Kurš ieteica veikt uzbrukumu LVM?

Kiberuzbrukumu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) veikušā hakera mērķis vairāk bijis sev pievērst uzmanību, nevis nopelnīt, un to viņš ir izdarījis, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” apgalvoja kiberincidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītāja Baiba Kaškina.

Kā vēstīts, kiberuzbrukumu LVM īstenojušais hakeris par LVM datu atšifrēšanu sagaida vairāk nekā 600 000 eiro, izriet no kiberdrošības eksperta Elvja Strazdiņa kontā vietnē “Youtube” publiskotās informācijas. Strazdiņš atzīmē, ka viņš personīgi ir sazinājies ar hakeri un noskaidrojis, ka hakeris par LVM datu atšifrēšanu prasot 0,1% no LVM kopējiem ieņēmumiem. Summa, ko hakeris vēlas saņemt par datu atšifrēšanu, ir 618 600 eiro.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbildību par šo uzbrukumu uzņēmies ārvalstu finansiāli motivēts izspiedējvīrusu jeb “ransomware” grupējums, kurš līdzīgas darbības veicis arī pret citu valstu uzņēmumiem un valsts iestādēm, aģentūru LETA informēja kiberincidentu novēršanas institūcijā “Cert.lv”. LVM ir vērsies Valsts policijā saistībā ar piedzīvoto kiberuzbrukumu un policija ir sākusi kriminālprocesu par hakeru kiberuzbrukumu.

Latvijas Valsts meži

Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija. LVM apgrozījums 2025. gadā bija 604,585 miljoni eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 37,7% – līdz 206,73 miljoniem eiro.

Pasaules ainava

Pasaulē ir aptuveni 20 000 uzņēmumu, kuru gada apgrozījums (ieņēmumi) pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru. Visdrīzāk šis skaits ir lielāks, jo daudzi lieli privāti uzņēmumi un meitasuzņēmumi publiski neatklāj finanšu datus.

Ekonomiskie dati parasti tiek sadalīti starp uzņēmumu ieņēmumiem (apgrozījumu) un akciju tirgus novērtējumu (tirgus kapitalizāciju). Ieņēmumi virs 1 miljarda ASV dolāru ir daudzām kompānijām – tādas datubāzes kā Crunchbase indeksē gandrīz 10 000 augstākā līmeņa organizāciju, kuru ieņēmumi tiek lēsti no 1 līdz 10 miljardiem ASV dolāru gadā. Cits pasaulē atzīts saraksts, kurā uzskaitīti 500 lielākie uzņēmumu ieņēmumi, ir Fortune Global 500.

Pēc tirgus kapitalizācijas ir vairāk nekā 5500 publiski tirgotu uzņēmumu, kuru tirgus vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru. Ja pieskaita privātos "vienradža" jaunuzņēmumus, kopējais uzņēmumu skaits pārsniedz 6800.

Lielākais miljardu dolāru uzņēmumu skaits ir Ziemeļamerikā (39%), kam seko Āzijas un Klusā okeāna reģions (~30%) un Eiropa (~23%), kamēr Tuvajos Austrumos ir ap 6%.

Pasaulē ir aptuveni 45 līdz 50 mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumu, kuru ikgadējais apgrozījums pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru. Statistika šajā nozarē nav precīza, jo lielākie nozares giganti parasti ir vertikāli integrēti koncerni, kas mežu apsaimniekošanu apvieno ar zāģmateriālu, celulozes, papīra un iepakojuma ražošanu. Lielākā daļa miljardu vērto mežsaimniecības uzņēmumu ir koncentrēti trīs galvenajos reģionos – Ziemeļamerikā (ASV un Kanādā), Ziemeļeiropā (Skandināvijā) un Austrumāzijā (Japānā un Ķīnā).

Mērķa izvēle

Augstāk aprakstītais norāda uz to, ka individuāliem un grupās organizētiem izspiedējiem ir pietiekoši liela ģeogrāfiskā un nozaru izvēle, pret ko vērst savas noziedzīgas darbības. Nav šaubu, ka hakeriem mērķu izvēlē ir savi kritēriji, kur dominē sistēmu arhitektūra un konfigurācija, dažādu operētājsistēmu un lietojumprogrammu nepilnības (caurumi jeb melnās durvis) un tamlīdzīgi. Krievi hakeri tās sauc par “komjauniešu vārtiem”, un savstarpēja pieredzes apmaiņa ir vispārizplatīta.

Nepilnības ir visas sistēmās – civilajā pasaulē tādu, kas būtu ideāli aizsargātas, nekad nav bijis. Vēl sliktāk ir ar sistēmu uzturēšanu, tehnisko apkopi un atjaunošanu. Pilnīgs pārpratums ir Briseles direktīvas par datu pārvaldniekiem un veicamajiem darbiem, kas rada maldīgu ilūziju par sistēmu un datu drošību, jo īpaši valsts un pašvaldību institūcijās.

Tomēr ir vēl kāds apstāklis, kas jāņem vērā. Tie ir skaļi neizteikti ieteikumi, norādes un mājieni – ko izvēlēties par mērķi, kur ir iespējams panākt labākus rezultātus un galu galā arī atalgojumu. Tā ir cietušās institūcijas samaksātā “skolas nauda”.

Latvijas Valsts mežu gadījumā NAV nevienas ārējās pazīmes (arī valsts uzņēmuma statuss ir pazīme), kas aicinātu hakerus infiltrēt izspiedējvīrusu, jo varbūtība, ka valsts maksās, ir niecīga. Vācijā un vairākās citās Eiropas zemēs ir bijuši daži gadījumi, kad par valsts institūciju un informācijas sistēmu bloķēšanu ir maksāts, galvenokārt medicīnas jomā. Iespēja, ka ļaundaris LVM par upuri atradis un izvēlējies intuitīvi, ir neliela. Šis drīzāk ir tas gadījums, kad kāds ir to ieteicis un nevajadzētu būt pārsteigtiem par šāda padomdevēja lokalizāciju.