrītā un netika apspriesta ASV Kongresa zālē un pilnīgi noteikti ne Briselē. Tā notika brīdī, kad ASV Federālo rezervju sistēma “nogalināja” LIBOR (The London Interbank Offered Rate).

Pusi gadsimta globālā ekonomika bija atkarīga no procentu likmes, ko noteica ēnu banku kartelis Londonas Sitijā. Tā bija sistēma, kas ļāva iegūt kontroli un pārdalīt bagātību. Klusais finanšu apvērsums ir atgriezis kontroli pār ASV dolāru. Šis ir stāsts par LIBOR beigām, SOFR ieviešanu un ASV ekonomiskās sistēmas atdzimšanu.

Kas bija LIBOR?

LIBOR bija procentu likme, kas noteica, cik dārgi ir aizņemties naudu visā pasaulē. Tā balstījās uz Londonas bankām, kas pašas pateica, par cik tās it kā aizņemas naudu un no šiem skaitļiem izrēķināja “vidējo”.

Šī likme ietekmēja:

• kredītus

• hipotekāros maksājumus

• uzņēmumu aizdevumus

Problēma: tas nebija balstīts uz reāliem darījumiem – bankas varēja “pielabot” skaitļus (un tika pieķertas manipulācijās).

Aizmirstā Amerikas sistēma

Lai saprastu, kas tika atgūts, vispirms jāsaprot, kas tika zaudēts. ASV finanšu revolūcija nebija tikai politiska. Tā bija sacelšanās pret Britu impērijas ekonomisko modeli – brīvo tirdzniecību, spekulatīvu finansējumu un resursu izmantošanu. ASV dibinātāji, īpaši Aleksandrs Hamiltons, radīja alternatīvu jeb Amerikas sistēmu. Tā balstījās uz nacionālo kontroli pār banku sistēmu un publiskā kredīta izmantošanu infrastruktūras, rūpniecības un zinātnes attīstībā. Hamiltona nacionālā banka būtiski atšķīrās no mūsdienu centrālajām bankām. Ābrahams Linkolns šo pieeju atjaunoja ar “greenback” politiku, finansējot lielus infrastruktūras projektus. Šī sistēma balstījās uz ideju, ka bagātību rada darbs un inovācija, nevis spekulācijas.

Ārzonas kontroles mehānisms

20. gadsimta beigās ASV daļēji zaudēja kontroli pār savu finanšu sistēmu. Viens no galvenajiem mehānismiem bija “eirodolāru” tirgus – ASV dolāri ārpus ASV jurisdikcijas. Lai koordinētu šo sistēmu, tika izveidots LIBOR. Līdz 1986. gadam tas bija kļuvis par galveno globālo procentu likmi, ietekmējot milzīgu daļu pasaules finanšu. Tas nozīmēja, ka ASV monetārā politika bieži bija spiesta reaģēt uz starptautiskiem tirgiem.

Pāreja uz SOFR

2017. gadā sākās pāreja uz SOFR (Secured Overnight Financing Rate). Atšķirībā no LIBOR, kas balstījās uz banku aplēsēm, SOFR balstīts uz reāliem darījumiem ASV tirgū un ir nodrošināts ar valsts vērtspapīriem. Līdz 2022. gadam šī pāreja tika īstenota.

Nauda tiek aizdota pret drošu ķīlu (ASV valsts obligācijām), tāpēc ar to ir grūtāk manipulēt, tā ir “reālāka”, taču galvenā atšķirība ir LIBOR – “mēs sakām, cik maksā nauda”, bet SOFR – “skatāmies, cik tā patiesībā maksā tirgū”.

Ietekme uz finanšu sistēmu

SOFR ieviešana mainīja to, kā tiek noteiktas procentu likmes ASV dolāru tirgū. Tā vairāk balstās uz vietējiem finanšu darījumiem, nevis starptautiskām banku aplēsēm. Tas dod valsts rezervēm lielāku ietekmi uz monetāro politiku.

Aizmirstā Amerikas sistēma

Amerikas sistēma, ko izstrādāja Aleksandrs Hamiltons un attīstīja Ābrahams Linkolns, balstās uz pilnīgi citos pamatos. Tā atzīst, ka naudai nav iekšējas vērtības – tā ir tikai instruments patiesās vērtības radīšanai. Hamiltons saprata, ka nācijas bagātība tiek mērīta “nevis pēc tajā esošo dārgmetālu daudzuma, bet pēc tās darba un rūpniecības produkcijas apjoma”.

Tā vietā, lai atstātu valsts likteni “brīvā tirgus” kaprīzēm, Hamiltons izveidoja neatkarīgu publiskā kredīta sistēmu. Hamiltona nacionālā banka būtiski atšķīrās no mūsdienu rezervju sistēmas. Tai bija stingri aizliegts monetizēt valsts parādu, lai glābtu finanšu spekulantus. Tā vietā tā darbojās kā mehānisms, kas novirzīja suverēno kredītu tikai reālai ražošanai –rūpniecībai, lauksaimniecībai, transportam un infrastruktūrai.

Amerikas sistēma balstās uz izpratni, ka cilvēka radošums ir ekonomiskā progresa dzinējspēks. Ar aizsargtarifiem, valsts infrastruktūras projektiem un kredītu valdība stimulēja “cilvēka prāta aktivitāti, palielinot uzņēmējdarbības iespējas”.

Amerikas sistēmas pārākums ir redzams tās īstenošanas vēsturē. Kad valsts ievēroja Hamiltona principus, rezultāti bija iespaidīgi. 19. gadsimtā šī sistēma ļāva uzbūvēt transkontinentālās dzelzceļa līnijas, izveidot Ēri kanālu un radīt 40 gadus ilgu industriālās izaugsmes periodu, kas padarīja ASV par vienu no lielākajām ekonomiskajām lielvarām pasaulē. No 1861. līdz 1901. gadam tarifi pārsniedza 45%, aizsargājot vietējo darbu un nodrošinot līdz pat 50% valstisko ieņēmumu bez ienākuma nodokļa. Šāda uz izaugsmi vērsta vide ļāva ASV apsteigt Lielbritānijas brīvās tirdzniecības modeli.

Plašāks skatījums

Šodien mēs saskaramies ar eksistenciālu cīņu starp globālajām finanšu elitēm. Mākslīgais dalījums starp “kapitālismu un komunismu” vai “keinsiānismu un Austrijas skolu” novērš uzmanību no reālās problēmas, kas ir fiziskās ekonomikas iztukšošanas. Lai atjaunotu labklājību, ir jāatsakās no radikālā individuālisma idejas, kas padara sabiedrību neaizsargātu pret globālajiem monopoliem. Jāatgriežas pie Hamiltona principiem– suverēnas publiskā kredīta sistēmas, kur kapitāls tiek novirzīts infrastruktūrai, ražošanai un cilvēka radošā potenciāla attīstībai. Amerikas sistēma nav tikai ekonomikas politika, tā ir suverēnas republikas tiesību izpausme pašai noteikt savu nākotni.

Daži šo pārmaiņu interpretē kā nozīmīgu soli uz lielāku finanšu neatkarību. Citi uzsver, ka globālā finanšu sistēma joprojām ir cieši savstarpēji saistīta, un ar šīm izmaiņām nav gana, lai to pilnībā pārveidotu. Pāreja no LIBOR uz SOFR ir tehniska un institucionāla reforma, kas ietekmētu kredītus, uzņēmumus un finanšu tirgus visā pasaulē.

Kāpēc tas ir svarīgi tev?

Pat ja dzīvo Latvijā procentu likmes pasaulē ir savstarpēji saistītas un banku kredīti (arī Eiropā) bieži balstās uz līdzīgiem principiem. Šādas izmaiņas ietekmē hipotekāros kredītus, inflāciju un ekonomikas tempu.

Avots: https://x.com/observerfiles/status/2035140235156443558