top of page

Krievijas dronu ofensīva

  • Writer: Taisnība Raksta
    Taisnība Raksta
  • Jul 22
  • 4 min read

Droni ir kļuvuši par galveno ieroci Vladimira Putina uzsāktajā karā. Ukrainas dronu ražošanas ekosistēma aizvadīto 3 gadu laikā ir strauji izaugusi – ja agrāk tie bija daži, tad šobrīd ir vairāk nekā 200 uzņēmumu. Tas veicina inovācijas un stiprina valsts aizsardzību, taču lielais tirgus dalībnieku skaits nozīmē, ka masveida ražošanā nonāk produkti, kas no tehnoloģiju viedokļa jau atpaliek no pretinieka.[i]


Krievija ir izmantojusi savas tradicionālās, stiprās puses un ir koncentrējusies uz saražoto dronu apjomu. Ja iesākumā Maskava bija atkarīga no Irānas “Shahed” dronu piegādēm, tad drīz tā izveidoja vietējās ražotnes Tatarstānā un citur. Lielākā no tām atrodas Jelabugā un ir pārbūvēta lauksaimniecības mašīnu rūpnīca.[ii] Avotu sniegtā informācija liecina, ka šo dronu rūpnīcu darbaspēks ir no Āfrikas un Āzijas. Simtiem darbinieku ir apguvuši prasmes Irānas rūpnīcās un nu spēj saražot vairāk nekā 5000 dronu mēnesī.[iii]


Modernizāciju piedzīvo arī Krievijas trieciendroni. Vairums jauno modeļu jau kopš 2024. g. rudens ir aprīkoti ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, kas droniem ļauj darboties autonomi. Lielākajai daļai ir lielākas kaujas galviņas un tie spēj lidot daudz lielākā augstumā, tas dronus padara grūtāk pārtveramus.


Ar sasniegto ražošanas jaudu ir gana, tādēļ līdztekus dronu izvietošanai pierobežas reģionos, uz Ukrainu regulāri tiek sūtīti vismaz 500 droni. Paredzams, ka drīzumā viena uzlidojuma laikā tie būs 1000 droni,[iv] ko papildinās vismaz 10 līdz 15 ballistiskās un spārnotās raķetes. Krievijas gaisa uzbrukumu mērogs būs nepieredzēts. Putins cer, ka vienlaikus ar fizisku un psiholoģisku kaitējumu civiliedzīvotājiem izdosies izsmelt Ukrainas ierobežotās pretgaisa aizsardzības spējas. Maskava ir pārliecināta, ka šī taktika ļaus Ukrainu sagraut nepilnu 3 mēnešu laikā, un Putins ir ar mieru runāt ar Trampu, lai prioritāri atrisinātu “Ukrainas jautājumu”.


Kara mainīgā seja

Vienas nakts laikā uz Ukrainu tiek raidīti 700 droni. Tas daudzās Eiropas valstīs rada izmisumu, jo Ukrainas sabiedrotie saprot, kāda būtu to bezspēcība, atrodoties Ukrainas vietā. Tāda ir Krievijas ietekme.[v]

Uz Ukrainu palaisto dronu kustību trajektorijas
Uz Ukrainu palaisto dronu kustību trajektorijas

Neticama situācijas attīstība – līdz šim Krievija laida ap 100 droniem dienā, bet te vienā piegājienā palaida 700. Cauri Ukrainai lidoja dronu bari, kas pat trāpīja mērķiem Rietumukrainā. Luckas pilsētā, kas atrodas Ukrainas rietumu daļā, uzbrukums skāra dažādas militāras lidostas un objektus. Elektroniskā karadarbība, pretgaisa aizsardzība un citi pretpasākumi nedeva nekādus rezultātus. Tiek pieļauts, ka Krievija dronus aprīko ar mākslīgo intelektu, lai tie mērķus varētu atrast arī pēc signāla “traucēšanas”.


Šī operācija Krievijai visticamāk izmaksāja mazāk nekā 15 miljonus ASV dolāru – tas ir gandrīz tik, cik vienas amerikāņu THAAD raķetes cena. "Tomahawk" maksā 2 miljonus ASV dolārus. Šādu izmaksu nevienlīdzību nevar atļauties par amerikāņu armija. Krievijas masveida uzbrukumi vēl ir to pirmsākumos un nav pamata tos salīdzināt ar Ķīnu, kur šovu laikā vidēja lieluma pilsētās mobilizē un vada pat 10 000 dronu. Kara laikā šis skaitlis, protams, būtu daudz lielāks, un ASV ar Ķīnu konkurēt nespētu.


Dronu skaits, kas ik nakti tiek palaists Ukrainas virzienā, ir 700, un realitāte ir tāda, ka tas nemainīsies,vi ja vien netiks izmantota kāda īpaša taktika, kā dronus ietekmēt. Lēti masveidā ražoti droni rada nopietnākos draudus, taču Krievija izmanto arī Kinžal (6 Kh-47M2) raķetes, kas no ģeopolitiskā viedokļa ir svarīgs ierocis Šīs raķetes var notriekt tikai 1 pretgaisa aizsardzības sistēma – amerikāņu “Patriot”. Lai gan Kijiva var Eiropā iegādāties ASV ieroču analogus, raķešu vajadzības ir atkarīgas no Trampa administrācijas – “Patriot” piegāžu kanāls ir jāsaglabā.


Un tālāk?

Ukrainai steidzami nepieciešami inovatīvi aizsardzības tehnoloģiju risinājumi, lai stātos pret Krievijas dramatiski pieaugošo bezpilota lidaparātu uzbrukumu skaitu. Ukrainas valdībai ir jārisina birokrātiskā neefektivitāte un iepirkumu procesi jāpadara racionālāki, ir maksimālāki jāizmanto valsts tehnoloģiju sektora potenciāls.[vii] 


Par galveno prioritāti jāvirza mērogojamas un ekonomiski dzīvotspējīgas sistēmas, kas spēj pārtvert lielu skaitu Krievijas uzbrukuma dronu. Sarežģīti pretraķešu ieroči, piemēram, ASV ražotā “Patriot” sistēma, ir pārāk dārgi un to trūkums Ukrainu neaizsargās pret lētiem Krievijā ražotiem droniem. Krievijas taktika ir pretgaisa aizsardzības atbruņošanas mehānisms.


Ukraiņi visai efektīvi izmanto pārtvērējdronus, tomēr šis risinājums ir dārgs un prasa iesaistīt daudzus īpaši apmācītus un pieredzējušus dronu operatorus,[viii] kā arī koordinēt viņu darbību. Ukrainas pārtvērējdronu industrija nekad nespēs diennaktī saražot 1000 šādu dronu. Krievija turpina paaugstināt dronu ražošanas jaudas un ievieš aizvien jaunākas pretdronu tehnoloģijas. Minētie droni ir labs pagaidu un daļējs risinājums. Ar sprāgstvielām uzlādēti un ukraiņu nosēdināti droni kļūst par ļoti jaudīgām mīnām – daļu pretinieks var detonēt attālināti.


Citas iespējas? Lāzerieroči un autonomi lielgabalu torņi, kas izmanto mākslīgo intelektu un pārtveršana gaisā (ar helikopteriem vai propelleru lidmašīnām). Elastība būs izšķiroša pret ienaidnieku, kurš mācās un ievieš jauninājumus.


Vēl kāds vērā ņemams aspekts. Ukrainas gaisa aizsardzība ir decentralizēta un lokāla, bet arī labi koordinēta. Esošajos apstākļos tā ir vienīgā racionālā izvēle. Krievija rūpīgi seko līdzi ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmu spējām un iekārtu izvietojumam, kas atklājas mēģinot notriekt Krievijas dronus. Viens no masveida uzbrukuma mērķiem ir iespēja precīzi kartēt pretgaisa aizsardzības pozīcijas. Šādai informācijai ir sava cena – krievi ir gatavi zaudēt lielāko daļu viņu palaisto dronu.


Ir materiālais posts un ir psiholoģiskais – masveida uzbrukumi rada nedrošības sajūtu, bailes un mazina uzticību gan Ukrainas bruņoto spēku spējām aizsargāt iedzīvotājus, gan valdībai. Karš ienāk arī Rietumukrainā, kas līdz šim bija salīdzinoši pasargāta no karadarbības. Atsevišķs stāsts ir par Kijivu, kas kopš 2022. gada krievu armijas “3 dienu kara” fiasko tika skarta pavisam nedaudz. Tagad situācija ir mainījusies – droni un raķetes ik dienu trāpa Kijivas priekšpilsētām. Tie ir augstas precizitātes ieroči un visai selektīvi trāpa konkrētām būvēm, industriāli objekti ir izteiktā mazākumā. Tā ir mērķtiecīga īpašumu iznīcināšana.


Morāle ir skaidra – Krievijas droni gaisā ir grūti iznīcināmi un pārtveršanas procents samazināsies. Ukrainas rīcībā nav tāda daudzuma elektroniskās aizsardzības iekārtu, kas dronus novirzītu no kursa, ja šāda impulsa avots atrastos virs droniem. Ukrainas bruņotie spēki strādā šajā virzienā, tomēr svarīgākais ir nepieļaut dronu pacelšanos gaisā.


Droni tiek palaisti no īpašiem statīviem (veidnēm), ko uzstāda aptuveni diennakti pirms tiek piegādāti droni. Krievi veic visas piegādes un režīmu uzstādīšanas, kā arī pievieno sprāgstvielas. Tā ir pietiekami sarežģīta procedūra (izņemot tādus imitatorus kā Geran). Lai arī šādu palaišanas vietu ir desmitiem un tās tiek mainītas, tās parasti atrodas 20 līdz 30 kilometru zonā no frontes un ir sasniedzamas, ja izveidota atbilstoša izlūkošana.


Krievijas iebrukums Ukrainā pārraksta mūsdienu karadarbības noteikumus. Šajā inovāciju karā līdz šim svarīgākā mācība ir bijusi dronu pārākums. Sākotnēji tempu noteica Ukraina, bet tagad iniciatīva ir Krievijas rokās. Turpmāko mēnešu laikā Kijivas sabiedrotajiem jāsniedz pēc iespējas lielāks atbalsts, lai mazinātu plaisu un neļautu Putina pašreizējai virsrokai kļūt par izšķirošu.[ix] 




Comments


SAŅEM JAUNĀKOS RAKSTUS E-PASTĀ!

Paldies, ka pieteicies!

milda.png
  • Facebook
  • X
  • Youtube
bottom of page