Kā pasaules līderi masē Trampa ego
- Taisnība Raksta
- Aug 9
- 6 min read
Updated: Aug 11
Pasauli nomoka neziņa. Vai Trampa personīgās attiecības ar pasaules līderiem ietekmē viņa politiku attiecībā uz šīm valstīm? Vai un cik pamatota ir neslēpta glaimošana un daiļrunība? Vai tā sniedz kādas priekšrocības cīņā par ASV prezidenta labvēlību?
Jūnijā preses konferencē pirms NATO samita ASV prezidents Tramps Irānas un Izraēlas nesaskaņas salīdzināja ar nepaklausīgiem bērniem, kuri kaujas skolas pagalmā un kurus galu galā nākas izšķirt. NATO ģenenerālsekretārs Marks Rite piebalsoja, ka “tētim dažreiz ir jālieto skarba valoda”. Tramps uz šo komentāru vēlāk atbildēja: "Nē, es viņam patīku. Es domāju, ka es viņam patīku. Ja viņam nepatiks, es tev pateikšu. Es atgriezīšos un viņam pamatīgi iekraušu, labi? Viņš to izdarīja ļoti sirsnīgi. Sveiks, tēt. Tu esi mans tētis".i
Neparastā leksika nomierināja diskusijas dalībnieku karstās galvas un lika atplaukt smaidā par savu asprātību. Pēdējos 150 gadus par tētiņu Krievijā sauca caru, ar to saprotot baznīcas galvas pārdarbiskās spējas. Noliedzot baznīcu un visas civilizētās attiecības starp cilvēkiem, tituls un uzrunas formas ir cieši saistīti ar iedomātiem vaisliniekiem – “visu tautu tēvu” Staļinu, kā arī Korejas un Ķīnas vadoņiem jeb “nāciju tēviem”. Īslaicīgi sev šādus titulus ir piedēvējuši vēl vairāki politisku režīmu varoņi Āzijas dienvidaustrumos. Tauta saprata, turklāt paternitāti ar DNS testiem noteikt vēl nevarēja un kustība #MeToo nebija radusies.
Baltajam namam nekas netraucēja internetā publicēt MI radītu attēlu, kurā Tramps redzams pāvesta tērpā.ii Tas, ko redzējām, nebija joks vien – tā bija mūsdienu elkdievības forma. Otrās Mozus grāmatas 20. nodaļā mums atgādina par Dieva bausli: “Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā. Nedari sev tēlu…”, un tomēr te mēs veidojam digitālu zelta teļu, paceļot politisku personu gandrīz dievišķā statusā.
Baltais nams izdomāja, ka Rite glaimo ASV prezidentam, un uzņēma īsu video par Trampa vizīti Nīderlandē, fonā skanot Usher dziesmai “Hey Daddy”.iii Bet glaimi ar to nebūt nebeidzās – runājot par Krievijas un Ukrainas karu, Rite pirms NATO samita žurnālistiem sacīja, ka tad, kad Tramps stājās amatā, “viņš uzsāka dialogu ar prezidentu Putinu, un es vienmēr uzskatīju, ka tas ir izšķiroši”. Esot bijis tikai viens līderis, kas spēj pārvarēt sākotnējo strupceļu un “tam bija jābūt Amerikas prezidentam, jo viņš ir visspēcīgākais līderis pasaulē”.
Attāli no vadoņa ēnas
Bet... Cik patiesi ir pasaules līderu izteikumi par Donaldu Trampu? Vai glaimi darbojas un vai patiesi uzlabo divpusējās attiecības? Kurš pratis tikt galā ar Trampu un ar kādiem rezultātiem? Vismaz Krievijas, ja ne sensitīvā tarifu jautājumā.
Vispirms ir jāņem vērā, ka ne Rite (būdams Nīderlandes premjers), ne kāds cits Eiropas līderis kopš 2022. gada vasaras, kad bija skaidrs, ka krievu invāzija nebūs nekāds īstermiņa pasākums, nav mēģinājuši uzsākt dialogu ar Putinu, jo uzskatīja to par bezjēcīgu. Vācijas kanclers Šolcs tika asi kritizēts par zvanu Putinam pagājušā gada novembrī, savukārt Ungārijas prezidents Orbāns un Slovākijas prezidents Fico, kuri kara laikā apmeklēja Kremli, uzskatīti par kolaboracionistiem un vismaz nodevējiem, ja ne Kremļa pārstāvjiem. Tad, kad Tramps uzsāka tālsarunas ar Putinu, daudzi eiropieši uzteica šo soli un vizītēs pie Baltā nama jaunā saimnieka viņam veltīja ne mazums komplimentu.
“Paldies, ka mainījāt sarunu, lai radītu iespējas panākt miera izlīgumu. Mēs ar jums sadarbosimies,” februārī Ovālajā kabinetā sacīja Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers. Stārmers ir izcils politiķis un sarunvedējs, un viņš no cepurēm izvilka dažus trušus. Apzinoties Trampa aizraušanos ar mantojamas varas ideju, viņš no savas jakas izvilka karaļa Čārlza III vēstuli ar ielūgumu uz otro valsts vizīti Vindzoras pilī. Tramps uz brīdi palika bez vārdiem. Beidzot savācies, Tramps atbildēja: “Jūsu valsts ir fantastiska, un mums būs gods tur būt, paldies”.
Stārmers un Tramps sarunas laikā apmainījās ar dažiem rokasspiedieniem un brits vairākkārt pieskārās Trampa plecam tā it kā izrādot pieķeršanos. Vai visai šai glaimošanai bija kāds spēks? Tramps nākamajā mēnesī paziņoja, ka iesaldē militāro palīdzību Ukrainai un tas izraisīja lielu troksni Apvienotajā Karalistē, Ziemeļvalstīs un Baltijā. Pārējās Eiropas valstis izlēma paklusēt.
Stārmers un Itālijas premjerministre Džordžija Meloni abi Ukrainu ir nosaukuši par Trampa galveno jautājumu. Viņš ir skaidri paudis vēlmi iegūt Nobela Miera prēmiju par starptautisku konfliktu izbeigšanu. Līdz šim viņš uzņēmies atbildību par Izraēlas un Irānas “12 dienu kara” izbeigšanu, kodolkara novēršanu pēc 7. maija gaisa sadursmēm starp Indiju un Pakistānu, kā arī Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas miera līguma pieskatīšanu.
Arī Meloni mēģināja pieglaimoties Trampam: “Kopā mēs esam aizstāvējuši Ukrainas brīvību. Kopā mēs varam veidot taisnīgu un ilgstošu mieru. Mēs atbalstām tavus centienus, Donald," viņa teica savas vizītes laikā Baltajā namā aprīlī. Ievadrunā Meloni asprātīgi uzsvēra visus Trampam aktuālos jautājumus – Itālijas fentanila apkarošanas politika, ieguldījumi ASV ekonomikā un nereģistrētās imigrācijas kontrole. Viņa pat pielāgoja Trampa slaveno “Make America Great Again” saukli Eiropai, sakot, ka viņas mērķis ir “padarīt rietumus atkal varenus (...) mēs to varam paveikt kopā”. Tramps staroja. Tas gan vēl nav novedis pie Trampa vizītes Romā – tā noteikti nostiprinātu Meloni kā nozīmīgas Eiropas līderes pozīcijas.
Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs bija gan glaimojošs, gan stingrs – viņš slavēja Trampu par to, ka viņš ir “transformācijas prezidents”, kurš nostājies strādnieku pusē un arī apklusināja Trampa teritoriālās ambīcijas padarīt Kanādu par 51. ASV štatu. Kanāda “nav pārdošanā un nekad nebūs pārdošanā”, teica Kārnijs. Izskatījās, ka abu politiķu attiecības ir izlabojušās un nesaskaņas, kas vienoja Trudo un Trampu, ir pagātne. G7 samitā Tramps viņu nosauca par “ļoti negodīgu un vāju”, pirms priekšlaicīgi tikšanos pameta. Kārnijam iespējams nebija pietiekami lielas ietekmes. Tramps pārtrauca tirdzniecības tirdzniecības sarunas ar Kanādu un draudēja ar papildus tarifiem eksportā. Diskusijas drīkst turpināties, bet Tramps vairs ar Kārniju tikties nevēlas.
Nesalīdzināmi neveiksmīgākas bija Trampa un Emanuela Makrona sarunas Baltajā namā šī gada februārī. Tramps bija labi gatavots konfrontācijai ar cilvēku, kurš apgalvo, ka ir Eiropas līderis stratēģiskās domāšanas ziņā – Tramps runāja no garām iepriekš sagatavotām piezīmēm, kurās mēģināja attaisnot ASV šī brīža politiku attiecība pret Ukrainu. Makrons sludināja, ka miers Ukrainā nedrīkst nozīmēt padošanos – šo viedokli ir pauduši daudzi Eiropas līderi, taču vēl neviens to nebija darījis zināmu Trampam. Pa vidu visam – arī Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības sarunas, kur Francija demonstrēja atturību no padevības izrādīšanas Trampam. Iespējams, tādēļ Tramps 17. jūnijā sociālo mediju ierakstā Makronu nosauca par “publicitātes meklētāju”.iv
Īpaši neaizmristams brīdis bija 28. februāris, kad Tramps un Venss asi kritizēja Ukrainas prezidentu Zelenski, kurš Baltajā namā ieradās, lai parakstītu līgumu par derīgo izrakteņu ieguves tiesībām (īpašā fonda izveidi). Viņš cerēja, ka tas nodrošinās ASV militāro palīdzību. Zelenskim un Vensam radās domstarpības par tiešām sarunām ar Krieviju, un Venss asi kritizēja Zelenski par nepietiekamu "pateicību" ASV. Tramps sacīja, ka Ukraina “spēlējas ar miljonu cilvēku dzīvību” un “spēlē azartspēles ar trešo pasaules karu”. Aprīlī gan izskatījās, ka Zelenska un Trampa attiecības ir nedaudz uzlabojušās. Improvizēto tikšanos Pāvesta bērēs Tramps raksturoja kā “ļoti produktīvu”, bet tas var būt arī tikai pieklājīgs žests.
Vasaras sākumā Tramps Baltajā namā mutvārdos visai agresīvi uzbruka Dienvidāfrikas prezidentam Sirilam Ramafosam, atskaņojot viņam video ar Dienvidāfrikas opozīcijas partijas mītiņu, kurā tika pausts atbalsts balto lauksaimnieku izlikšanai. Tramps apsūdzēja Dienvidāfriku “genocīda” īstenošanā pret baltajiem lauksaimniekiem. Ramafosa bija redzami samulsis, taču pacietīgi paskaidroja, ka parlamentārā sistēmā tiek pausti dažādi viedokļi, kas neatspoguļo valdības politiku.
“Jūs esat Dienvidāfrikas partneris, un kā partneris jūs paužat bažas, par kurām mēs esam gatavi ar jums runāt,” sacīja Ramafosa, nedaudz nomierinot Trampu.
Trampa uzmanība tika novērsta ar sarunu par Kataras dāvināto Jumbo Jet lidmašīnu. Ramafosa atvainojās, ka viņam nav lidmašīnas, ko Trampam dāvināt, it kā savu glaimu trūkumu cenšoties padarīt par tikumu. Spēle izrādījas riskanta – paaugstinātie tarifi un aizliegums no Dienvidāfrikas uz ASV eksportēt retzemes un citus stratēģiski svarīgus materiālus, ir tikai sākums.
Glaimi per se vai tomēr nomierinošs līdzeklis
Politikas vērotāju viedoklis ir dažāds. Vairums ekspertu uzskata, ka šādi glaimi var palīdzēt novērst konfrontāciju ar Trampu. Vai pat savalda viņa impulsus. Diemžēl, glaimi ASV reālpolitikā maz ko maina – Ritem un citiem NATO līderiem tā arī neizdevās ASV dabūt atpakaļ Ukrainas atbalsta kontaktgrupā.
“Samits, kura vienīgais mērķis ir likt Trampam justies labi, patiesībā ir ar ļoti ierobežotiem mērķiem. Tas tikai atliek sarežģīto lēmumu pieņemšanu uz citu dienu,” Apvienotās Karalistes izdevumā “The Conversation” rakstīja Endrjū Gotorps.v
Arī tie, kuri ar Trampu uztur labas attiecības, ne vienmēr iegūst to, ko patiešām vēlas. ASV un Apvienotās Karalistes līgumā joprojām ir saglabāti tarifi uzņēmumiem, kas eksportē uz ASV. Tiesa, tie ir zemāki, nekā Tramps iepriekš draudēja. Tikmēr Meloni joprojām gaida Trampa vizīti... Tas gan ir daudz cerīgāk, nekā gaidīt, ka Tramps ieradīsies Briselē.
Cieņpilna stingrība, šķiet, strādā. Tramps ir pārtraucis savu kampaņu, kuras mērķis bija pārskatīt ASV robežas, pievienojot Kanādu un Dānijai piederošo Grenlandi. Marka Kārnija stingrība palīdzēja, jo radīja galīguma sajūtu. Kārnijs tikko bija uzvarējis vēlēšanās, un Tramps atzina, ka "tā, iespējams, bija viena no lielākajām atgriešanās reizēm politikas vēsturē". Līdzīgi nelokāma ir Dānija. Premjerministre Mete Frederiksena ir paziņoja, ka līgumi ar ASV jau ļauj tai tur izvietot militārās bāzes, savukārt grenlandieši nevēlas, lai amerikāņi viņus kolonizētu.
Trampa mēģinājumi samulsināt Zelenski un Ramafosu izgāzās. Eiropa ir iesaistījusies, lai kompensētu ASV militārās palīdzības trūkumu Ukrainai, attēlojot ASV kā nepastāvīgu sabiedroto. Trampa "balto genocīda" video maz pārliecināja amerikāņus, ka Dienvidāfrikā genocīds pret Nīderlandes būru tautības pārstāvjiem ir valsts politikas daļa, un viņa patvēruma piedāvājums vairākiem no viņiem ir ticis asi kritizēts ASV politiskā un mediju vidē.
Tas tāds pēdējo mēnešu pārskats par notikušo. Katrs var atpazīt to vai citu notikumu, uz skatuves darbojošās personas un zina rezultātus, bet ārpus šāda stāsta paliek skatuves darbinieki un stāvi aizkulisēs, kas rindu pie “tētiņa” tā arī neizstāvēja, jo netika cauri atbilstošajiem filtriem.
Interesants laiks. Neokoloniālisma iezīmes pasaules politikā gūst pārsvaru pār liberālu tirgus regulāciju. Mācība te Eiropā pagaidām ir viena – neizlēmīgās un neefektīvas populistu valdības visos setos sistemātiski zaudē ASV, un tas maksā ļoti dārgi. Cerības uz aizokeāna “laimes lāci” ir nepamatotas. Labākajā gadījumā tas ir sarkans zilonis, uz kura muguras ir attēlotas trīs piecstūru zvaigznes.vi Jācer, ka šāds zilonis Eiropā nebūs kā trauku veikalā.
_________________________________________________________________________
i https://www.aljazeera.com/features/2025/6/28/hey-daddy-how-different-world-leaders-massage-trumps-ego
ii https://www.facebook.com/cnbc/posts/the-white-house-posted-an-ai-generated-photo-of-president-donald-trump-depicted-/1080999197234806/
Comments