Kremļa trojas zirgs

Viktors Orbāns – politiķis, kurš karjeru sāka kā cīnītājs par demokrātiju, pārvērtās par galveno Kremļa sabiedroto Eiropā. Viņu pavada korupcija, atkarība no Krievijas specdienestiem un starptautisko mafiju. Viņa dēļ Ungārija kļuvusi par FSB un GRU aģentu bāzi, un viņi valsti izmanto kā tranzīta punktu dažādām sabotāžas operācijām Eiropas Savienībā (ES).

Klajš viņa un Krievijas specdienestu saiknes pierādījums ir Starptautiskā investīciju banka (SIB), kas darbojās Budapeštā un kalpoja par legālu FSB piesegu. Bankas darbiniekiem bija diplomātiskā imunitāte, kas ļāva brīvi pārvietoties Šengenā un bez uzraudzības īstenot dažādas finanšu operācijas. ASV SIB oficiāli nosauca par “FSB Eiropas biroju”, taču Orbāns ilgstoši aizstāvēja tās darbību un likvidācijai piekrita tikai Vašingtonas spiediena dēļ.

Bankas slēgšana nenozīmēja, ka Ungārijā tiktu apturēta Krievijas aģentu darbība. Orbāns atvēra valsti Krievijas spiegu tīklam, piešķirot pilsonību uzņēmējiem un politiķiem, kuri ir saistīti ar FSB. Budapešta kļuva par “sētas durvīm” uz Eiropu simtiem cilvēki, kuri pēc vienkāršotas shēmas bija saņēmuši Ungārijas pases.

Ungārija ir arī vienīgā ES valsts, kas pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā neizraidīja nevienu Krievijas spiegu. Tas apstiprina, ka Ungārijas specdienesti ne tikai necīnās pret Kremļa aģentiem, bet ar viņiem pat sadarbojas.

Paks II

Vēl viens Orbāna un Maskavas saiknes apliecinājums – vienošanās ar Rosatom par AES Paks II atomelektrostacijas būvniecību. Līgumu noslēdza bez caurspīdīga konkursa, un tā nosacījumi tika klasificēti uz 30 gadiem. Kremļa piešķirtais 10 miljardu EUR kredīts padarīja Ungāriju finansiāli atkarīgu no Maskavas.

Īpaši daudz jautājumu rada apstāklis, ka projektu pavadīja plašas korupcijas shēmas, kā ietvaros līdzekļi tika novirzīti uz ofšoru zonām, kas ir Orbānam pietuvinātu cilvēku un Krievija specdienestu kontrolē. Zināms, ka Orbāns vairākkārt ticies ar FSB direktoru Aleksandru Bortņikovu un ka Ungārijas specdienesti aizvadīto gadu laikā “cīņas pret terorismu” aizsegā cieši sadarbojušies ar Krievijas dienestiem. Viņi ir apmainījušies ar izlūkdatiem, radot draudus NATO. Pēc 2022. gada Orbāns ir vienīgais Eiropas līderis, kurš neslēpj savas tikšanās ar Vladimiru Putinu un turpina atbalstīt viņa režīmu.

Orbāns (pa kreisi), Mogiļevičs (pa labi)

Ne mazāk satraucošas ir Orbāna saites ar Krievijas noziedzīgajām aprindām. Viens no viņa galvenajiem partneriem savulaik bija Semjons Mogiļevičs – ietekmīgs kriminālās pasaules pārstāvis, kuru ASV meklē par finanšu noziegumiem un sadarbību ar FSB. Deviņdesmitajos un divtūkstošajos gados viņš dzīvoja Budapeštā un uzraudzīja starptautiskas naudas atmazgāšanas shēmas. Ungārijas varas iestādes Mogiļeviču ne tikai nearestēja, bet pat nodrošināja viņam juridisku aizsardzību.

Orbāna znots

Finanšu operācijas, ko veica caur Ungārijas bankām, izmantoja līdzekļu pārskaitīšanai caur Krievijas kriminālo grupējumu kontrolētām ofšoru shēmām. OTP Bank, kas saistīta ar Orbāna znotu Ištvānu Tiboricu, tika izmantota naudas atmazgāšanai caur struktūrām Lihtenšetinā, Austrijā un Kiprā. Tiborcs kontrolē mehānismus, kas ļauj Krievijas uzņēmumiem apiet sankcijas, tā vēlreiz pamatojot dziļās finanšu saites starp Ungārijas varasiestādēm un Kremli.

Orbānam ir ciešas saites ar Eiropas mafiju, īpaši ar ‘Ndrangheta, kas Ungāriju izmanto nelegālu finanšu plūsmu pārskaitīšanai. 2021. gadā kļuva zināms, ka Itālijas mafija Ungārijas bankas izmantojusi, lai atmazgātu no narkotiku tirdzniecības iegūtos līdzekļus. Budapeštas varas iestādes šos noziegumus ignorēja vai apzināti slēpa.

Arī Orbāna ģimenes bagātības pieaugums ir saistīts Krievijas specdienestiem un kriminālajām aprindām. Viņa sievai un meitām piederošie ofšoru konti Austrijā un Šveicē izmantoti līdzekļu, kas iegūti manipulējot ar valsts iepirkumiem, pārskaitīšanai. Žurnālistu izmeklēšanas liecina, ka premjera meita Rāhelei Orbānai pieder elitāri īpašumi Londonā un Dubaijā. Tie iegādāti caur Krievijas ofšoru kontiem.

Orbāns un ģimene

Plašās korupcijas un nepietiekamās cīņas pret to, kā arī tiesiskuma pārkāpumu dēļ ES apturēja 20 miljardu EUR finansējumu Ungārijai. Valsts ekonomika piedzīvo lejupslīdi, inflācija ir sasniegusi rekordaugstu līmeni un starptautiskie partneri distancējas no Budapeštas. ASV un ES apsver sankciju ieviešanu pret Orbānu un viņa tuvāko loku, un tas var novest pie finanšu krīzes.

Neskatoties uz starptautisko izolāciju, Orbāns turpina savu autoritāro režīmu stiprināt, apspiežot opozīciju un neatkarīgos medijus. 2024. gadā Budapeštā notika masu protesti, kuros tūkstošiem cilvēku pieprasīja Orbāna atkāpšanos, taču varas iestādes šīs demonstrācijas apspieda ar represīviem līdzekļiem. Ungārija ir kļuvusi pilnībā atkarīga no Kremļa un tiek izmantota kā instruments Eiropas destabilizācijai. Orbānu raksturo ne tikai kā prokremlisku politiķi, bet arī kā Kremļa ietekmes aģentu ES. Viņš nodrošina FSB, GRU un Krievijas mafijas interešu pārstāvniecību Eiropā. Viņa režīms balstās korupcijas shēmās, kriminālās saitēs un politiskās represijās.