Krievijas specdienesti Armēnijā

Pēc neveiksmes Moldovā un Ungārijā Kremlis visus savus resursus ir veltījis Armēnijai, kur 7. jūnijā notiks parlamenta vēlēšanas. Kremlis cer neļaut uzvarēt premjerministra Nikolā Pašinjana partijai “Pilsoniskais līgums”, kas ir izvēlējusies kursu uz tuvināšanos ar Eiropas Savienību (ES) un ASV.

Maskavas kuratori Armēnijā

Informācijas kampaņu pret Pašinjanu koordinē nesen izveidotā Krievijas prezidenta pārvalde stratēģiskajai partnerībai un sadarbībai (USPS). Tā nomainīja kultūras sakaru pārvaldi, kuru vadīja Kozaks, kurš tika atcelts no amata pēc neveiksmīgā mēģinājuma ietekmēt vēlēšanas Moldovā. Jauno pārvaldi vada prezidenta administrācijas pirmā vietnieka Sergeja Kirijenko ieceltais cilvēks, bijušais atomenerģētikas speciālists Vadims Titovs. Viņa starts šajā amatā nebija pārāk veiksmīgs – pirms vēlēšanām Ungārijā viņš kopā ar savu palīgu (arī bijušo Rosatom darbinieku) Jegoru Kvatkovski personīgi apmeklēja Budapeštu, taču kampaņa beidzās ar Orbāna sakāvi. Tagad viņam ir parādījusies jauna iespēja izcelties.

Tiešie Armēnijas kuratori ir USPS starpreģionālo un sociokulturālo sakaru attīstības departamenta vadītājs Valērijs Černišovs un viņa vietnieks Dmitrijs Avanesovs – abi ir specdienestu pārstāvji. Pēc dienesta Krievijas militārajā bāzē Abhāzijā Černišovu 2013. gadā uzaicināja strādāt militārajā izlūkošanā, un viņš pasniedza sabotāžas darbības pamatus GRU virsnieku kvalifikācijas celšanas kursos. Prezidenta administrācijā viņš sākumā atbildēja par Gruziju, bet pēc tam tika pārcelts uz Armēniju.

Pulkvedis V. Černišovs un vietnieks D. Avanesovs (attēlā pa labi ar atvērto muti)

Viņa vietnieks Avanesovs ir beidzis Raķešu karaspēka militāro akadēmiju un ir pulkveža pakāpē. 2012. gadā viņš apguva kvalifikācijas celšanas kursus FSB Maskavas Jauno informācijas tehnoloģiju institūtā programmā “Nacionālās drošības stāvokļa novērtēšanas, analīzes un prognozēšanas sistēmas”. Abi ir vairākkārt apmeklējuši Erevānu un tikušies ar vietējiem kremļa draugiem.

Krievijas valdībā par Armēnijas jautājumiem atbild vicepremjers Aleksejs Overčuks. Burtiski katru nedēļu viņš Armēniju biedē ar lielām ekonomiskām problēmām, ja tā turpinās tuvināties ES un ASV.

M. Kalugins

Ārlietu ministrijā par vēlēšanām Armēnijā atbild NVS valstu Ceturtā departamenta vadītājs Mihails Kalugins. Savu diplomātisko karjeru viņš sāka kā preses atašejs Lietuvā, kad diplomātisko misiju vadīja bijušais Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta (SVR) direktora vietnieks Jurijs Zubakovs. 2006. gadā Lietuvas specdienesti sāka interesēties par preses atašeja darbību, un viņu atsauca uz Maskavu. 2016. gadā Kalugins strādāja par ekonomisko padomnieku Krievijas vēstniecībā Vašingtonā, un viņa uzvārds parādījās plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Maskavas iejaukšanos ASV vēlēšanās. Pēc publikācijām viņš pameta ASV, un viņu iecēla par nodaļas vadītāju Ārlietu ministrijas ārpolitikas plānošanas departamentā, bet pagājušā gada jūlijā viņš ieņēma Ceturtā departamenta vadītāja amatu, kas atbild par NVS valstīm.

Lielāko aktivitāti Armēnijā izrāda Gorčakova fonds, kas popularizē Kremlim labvēlīgus naratīvus, Nacionālais komunikāciju attīstības pētniecības institūts (NIIRK), kuru vada SVR darbinieks Vladislavs Gasumjanovs, ārējās izlūkošanas smadzeņu centrs — Krievijas Stratēģisko pētījumu institūts (RISI), kā arī vesela virkne pseidopolitologu, ekspertu, padomju un organizāciju, kas saņem finansējumu no Krievijas ĀM.

Propagandas kampaņas pret Pašinjanu priekšgalā stāv Krievijas parlamenta senatori Konstantīns Kosačovs un Konstantīns Zatuļins. Senators Zatuļins vada starptautisko Krievijas un Armēnijas “Lazareva klubu”, kurā ir iekļauts “Tashira” īpašnieks miljardieris Karapetjans.

“Krievu nama” Erevānā aizgādībā rīko seminārus, lekcijas, apaļā galda diskusijas un vasaras nometnes, kur dalībniekiem rāda filmas par “nacisma atdzimšanu Ukrainā”. Galvenā uzmanība pievērsta jauniešiem, kuriem pastāvīgi tiek potēta doma, ka Armēnijas nākotne ir tikai kopā ar Krieviju. 

“Krievu namu” Erevānā vada bijušais NTV kara korespondents Vadims Fefilovs.

I. Čaika

Pirms vēlēšanām Moldovā ar “Rossotrudničestvo“ palīdzību tika īstenota Kremļa atbalstītās opozīcijas finansēšana. Par “Rossotrudničestvo“ vadītāju nesen iecēla Igoru Čaiku, bijušā ģenerālprokurora Jurija Čaikas dēlu, un tas, iespējams, ir saistīts arī ar gatavošanos iejaukšanās pasākumiem Armēnijā. Jaunākais Čaika ir plaši pazīstams ar korupcijas skandāliem atkritumu apsaimniekošanas nozarē, taču pēdējā laikā viņam ir pavisam cits profils. 2022. gadā ASV Finanšu ministrija un pēc tam arī ES viņu iekļāva sankciju sarakstos.

Krievijas rezidents Armēnijā un viņa draugi

3. jūnijs Krievijas vēstniecībā Erevānā būs rosīgs – jau no rīta kolēģi sāks apsveikt tirdzniecības pārstāvi Alekseju Mišļavkinu 65. dzimšanas dienā. Vakarā notiks bankets, kurā tiks pacelti tosti par lielisko Krieviju, Putinu, krievu ieroču uzvaru u.t.t. Reti kurš diplomāts nojauš, ka Mišļavkins patiesībā nav tirdzniecības pārstāvis, bet gan SVR rezidents Armēnijā. Viņa uzvārdu jūs neatradīsiet Krievijas Federācijas vēstniecības Erevānā tīmekļa vietnē, taču viņš ir iekļauts diplomātu sarakstā. Pēc SVR akadēmijas beigšanas topošo rezidentu Mišļavkinu norīkoja uz ārējās izlūkošanas štābu Jaseņevā, un viņš dienēja nodaļā, kas gatavoja nelegālos aģentus spiegošanai Armēnijā, Azerbaidžānā un Gruzijā. 2020. gada novembrī Mišļavkins ieradās Erevānā un stājās rezidentūras vadībā.

A. Mišļavkins, galvenais N. Pašinjana gāšanas mēģinājuma koordinators

Izmantojot savu plašo aģentu tīklu, Mišļavkins zina katru Armēnijas premjerministra Nikolasa Pašinjana soli. 2018. gada “samta revolūcijas” rezultātā bijušais opozīcijas žurnālists Pašinjans ieņēma premjerministra amatu un kļuva par gandrīz visu Krievijas specdienestu aktivitāšu Armēnijā galveno mērķi. Maskavā viņam piešķīra operatīvo segvārdu “Bārda” un sāka intensīvi vākt kompromitējošu informāciju.

Banketā blakus Mišļavkinam būs viņa vietnieks Sergejs Katins. Militāro dienestu viņš uzsāka kā inženieris Federālā apsardzes dienesta (FSO) valdības sakaru pārvaldē, bet pēc tam iestājās SVR akadēmijā un kopš 2022. gada darbojas kā spiegs Armēnijas virzienā.

Mišļavkina rīkotajā banketā noteikti piedalīsies Rosatom pārstāvis Armēnijā Vjačeslavs Proškins. Viņa uzdevumos ietilpst uzraudzība pār PSRS laikā uzceltās Metzamoras atomelektrostaciju, kas atrodas 26 km attālumā no Erevānas. Patiesībā tas ir tikai aizsegs, jo viņš ir GRU darbinieks un uzmanīgi seko Armēnijas vadībai. Proškins militāro dienestu sāka AM Starptautiskās sadarbības galvenajā pārvaldē, pēc tam viņu pārcēla uz skandalozo AM Speciālo programmu finansēšanas centru (militārā lauku pasta nr. 22280). Šis centrs rīkojas ar milzīgām summām un finansē AM slepenos projektus atomenerģētikas jomā, medicīnisko vakcīnu ražošanā, bet otra budžeta daļa tiek novirzīta militārās izlūkošanas vajadzībām.

No FSB Mišļavkinu sveikt ieradīsies vēstniecības padomnieks Sergejs Kivačuks un 1. sekretārs Vitālijs Kučeruks. Pirms nokļūšanas Armēnijā FSB ģenerālis Kivačuks nekad nebija bijis ārzemēs (vismaz ar savu īsto vārdu). Viņš dienēja Altajā, Krasnojarskas apgabalā un Udmurtijā, bet 2017. gadā viņu iecēla par FSB nodaļas vadītāju Marij-El republikā. Altajā apgabalā viņu vajāja tiesu izpildītāji, pieprasot samaksāt transporta nodokli, bet Udmurtijā viņš iecēla savu sievu par slepenās dokumentācijas speciālisti koncernā “Kalashnikov”.

Ģenerālis Kivačuks ne tikai izspiego Pašinjanu, bet arī krievus, kuri pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pamukuši uz Armēniju. Daudzi no šiem pārceļotājiem ir kļuvuši par atklātiem Putina kritiķiem un iestājas pret karu Ukrainā. Visi viņi ir jāreģistrē operatīvajā uzskaitē un viņu vidē jāiefiltrē aģenti. Tātad ģenerālim Kivačukam Erevānā ir ar ko nodarboties.

Vēstniecības 1. sekretārm Sergejam Kučerukam nav nekāda sakara ar diplomātisko darbu, un pirms ierašanās Armēnijā viņš dienēja FSB Baltijas flotes un Kaļiningradas apgabala karaspēka pārvaldē. Viņš bieži redzams Krievijas militārajā bāzē Gjumri, kur viņš tiekas ar saviem aģentiem. Šis darbonis piederēja pie grupas, kas veica operatīvo izmeklēšanu pret Armēnijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) vadītāju Kristīni Grigorjanu.

2023. gadā Pašinjans ar savu rīkojumu izveidoja ĀID un tās vadībā iecēla nevis profesionālu izlūku, bet gan republikas galveno ombudu Kristīni Grigorjanu. Kristīni uzaicināja uz Maskavu, lai apmācītu SVR akadēmijā un pārrunātu dažus jautājumus, taču viņa devās uz ASV CIP, lai gūtu pieredzi, un pēc tam amerikāņi palīdzēja viņai izveidot vajadzīgo struktūru Erevānā. Protams, viņas privāto dzīvi izpētīja, īpaši interesējās, kāpēc viņa joprojām dzīvo bez vīra.

Grigorjanas vadībā ĀID sāka aktīvi darboties, un šā gada martā paziņoja, ka pirms vēlēšanām speciālie dienesti izdara spiedienu uz ārzemēs dzīvojošajiem Armēnijas pilsoņiem. Pirmkārt tika domāta Krievija, kur dzīvo vairāk nekā miljons armēņu.

Visticamāk, ar dāvanām pie rezidenta Mišļavkina ieradīsies atašejs Aleksandrs Gladščuks. Pirms ierašanās Erevānā viņš dienēja AM 946. galvenajā ģeotelpiskās informācijas centrā Noginskas pilsētā netālu no Maskavas. Šīs slepenās struktūrvienības uzdevumos ietilpst “nodrošināt ar īpašu ģeotelpisko informāciju, kas nepieciešama dažādu veidu un sistēmu augstas precizitātes ieroču izmantošanai”.

Agrāk Gladisčuks pabija Beļģijā, kur sastādīja detalizētas kartes, norādot NATO militāros objektus un ekonomiski nozīmīgus uzņēmumus, bet 2020. gadā, pēc karadarbības sākšanās Kalnu Karabahā, viņu pārcēla uz Erevānu. Pēc visa spriežot, viņš operatīvajās kartēs jau ir atzīmējis Armēnijai kritiski svarīgos objektus.

Krievijas kandidāti. Viens ar FSB ierakstu ailē “darbs”, otrs notiesāts par izvarošanu

Nikola Pašinjana vizītes laikā Maskavā šā gada aprīlī starp viņu un Putinu izcēlās saasināta vārdu apmaiņa. Putins izteicās, ka prokrieviskajiem spēkiem būtu jāļauj piedalīties vēlēšanās. Uz to Pašinjans atbildēja, ka Armēnijas konstitūcija nepieļauj citu valstu pilsoņu dalību parlamenta vēlēšanās un vēl jo vairāk – iecelt par premjerministru personu ar ārvalstu pasi.

S. Karapetjans

Putins neizpauda uzvārdu, bet visi saprata, ka runa ir par miljardieri Samvelu Karapetjanu, kurš izveidoja priekšvēlēšanu bloku “Spēcīgā Armēnija” un uzvaras gadījumā plāno ieņemt premjerministra amatu.

Tiesa, šobrīd viņš ir arestēts par publiskiem aicinājumiem uz varas pārņemšanu un naudas atmazgāšanu. Karapetjans dzimis 1965. gadā Armēnijas pilsētā Taširā un savu karjeru biznesā sāka ar emaljētu trauku tirdzniecību. Deviņdesmito gadu sākumā viņš pārcēlās uz Kalugu un pieņēma Krievijas pilsonību. 1999. gadā Karapetjans Kalugā saņēma Krievijas ārzemju pasi un, saskaņā ar informāciju, kas noplūdusi neoficiālās datu bāzēs, viņa pases lietā ailē “darba vieta” ir Iekšlietu ministrijas atzīme “FSB informācijas centrs”. Šī atzīme nozīmē, ka, pārbaudot šo pilsoni, vispirms ir jāvēršas pie FSB. Parasti šādi atzīmē ārzemniekus, kuri strādā FSB kontrolē, vai slepenos informatorus.

S. Karapetjana pases dati

S. Karapetjana vadībā Kalugā radās zīmols “Tashir”, ar kuru pilsētā parādījās veikali, restorāni, tirdzniecības centri un ķieģeļu rūpnīca. Pēc tam viņš pārcēlās uz Maskavu un ar laiku iekļuva galvaspilsētas desmit lielāko būvuzņēmēju un nekustamā īpašuma attīstītāju skaitā. Turklāt “Tashir” ir viens no lielākajiem “Gazprom” apakšuzņēmējiem. “Tashir” pieder arī “Fora Bank”, kuras 71,29% akciju pieder pašam Karapetjanam. Šobrīd Karapetjana personīgais kapitāls tiek lēsts 4,1 miljardu dolāru apmērā, un viņš ir apsolījis ieguldīt vairākus miljonus “Spēcīgas Armēnijas” popularizēšanā.

Pagājušā gada jūnijā premjerministrs Pašinjans pieprasīja Armēnijas Apustuliskās baznīcas galvas Garegina II atkāpšanos, kad pastiprinājās baumas, ka viņam esot bērns un tas pārkāpj celibāta zvērestu. Karapetjans asi iesaistījās katolikosa aizstāvībā un solīja ar visiem spēkiem cīnīties pret “neticīgo” varu. Drīz miljardiera mājā notika kratīšanas, un viņš pats tika arestēts. Informēti avoti Armēnijā teic, ka labprātīgi Karapetjans nekad nav iejaucies politikā, lai gan viņš nekad nav varējis atteikties kremlim izpildīt delikātus finanšu lūgumus. Skaidrs, ka pelnīt miljardus Krievijā bez kremļa piekrišanas nav iespējams.

Tādēļ acīmredzama ir jau pārbaudīta kremļa metode veidot “politiskus spēkus”, kuru uzdevums ir pārņemt varu savās rokās ar politiskiem instrumentiem un vairs nepieļaut kremlim nevēlamu spēku nākšanu pie varas. Gruzija ir lielisks piemērs, kur šāda tehnika nostrādāja.

G. Carukjans

Ar premjerministru Pašinjanu konkurē vēl viens kremļa draugs – partijas “Plaukstošā Armēnija” līderis Gagiks Carukjans, kas arī kandidē vēlēšanās. Carukjanam ir diezgan interesanta biogrāfija. Savulaik viņš dienēja Armēnijas PSR milicijā un 1979. gadā tika notiesāts par laupīšanu un divu tūristu no Krievijas grupveida izvarošanu, par ko izcieta cietumsodu Krievijā. Pēc PSRS sabrukuma, Carukjans iekļuva Armēnijas simt bagātāko cilvēku sarakstā, un panāca, ka tiesa viņam noņem sodāmību. Armēnijā Carukjans uzkrāja bagātību, ražojot piena produktus un konjaku, bet Krievijā viņš ir viens no trīs uzņēmumu dibinātājiem – “Tihivz”, “Ž Invest” un “Eļit Stroi”. Tāds pat bagātības avots kā Karapetjanam.

Viņa biogrāfijā ir vēl viens traips. 2004. gada novembrī Erevānas centrā tika uzspridzināta laikraksta “Armēnijas laiks” galvenajam redaktoram, pašlaik Armēnijas premjeram Nikola Pašinjanam piederoša automašīna. Pašinjans apsūdzēja Carukjanu šī uzbrukuma organizēšanā, jo tas esot bijis neapmierināts ar vienu no Pašinjana rakstiem, taču krimināllieta joprojām nav iesākta.

Carukjans ir biežs viesis augstākajās aprindās Maskavā. 2019. gada februārī viņa partija “Plaukstošā Armēnija” parakstīja sadarbības protokolu ar “Vienoto Krieviju”. Nesen likvidētās Krievijas prezidenta pārvaldes kultūras sakariem ar kaimiņvalstīm noplūdušajos dokumentos ir saglabājusies Carukjana pases kopija un finanšu plāns viņa 2017. gada priekšvēlēšanu kampaņai. Nauda uz Erevānu tika novirzīta no speciālā fonda Krievijas ĀM, taču, visticamāk, līdzekļi “Carukjana blokam“ tika izšķērdēti pašā prezidenta administrācijā, jo viņš pats ir spējīgs apmaksāt savu priekšvēlēšanu kampaņu.

Priekšvēlēšanu kampaņas "tāme"

“Taisnības” komentārs

Krievijas darbība pret Armēniju ilgst jau kopš 19.gadsimta sākuma, kad armēņu apdzīvotās teritorijas, kas kļuva par pamatu mūsdienu Armēnijas valstij, sagrāba Krievijas impērija. Krievijas impērijas sabrukuma periodā armēņiem neizdevās izveidot savu valsti, tas izdevās tikai pēc PSRS iziršanas, bet tad kremlis izveidoja kalnu Karabahas problēmu, kas gadiem neļāva Armēnijai attīstīt ekonomiskos sakarus ar kaimņos esošo Turciju un Azerbaidžānu.

Armēnija ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ bija iesprostota un izolēta, ar izeju tikai uz Krieviju caur Gruzijas teritoriju. 2020. gadā notikušais karš ar Azerbaidžānu un Pašinjana politika deva Armēnijai jaunas iespējas, kuras Pašinjana valdība cenšas izmantot un radīt valstij iespējas integrēties pasaules ekonomikā. Tas, saprotams ir klajā pretrunā ar to kremļa impērisko politiku, ko tas cenšas īstenot, neskatoties uz zūdošajām spējām. Armēnijas ģeogrāfiskais izvietojums ir tāds, ka ar militāru spēku iejaukties Armēnijas iekšējās lietās ir pārāk sarežģīti, tādēļ tiek darīts viss, lai grautu valsti ar jau pārbaudītām speciālo operāciju metodēm.