Kā Kremlis Vācijā sarkanzaļo ideoloģiju veidoja (2. daļa)
- Taisnība Raksta
- 3 days ago
- 7 min read
Zaļo politiskā izglītošana
Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmit ogadu beigām Vācijas zaļo partijas Bündnis 90/Die Grünen politisko izglītību un apmācības organizē specializētas struktūras un fondi, nevis tradicionālas skolas. Galvenā platforma partijas biedru un aktīvistu apmācībai ir Grüne Akademie ("Zaļā akadēmija")[i] un ar partiju saistītais Heinriha Bella fonds (Heinrich-Böll-Stiftung), kura finanšu pārskati ir drošas liecības par naudas plūsmām un to izcelsmi.
Zaļo kustību augstākā ranga darbinieki apmācību iegūst GreenCampus,[ii] kas ir zināma arī kā Heinriha Bella fonda tālākizglītības akadēmija. Iestāde piedāvā seminārus, treniņus un tīmekļseminārus par politisko vadību, komunikāciju un stratēģiju. Darbinieki politisko vadību un stratēģisko komunikāciju apgūst kopā ar dažādu sieviešu tiesību organizāciju un LGBT kustību vadītājiem un organizatoriem.
Sistemātisko apmācību mērķis ir skaidri definēts: "(…) uzmanības centrā ir mūsu un mūsu struktūru turpmāka profesionālā attīstība un sagatavotība politiskajam darbam un vēlēšanu kampaņām". Apmācībai ir divas pamata programmas – "Vēlēšanu kampaņas semināri" un "Semināri un apmācības kursi darbam ballītēs". Mācības ir intensīvas, profesionālas un ar iespēju praktisko darbību pielāgot dažādiem apstākļiem. Raksturīgi, ka līdz 2022. gadam daudzus kursus vadīja lektori no Krievijas, kuri sagatavoja arī apmācību materiālus. Ne mazāk šajos kursos pārstāvēti arī tādi krievi, kas jau ir adaptējušies un ieguvuši ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas vai pat Rietumeiropas valstu pilsonības.
Tā vai citādi kursu materiāli ir ļoti kvalitatīvi un mācībspēkiem ir augstas kvalifikācijas. Minētais attiecināms arī uz atsevišķām politizglītības specializācijām, starp kurām ir "Feminisms ir sadarbības projekts"[iii] un, attiecībā uz LGBT kopienu, "Veidojot daudzveidīgu sabiedrību".[iv]
Valsts federālo zemju līmenī Grüne Akademie finansiāli un ar mācībspēku resursiem atbalsta reģionālās partijas nodaļas (visvairāk Ziemeļreinas-Vestfālenes un Berlīnes nodaļas). Tās partija sauc par savām "iekšējām skolām", un tās biedrus sagatavo amatiem pašvaldībās un vēlēšanām.[v] Federālo zemju organizācijas ir tās, kam piešķir lielāko brīvību un finansējumu starptautiskai sadarbībai ar citu valstu "zaļajām" un ideoloģijai tuvām partijām, kā arī NVO un citiem veidojumiem. Visbiežāk tās ir zaļi orientētas biedrības, interešu grupas un pulciņi, kas interesējas par dabas aizsardzību un ko uzskata par politiski viegli ietekmējamiem.
Paralēli iepriekš aprakstītajam ir arī īpašas Grüne Jugend apmācības. Partijas jaunatnes organizācija regulāri rīko nometnes, seminārus un politiskās izglītības skolas jauniešiem. Svarīgākais – jaunatnes organizācija juridiski ir nošķirta no Zaļas partijas un ir neatkarīga organizācija, kas cīnās par klimata jautājumiem, sociālo vienlīdzību un pretdarbojas kapitālismam. Organizācija bieži ieņem daudz kreisāku un radikālāku pozīciju nekā tās "mātes" partija "Zaļie" un, darbojoties neskaitāmās vietējās un reģionālās nodaļās, tā apvieno tūkstošiem jauniešu visā Vācijā.
Organizācija rīko darbnīcas (piemēram, par feministisko budžeta politiku), politiskās akcijas un kampaņas.[vi] Jaunatnes organizācija un apmācība, kas virzīta uz mērķu sasniegšanu, ir tematiska. Par vienu no mērķiem aizvadīto divu gadu laikā ir kļuvis "minimālā alga nepilngadīgajiem, minimāls mācību pabalsts un BAföG (finansiāls atbalsts studentiem), ar ko pietiek, lai segtu dzīvošanas izdevumus". Tas ir mērķis un lozungs, kam sekot gatava lielākā daļa vidusskolēnu un jauniešu bez atbilstošas izglītības un darbavietas.
Grüne Jugend ir "rīcības cilvēki", kuru sniegtā apmācība vērsta uz efektīvu dalību akcijās, demonstrācijās un dažādu uzņēmumu, institūciju un infrastruktūras bloķēšanas aktivitātēm (tas nereti robežojas ar sabotāžu). Tas ir jauniešiem saistoši un kustības popularitāte pieaug, kamēr Zaļās partijas darbības novērtējums sabiedrībā krīt arvien zemāk.
Organizācija visos līmeņos (federālais, reģionālais un vietējais) rīko seminārus un diskusiju vakarus, kur par satura izstrādi rūpējas īpaša izglītības darba grupa (Bildungsteam). Pamata apmācības norisinās vasaras skolās (Sommerakademie) un kongresos, kur apgūst "demokrātija aizsardzību" krīzes apstākļos un kreiso politisko teoriju. Ievērojama nozīme ir praktisko iemānu treniņiem, ko pasniedz kā retorikas kursus un argumentācijas treniņus cīņai pret labējo populismu, kā arī mācības kampaņu rīkošanā un sarunās par vēlētājiem.
Sociālās un ekoloģiskās teorijas kursos jaunieši padziļināti apgūst kapitālisma kritiku, klimata taisnīgumu, antirasisma teorijas, feminismu un solidaritāti. Šajos izglītojošajos pasākumos par lektoriem pieaicinātas personas ne tikai no Ķīnas un Krievijas, bet arī no citām zemēm un to NVO (īpaši Palestīnas). Tas nav pārsteidzoši.
Ir izceļams vēl kāds zaļās politiskās izglītības posms, kas ir īpaši komunālpolistiskās apvienības (KPV) kursi GRIBS[iii] (tikai Bavārijā, citviet – KPV) vai līdzīgās struktūrās (Heinriha Bella fonda tālākizglītības akadēmijā vai Phasen.Weise tīklā). Kursi palīdz iegūt praktiskas iemaņas darbam reģionālajā politikā[iii] – politiskā vadība un kampaņas (stratēģiju plānošana, publiskā runa), zaļā politika un ideoloģija (semināri par klimata aizsardzību, ilgtspēju, sociālo taisnīgumu un cilvēktiesībām), darbs pašvaldībās (likumdošana, budžets, administratīvais darbs vietējās padomēs) un politiskā izglītība vispārizglītojošajās skolās.
Nav jābūt īpašām zināšanām, lai savilktu tiešas paralēlēs starp zaļo kustību pamatplūsumu un no tām atvasināto sieviešu kustību un LGBT kopienu skaļajām, sabiedrību ietekmējošajām darbībām, kā arī cilvēku uzkurināšanu un polarizāciju. Te vairs nav vajadzības pēc Krievijas resursiem, jo sabiedrība tos ģenerē no valsts un pašvaldību līdzekļiem, turklāt aizvien plašāk pieejami kļūst dažādi Eiropas Savienības (ES) fondi un atbalsta programmas. Līdz ar to, Krievijas fondi var plašāk pievērstiem citiem Galvenās pārvaldes vadītiem projektiem – Vācijas gadījumā tas ir atbalsts noteiktas ievirzes politiskajām partijām, samazinot atbalstu zaļajiem, jo viņi savu darbu jau ir sekmīgi paveikuši.
Vāciju – vāciešiem
Šādi lozungi Vāciju ir pāršalkuši ne reizi vien jau kopš tās veidošanās sākuma, kad Prūsijas kanclers Oto fon Bismarks to definē kā "Dzelzs un asins" politiku, izveidojot Vācijas impēriju (1871-1918). Lozungs vienmēr adaptēts un izteikts dažādās formās, atkarībā no vēsturiskā konteksta. Viens tas ir Bismarka laikā, cits – Veimāras Republikas un Trešā reiha laikā.
Mūsu laikos lozungs daudzkārt transformējies politiskās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) saukļos un aicinājumos. AfD ir akadēmiskā personāla un ekonomistu 2013. gadā dibināta labējā pretimigrācijas un eiroskeptiķu politiskā partija, kuras popularitāte attīstījās ļoti strauji. 2017. gada Bundestāga vēlēšanās AfD ieguva 12,6 % balsu, 2021. gadā 10,3 %, bet 2025. gadā 20,8 % vēlētāju balsu. Partijas popularitāte aug, "pieprasot vācu vērtības, nevis multikulturālu sabiedrību".[ix]
Partija kopš tās dibināšanas kritizēta par ciešām saitēm ar Krievijas uzņēmējiem, īpaši enerģētikā un citās industriālās jomās, kur Bavārijas uzņēmēji guva priekšrocības darbības un produkcijas tīklu izvēršanai Krievijā un citās NVS valstīs. Partija ir nevis izteikts Gazprom projekts, bet gan plašākas mijiedarbības un ietekmes rezultāts.
Laikraksts "The Washington Post" 2023. gada 21. aprīlī publicēja 2022. gada posmā no jūlija līdz novembrim tapušos Krievijas dokumentus par sadarbību starp AfD un Vācijas kreisajiem ekstrēmistiem masu pretkara protestu organizēšanā pret Vācijas valdības atbalstu Ukrainai.[x] AfD 2023. gada 5. jūlijā iesniedza prasību Vācijas konstitucionālajā tiesā par to, ka valdības lēmums par tanku piegādi Ukrainai nav saskaņots ar Vācijas parlamentu. Arī šobrīd šīs aktivitātes turpinās, un partija arvien mazāk kautrējas izcelt vajadzību sadarboties ar Krieviju un pārmet politiķiem maldīgo izvēli būt Eiropas Savienībā (ES).
Vācijas Zaļās partijas un AfD savstarpējās attiecības raksturo intensīva polarizācija, jo valsts politiskajā spektā to ideoloģiskie pamati ir pretēji. Zaļie stingri ievēro "ugunsmūri" (cordon sanitaire) – tas ir stingrs solījums iestāties pret sadarbību vai koalīcijas veidošanu ar galēji labajiem.[xi] Šāda polarizācija tiek mākslīgi uzturēta tikai mediju vidē, jo sadarbība ir aktīva un abām partijām ir izteikti siltas jūtas pret Krieviju. Nav noslēpums, ka AfD sastāvā ir daudzi biedri, kas savulaik pameta Zaļo partiju un pieņēma daudz nacionālistiskāku pozīciju. AfD aktivitātes jau gadiem ilgi sagādā galvassāpes tiesībsargājošajām iestādēm, tomēr postījumus un sabotāžas aktus AfD nav organizējusi, nav pierādīta arī tās biedru līdzdalība.
Palestīnas atbalss
Atšķirības starp AfD un Zaļajiem ir visai būtiskas, taču ir kāds kopīgs vienojošs elements – tas ir atbalsts Palestīnai, kur notiekošais noteikti neapmierina AfD, jo nemiers tur ļauj desmitiem tūkstošiem palestīniešu legāli uzturēties Vācijā. Lai gan AfD sevi pasniedz kā vienīgo partiju, kas atbalsta Izraēlu, kritiķi un politologi norāda uz liekulību, ko šī nostāja pavada. AfD, atbalstot Izraēlu, vienlaikus saglabā ļoti kritisku, bieži islamofobiski viedokli par palestīniešu jautājumu un pro-palestīniešu solidaritātes kustībām. Partija parlamentā ir iesniegusi priekšlikumus par Vācijas un ANO finansiālā atbalsta Palestīnai samazināšanu (un finansējuma apturēšanu UNRWA). AfD bieži iebildusi pret palestīniešu bēgļu uzņemšanu Vācijā un atbalsta skarbus pretpasākumus protestu un organizāciju apspiešanai. Vienlaikus partija izmantos jebkuru iespēju, lai kritizētu esošo valdību un skaļi apstrīdētu tās lēmumus.
Zaļajiem tikmēr ir vesela virkne pretenziju pret Izraēlas armiju un Gazā iedibināto kārtību. Pretenziju saraksts ir garš un ir ne mazums pieturpunktu, kuru vidū ir sieviešu tiesības, viendzimuma ģimeņu veidošana un transpersonu juridiskais statuss valstī.
AfD un Zaļos vieno kritika par Vācijas ieroču piegādi Izraēlai. ASV un Vācija turpina nodrošināt 99 % Izraēlas militārā importa. Vācijas nelokāmu atbalstu pauž zaļie.[xii] Ja Pietiekoši bagāti Palestīnas atbalsta fondi (galvenokārt no Apvienotās Karalistes) ir ar mieru sniegt finansiālu atbalstu popularitāti zaudējošai partijai, tad Palestīna ir pietiekami svarīgs objekts, ar kuru var manipulēt. Tā tas arī notiek – Zaļā partija un tās atbalstītāji ir tie, kuri Vācijā piesaka mītiņus un citas sabiedriskas aktivitātes.
Tomēr vajadzīgs arī kāds izteiktāks konsolidācijas punkts un tas ir... Grēta Tūnberga.[xiii]
Grētas zaļums jaunas skaņās
Grētas nesenās aktīvisma izpausmes atspoguļo pāreju no tradicionāliem vides aizsardzības skolu protestiem, zibakcijām un trokšņošanas uz tiešu pilsonisku nepakļaušanos. Darbības virzieni ir vairāki, bet ietekmīgākie vērsti pret starptautisko ieroču ražošanu un konfliktiem Tuvajos Austrumos. Tas pēc nemierīga perioda notika 2025. gada beigās, kad Izraēlas varas iestādes aizturēja un deportēja Tūnbergu un citus starptautiskos delegātus, kas bija iesaistīti "palīdzības flotilē", kura mēģināja sasniegt Gazu.
"Nāciet un uzziniet, kā mēs varam apturēt ieroču ražošanu. Ir pienācis laiks pilsoniskai pretošanās kustībai!" tā 14. jūlijā Grēta aicināja vāciešus uz Rheinmetall biroju Berlīnē. Šis uzņēmums izvēlēts apzināti, jo uzsāk munīcijas ražošanu Berlīnē. Notika sēdošie protesti, kas pa visu perimetru bloķēja ieejas uzņēmuma ēkā. Tika organizētas arī plašas atbalsta demonstrācijas pilsētas ielās (tās pieteica Zaļās partijas vietējā nodaļa). Protestos piedalījās daudzi AfD biedri, kuru lozungi gan bija nedaudz atšķirīgi. Viņi palestīniešus aicināja doties mājās un runāja par to, ka Vācijas bruņošanās līdzekļus jānovirza tautsaimniecības attīstībai (līdzīgi kā marksisti savulaik aicināja lemešos pārkalt lielgabalus). Protesti ātri kļuva visai agresīvi, policijai bija jāpielieto spēks, lai protestētājus nomierinātu.
Pie Rheinmetall biroju ēkas Berlīnē enerģiski protestēja aptuveni 40 cilvēki, no kuriem 39 preventīvi arestēja policija. Galvenā trokšņotāja – Grēta, palika neskarta un visu akcijas laiku nepārtraukti sniedza intervijas radio un TV kanālu žurnālistiem.[xiv] Savā Instagram viņa rakstīja, ka viņu pienākums ir "izbeigt savu līdzdalību genocīdā un masu slepkavībās".
Protestu pie uzņēmuma ēkas Parīzes laukumā organizēja "Miermīlīgi pret genocīdu", kas Berlīnē izsludināja protestu nedēļu. Saskaņā ar viņu teikto, protesti tika vērsti pret atbalstu Izraēlai un Vācijas "līdzdarbību genocīdā Palestīnā", kā arī pret Rheinmetall tirdzniecību ar Izraēlu un plāniem būvēt vēl vienu ieroču rūpnīcu.[xv] . Aktīvistiem ir pilnīgi nepieņemami uzņēmuma plāni uzņēmumam būvēt savas ražotnes Austrumeiropā, kur saražotie ieroči neveicinās mieru pasaulē un nebūs domāti "cilvēku brālības nostiprināšanai".
Viss ir procesā
Stāstam nav noslēguma. Tas ir ne tikai pamācošs par politikas elastību un pielāgošanos aktualitātēm, bet arī par Krievijas ietekmes operācijām Eiropā. Vācijas zaļie ir un paliek Gazprom projekts – lai arī noslēgts, tas efektīvi kalpoja naudas devējiem. Šāda, tik tieša ietekme uz kādas suverēnas Eiropas valsts iekšpolitiku ir ārkārtīgs izņēmums. Moris savu darbu padarījis un tālāk var kulties pats. Taču te pēkšņi to aizstāj kāds ne mazāk jaudīgs Kremļa projekts – AfD, un uz mazu mērogu Krievijai nav jēgas tērēt GRU plānošanas un vadības resursus. Būs vēl daudz pārsteigumu, jo tas ir spara rats, kas vēl uzņem apgriezienus.
Vismaz attiecībā uz zaļajiem būtu jāsaprot, ka politiskie veidojumi un partijas ar "zaļu" nosaukumu, lozungiem un orientāciju un tādām vai citādām saitēm ar Vācijas zaļajiem, ir jāvērtē uzmanīgi. Jau kopš pašiem pirmsākumiem tas bijis VDK/GRU vadīts projekts. Nav pamata domāt, ka Vācija ir unikāla un ka Austrumeiropā vai Baltijā ir kādas atšķirības.
Latvijā tāda ir partija "Progresīvie", kas atbilst visām sarkanzaļo pazīmēm. Partijas komunikācija, dienas kārtība un organizācija atbilst VDK rokasgrāmatai par "kreiso kustību veidošanu Eiropā". Latvijas sabiedrība, tiesībsargājošās instances un valsts drošības iestādes pret šo partiju diemžēl ir bijušas pārāk tolerantas. Redzam, kā Vācijā un citviet Eiropā krievu specdienesti izmanto sarkanzaļo ideoloģiju, lai grautu sabiedrību un to ietekmētu atbilstoši Krievijas plāniem. Tas pats notiek arī Latvijā. Ir laiks agresīvi vērsties pret šādām organizācijām, pirms nav pavisam par vēlu.
[vii] https://www.gribs.net/
Comments