Kremļa finansiālās iespējas turpināt karu

2026. gada sākumā Krievijas reģionos palielinājās vienreizējo izmaksu summas tiem, kuri noslēdz kontraktus ar Aizsardzības ministriju. Skaidrs, ka par karošanu Ukrainā.

Pagājušā gada vasarā bija novērojama tendence, ka izmaksas sāka kristies un atsevišķos reģionos pat ļoti būtiski. Tas bija indikators patiesajam ekonomikas stāvoklim un finanšu trūkumam reģionālajos budžetos. Acīmredzams, ka pašlaik kremļa norādījums darīt visu iespējamo, lai finansiālais bonuss tiktu uzturēts pievilcīgā formā, tādēļ reģionu vadība palielina izmaksu apmērus uz tā paša nepietiekamā budžeta rēķina. Jāņem vērā, ka reģionu vadītāji – gubernatori, ir tieši pakļauti federālajai varai un visiem ir koruptīva vēsture, līdz ar to kremlis nepakļaušanās gadījumā var ne tikai noņemt no amata, bet arī ielikt aiz restēm.

Izdevumi dzīves kvalitātes uzturēšanai attiecīgi sarūk, taču par to kremļa administrācijai ir maza interese. No citas puses tas liecina, ka karotgribētāji (par naudu) samazinās, jo vairs nav iespējams noslēpt zaudējumu apmērus.

Ģimenēm šis reģionālais bonuss un kritušā karavīra pabalsts faktiski ir vienīgie reāli gūstamie ienākumi, tāpēc tas cilvēkiem ir ļoti svarīgi. Alga ir visai nosacīta, jo par to karavīriem pašiem jāiegādājas praktiski visas nepieciešamās lietas. Turklāt, par normu un sistēmu kļuvusi arī naudas izspiešana no komandieru puses, līdz ar to nopelnīt ar esošo algu faktiski nevar. Konstatēti pat tādi gadījumi, kad persona paraksta kontraktu tikai tādēļ, lai radinieki saņemtu šo pirmo premiālo miljonu, par tālāko nedomājot un faktiski sagatavojoties pamest šo pasauli. Skarbi, bet tāda ir Krievija.

Par Krievijas ekonomiku. Krievijas oficiālā statistika sāk uzrādīt ražošanas izaugsmes samazināšanos militārajā industrijā. Jāatzīmē, ka pat Krievijas masu informācijas līdzekļi atzīst, ka ekonomikā ir ļoti lielas problēmas. Saprotams, ka šobrīd valsts rūpes par civilo ekonomikas sektoru faktiski ir formālas.

Viens no ekonomikas sektoriem, kam redzams pieaugums, ir apbedīšanas pakalpojumi, bet kapu pieminekļu biznesā ir kritums. Pieaugums vērojams arī maksas medicīnas pakalpojumu un farmācijas nozarēs.

PSRS pastāvēšanas beigu posmā lielvalstij bija milzu ekonomiskās problēmas, kas lika ņemt aizdevumus. Toreiz, ņemot vērā iekšpolitikas izmaiņas, aizdevumus varēja izprasīt ārzemēs. Pašlaik Krievijas vadība arī ņem aizdevumus, taču ārvalstīs tos dabūt nevar, tādēļ aizdevumi tiek ņemti iekšienē. Valsts kase emitē milzīgu skaitu nesegtu naudas zīmju. 2025. gada beidzamajās nedēļās Krievijas Centrālā banka laida apgrozībā līdz pat četriem triljoniem rubļu nedēļā. Par šo naudu komercbankas pirka federālās obligācijas. Finanšu ministrija attiecīgi ieguva naudas līdzekļus, ar kuriem apmaksāja kara izdevumus.

Nesen Krievijas valdība publicējusi dokumentu “Krievijas Federācijas Valsts budžeta prognozes līdz 2042. gadam”, kura izteiktas ekonomikas izaugsmes prognozes – pesimistiskajā gadījumā 6,5% gadā, optimistiskajā gadījumā – 7,4%. Skaidrs, ka tie kas sastādīja šo dokumentu apzinājās, ka tajā uzrādīta falša informācija, pēc principa ka ne prezidents, ne iedzīvotāju masa no tā neko nesaprot. Tai pat laikā dokumentā ierakstīts, ka līdz 2042. gadam Krievijas budžets nebūs ar proficītu (pārpalikumu), bet ar pastāvīgu deficītu. Deficīta segšanai izmantos iekšējo aizņēmumu. Līdz ar to prognozē, ka valsts parāds optimistiskā variantā būs līdz 235 triljoni rubļu, bet pesimistiskā – vairāk nekā 400 triljoni rubļu.

Šobrīd Krievijas IKP ir ap 200-230 triljoniem rubļu. Tas nozīmē, ka tiek pieļauts valsts parāda pieaugums pat divu gada budžeta apmērā. Dokumentā netiek minēti izdevumi valsts parāda apkalpošanai. Normālā situācijā ir tā, ka par aizdevumu valsts maksā no budžeta obligāciju turētājiem ap 2% gadā, savukārt Krievija, lai piesaistītu pircējus, sola maksāt 14-15%. Šie procenti sastāda valsts parāda apkalpošanas maksu. 2025. gadā valsts parāda apkalpošanai no budžeta tika tērēti 3 triljoni rubļu (aizņēmums ap 30 triljoniem rubļu), kas veido budžeta medicīnas un izglītības izdevumu kopsummu. Ja valsts parāds pieaug līdz dokumentā minētajām summām, tas nozīmē, ka to nāksies atmaksāt paaudzēm, kas vēl nav pat dzimušas. Ja parāds netiek apkalpots, tas nozīmē defolta iestāšanos un visu iedzīvotāju uzkrājumu zaudēšanu.

Krievija intensīvi izpārdod zelta rezerves. Neskatoties uz to, ka zelta cena pasaules tirgos pieturas augsta, Krievija par pārdoto zeltu ienākumus tirgus cenas vērtībā negūst, jo sankciju dēļ spiesta piekrist riskējošo pircēju cenas piedāvājumiem. Galvenais zelta pircējs ir Ķīna, kas, saprotams, izmanto situāciju un zeltu no Krievijas iepērk par sev ļoti izdevīgu cenu. Iegūtos līdzekļus no zelta rezervju izpārdošanas izmanto, lai finansētu karu pret Ukrainu.

Pazīmes liecina, ka Krievija tiek spiesta ārā no pasaules naftas tirgus, un to dara ASV administrācija. Tas tiek darīts nevis politisku, bet finansiālu aprēķinu dēļ. ASV arī ir vienas no lielajiem naftas eksportētājiem un ieguvējiem, kuru interesēs ir naftas cenu uzturēšana un koriģēšana atbilstoši pārdošanas izdevīgumam. Krievija ir konkurents, kas ar cenu nolaišanas politiku “jauc” biznesu.

Resursu ieguve no naftas eksporta ir Krievijas svarīgākais budžeta ienākumu avots, taču politiskā ietekme ir tāda, kāda tā ir. Ja politiski spēcīgāki naftas biznesa darboņi mērķtiecīgi pieliek pūles konkurenta neitralizēšanai, Krievija ir ievainojama.

Tās ir pazīmes, ko novēro. Krievijas naftas iepircēji Indijā un Ķīnā ir kļuvuši daudz uzmanīgāki. No Venecuēlas resursiem Krievija, šķiet, tiek atdalīta pilnībā. Krievijas naftas eksporta infrastruktūra ostās cieš no Ukrainas triecieniem un “ēnu flotes” tankeri palēnām tiek izņemti no aprites.

Kopējais secinājums – spējas finansēt karu esošajā līmenī arī 2026. gadā ir praktiski neprognozējamas, jo ekonomisti neuzņemas atbildību izdarīt secinājumus, ka Putina režīma ekonomiskais krahs ir garantēts, pat ja par to liecina visi pieejamie rādītāji par to liecina. Būtisks rādītājs ir naftas cenas kritums.

Kā rāda visa Krievijas vēsture, tautai ar represīvām metodēm var atņemt visu un tik un tā tā turpinās paklausīt režīmam. Režīms kontroli saglabā ar pietuvināto hierarhiju palīdzību, kur katram ir iespēja pacelties vai krist. Atceramies Staļina laika metodes ar obligāciju piespiedu pārdošanu, naudas reformas, cenu pieauguma kampaņas PSRS, niecīgās algas, naudas līdzekļu zudumu pēc PSRS sabrukuma, 90. gadu defoltu un krīzes. Nav izslēgts, ka Putins var izveidot ko līdzīgu Ziemeļkorejas sistēmai un tā vēl kādu laiku eksistēt izveidotajā režīmā. Šajā gadījumā karot nāksies arī tiem, kuriem lielās algas kā motivatoru vairs pat nepiedāvās. Piedāvās vien divas iespējas – karot kā “brīvam” cilvēkam, vai karot kā ieslodzītajam.

Krievija ir neprognozējama un nepakļaujas nekādai loģikai.