Mācību stunda
- Taisnība Raksta
- 12 minutes ago
- 6 min read
Pasaule ir mainījusies, to it kā daudz maz visi saprot vai nojauš, tomēr nepietiekoši seko reālajai dzīvei. Pasaules teātrī lomas jau gadu ir mainītas un ne mazums marionešu tēlu nobīdīti savā terciārajā lomā. Tā teikt, fonam.
Notikumi Venecuēlā skaidri un uzskatāmi parāda, ka varas, ietekmes, resursu un spēju sadalījums realitātē ir pavisam kas cits, nekā daudzi iluziori bija iedomājušies savā ierobežotās informētības burbulī.
Pēc plaša mēroga uzbrukuma Venecuēlai, ASV spēki sestdien sagūstīja Maduro un viņa sievu. Ņujorkā abiem ir izvirzītas apsūdzības par narkotiku glabāšanu.[1]
Militāra operācija
Pat vislielākajiem ASV kritiķiem ir jāatzīst, ka militārā operācija ir spīdoša, ārkārtīgi rūpīgi un detalizēti izstrādāta un precīzi realizēta.
Radiotehniska pretinieka novērošanas un aizsardzības sistēmu atslēgšana un to darbības būtiska traucēšana, lielākās militārās bāzes un pievadceļu likvidācija, kas izslēdz turpmāku pretdarbību). Ar selektīviem triecieniem pretgaisa aizsardzība sistēmas tika iznīcinātas vēl pirms paspēja pārslēgties uz kaujas režīmu. Mērķa precīza atrašana, drošības sistēmu atslēgšana, mērķa sagūstīšana un nogāde paredzētajā vietā uz ASV karakuģa klāja... Galvaspilsētā tobrīd vēl turpināja trokšņot noliktavu sekundārās detonācijas.
Operācija jau bija beigusies, kad Venecuēlas armijas komandķēdes vēl tikai atjaunoja sakarus un gatavojās pāriet uz augstāko apdraudējuma līmeni.
Gan jau tuvāko mēnešu laikā uzzināsim daudz vairāk par operācijas norisi un detaļām, tomēr dažas mācības lietderīgi apgūt jau tagad. Jārēķinās, ka mācīsies visi. Droši vien nevienam nav šaubu, ka šī operācija ir parādījusi ASV militārā spēka dominanci, un ar to jāsaprot mūsdienu spējas tās pielietot, kā arī militārās izlūkošanas un dažādu militāro dienestu un institūciju (arī CIP) koordinētas sadarbības darbību kopums. Īpaši tiek izceltas spējas no 20 bāzēm Venecuēlas virzienā palaist vairāk nekā 150 ASV lidmašīnas konkrētu militāru uzdevumu veikšanai.[2]
Gaisa telpas kontroli nodrošināja vairāku pasākumu kopums, ko balsta mērķorientēta teritorijas un objektu radiotehniska "sagatavošana".
Tā ir pretgaisa aizsardzības, tieši sistēmas, sagraušana – sistēmas elementu savstarpējās komunikāciju liegšana, sistēmas sadalīšana individuālos elementos (objektos), lokalizācijas un darboties spējas izslēgšana. Sekoja ārpus sistēmas esošo pretgaisa aizsardzības iekārtu ("vientuļnieku") fiziska iznīcināšana, pirms šo objektu operatori spēja ievadīt sākotnējos parametrus un pāriet uz kaujas režīmu. Šādi tika iznīcinātas no Krievijas ne sevišķi legāli piegādātās sistēmas, un tas šobrīd rada aizvien lielākas galvassāpes krievu inženieriem. Pretdarbības risinājums nebūs vienkāršs.
Venecuēlas statusa nenoteiktība
Viedokļi ir un paliek atšķirīgi, lai gan apsvērti var tikt tikai divi modeļi - Venecuēla kā nākamā ASV pavalsts (štats) vai protektorāts, ko pārvalda naftas kompānijām lojāla valdība (jeb kāda cita nosacītas pašpārvaldes forma). Cik tālu tas ir saprotams no Trampa un Rubio izteicieniem un mājieniem, tad nākotnē pasaulē bagātāko naftas lauku īpašumtiesības tiks nodotas amerikāņu kompānijām, bet, ja vietējie iedzīvotāji to nelabvēlīgi uztvers un pretosies, tad Tramps nepārprotami norādīja uz ASV armijas iespējamo „otro vilni”. Tramps paziņoja, ka Venecuēlā varētu tikt izvietoti ASV karavīri, un norādīja, ka ASV “nebaidās no karaspēka izvietošanas uz zemes”.
"Mēs esam gatavi sarīkot otru un daudz lielāku uzbrukumu, ja mums tas būs nepieciešams," sacīja Tramps, lai gan piebilda, ka sākotnējā operācija bija tik veiksmīga, ka "mums, iespējams, nav jāveic otra". Viņš arī sacīja, ka ASV karaspēks pārejas periodā varētu palikt Venecuēlā. "Mēs nebaidāmies no zābakiem uz zemes, ja mums tie būs nepieciešami," viņš teica, norādot, ka amerikāņu spēki jau ir darbojušies valsts iekšienē. Tramps piebilda, ka "vakar vakarā mums zābaki uz zemes bija ļoti augstā līmenī".
Valsts turpmākā pārvaldība
ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka ASV pārvaldīs Venecuēlu un tās milzīgos naftas krājumus. Viņš solīja, ka “ļoti lielie Savienoto Valstu naftas uzņēmumi, vislielākie pasaulē, tur ieies, tērēs miljardiem dolāru, salabos smagi bojāto infrastruktūru,” un ka ASV pārdos ļoti daudz naftas.
Tramps nesniedza detalizētāku izklāstu par to, ko viņš ar to domājis, bet preses konferencē Floridā sacīja, ka "mēs to pārvaldīsim kopā ar grupu". Šie paziņojumi netieši norāda, ka ASV ir izvēlējusies vēsturiski labi zināmo britu Ostindijas kompānija (East India Company) kompānijas modeli, kas vairākus gadsimtus (1600.-1858.) visai sekmīgi darbojās. Indijai un citām kaimiņzemēm noteikti ir visai atšķirīgs viedoklis.
Paziņojot, ka Venecuēlā varētu tikt izvietoti ASV karavīri, Tramps nepārprotami mērķē uz Venecuēlas iedomātās opozīcijas un vietējo iedzīvotāju vēlmi paust kādu neapmierinātību vai iedomāties par kādu demokrātisku valsts pārveides procesu. Viņš teicis, ka Venecuēlā varētu tikt izvietoti ASV karavīri un ka ASV "nebaidās no karaspēka izvietošanas uz zemes".
Mājiens citām zemēm
Venecuēlā paveiktais vismaz vairumam valstu liek rūpīgāk iepazīties ar prezidenta Trampa pagājušajā gadā sacīto un daudz nopietnāk to analizēt. Venecuēlas vadītāju pašpietiekamība un bravūrai ir cena, jo viņi nerēķinājās ar Trampa aicinājumiem un brīdinājumiem. Ļoti vienkāršoti pārskatot pēdējo mēnešu izteicienus, ir viegli atpazīt brīdinājumus Kolumbijai, mazāk izteikti Kubai un Somālijai (Nigērijas ziemeļu jautājums ASV speciālā operācijā tika atrisināts pirms nedēļas).
Preses konferencē Mar-a-Lago rezidencē, atbildot uz reportiera jautājumu, kurš apgalvoja, ka ir no Kubas, Tramps viņam atbildēja, ka "Kuba būs kaut kas tāds, par ko mēs galu galā runāsim". ASV vēlas "palīdzēt Kubas iedzīvotājiem un tiem, kuri bija spiesti pamest Kubu". Tikmēr Rubio piepilda, ka tad, kad "prezidents runā, jums viss jāuztver nopietni".
Ciniski, bet patiesi. ASV realizētā Venecuēlas operācija ir uzskatāma mācībstunda kā "tās lietas ir kārtojamas".
Nav šaubu, ka starp mācekļiem ir ne tikai Krievija, Ukraina un Ķīna, bet arī ne mazums zemju, kuras gadiem ilgi iestigušas robežkonfliktos. ASV piemērs šajā nozīmē ir iedvesmojošs un laiks rādīs, kā mācības ir apgūtas.
ANO Drošības padome
Nav pat vismazāko šaubu, ka ASV militārā operācija ar svešas valsts prezidenta nolaupīšanu ir klajā pretrunā ar daudziem starptautiskiem līgumiem un ir pilnīgi šķērsām ANO Hartai. Visi labi saprot, ka ASV ir pārkāpušas ANO dibināšanas hartu, nepārprotami attiecībā uz tās noteikumu, ka "visām dalībvalstīm starptautiskajās attiecībās jāatturas no spēka draudiem vai pielietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību".
Spēka pielietošana, izņemot ANO VII nodaļas mandātu, parasti ir likumīga tikai "reaģējot uz bruņotu uzbrukumu" vai, iespējams, lai glābtu iedzīvotājus, kuriem draud "nenovēršamas iznīcības draudi". Visdrīzāk šāda situācija Venecuēlā nav realitāte.
Ietekme uz Krieviju
Naivi iedomāties, ka īstermiņā un turpmāko 3-5 gadu laikā Venecuēlas naftas eksporta spējas strauji palielināsies. Naftas ieguves industrija ir tik nolaistā stāvoklī un ar tik zemu personāla kvalifikāciju, ka tās pārveidošanai būs nepieciešami gadi. Popularizētais mīts, ka ASV vara Venecuēlā kļūs par Putina un Krievijas lielāko murgu, ir utopisks.
Nevar noliegt, ka tuvāko gadu laikā tiks pārdalīts pasaules naftas un gāzes tirgus.
No tā tiks "izspiesti" mazie spēlētāji, cenas ilgtermiņā stabilizēsies un, enerģijas izmaksu ziņā, zaudētāji būs visi tie, kas aizrāvušies un dārgo alternatīvu brīvprātīgu pieņemšanu par realitāti.
Krievija visai ilgstoši ir bijusi Venecuēlas sabiedrotais daudzās jomās un šī partnera zaudējumi visai nozīmīgi veicinās Krievijas un Ķīnas partnerības attīstību drošībā un enerģētikā. Militārā operācija skaidri norādīja, ka Krievijas (arī Spānijas un Francijas) pretgaisa aizsardzības sistēmas Venecuēlā bija pilnīgi bezpalīdzīgas pret ASV tehnoloģisko pārākumu. Tas ir ļoti nopietns signāls. Ne mazāk nopietni Krievijai ir jāgādā par būtiskām investīcijām naftas ieguves tehnoloģiju attīstībā, jo vidējā termiņā tā ekonomiski zaudēs ieguves pašizmaksas dēļ.
Notikumi Venecuēlā vistuvākajā laikā noteikti liks pārskatīt Krievijas bezjēdzīgos izdevumus karadarbības uzturēšanai Ukrainā, jo resursi ir jānovirza attīstībai, un te Krievijas rīcību ir neiespējami prognozēt.
No mūsu puses skatoties
Vispirms par informētību un kompetenci attiecībā uz LSM speciālkorespondentu darbu Vašingtonā. Nevajadzētu uzdot jautājumus par nespēju izsekot pamatstraumei. Margināli sižeti ir interesanti skatupunkta dažādošanai, un amerikāņu medijus protam paši lasīt.
Ne mazāk pelēcīga, lai neteiktu citādi, ir ekranizēto politspriedēju kompetence. Visādi politologi un bijušie diplomāti, kuriem vajadzētu ticami prognozēt tos vai citus notikumus. Varbūt labāk būtu mainīt pētniecības priekšmetu, jo tā vismaz ietaupītu ekrāna laiku un atbrīvotu slejas rakstītos medijos.
Vispārzināma ir Briseles lēnā domāšana un nespēja kaut ko lemt un izvedot vienotu pozīciju, jo īpaši ārlietās. Pēc notikumiem Venecuēlā, ārlietu komisāre tik vien spēja pateikt, ka "esmu runājusi ar valsts sekretāru Marko Rubio un mūsu vēstnieku Karakasā. ES rūpīgi uzrauga situāciju Venecuēlā. ES ir vairākkārt norādījusi, ka Maduro kungam trūkst leģitimitātes, un ir aizstāvējusi miermīlīgu pāreju”.[3]
Lai arī Eiropas lielāko valstu vadītāji savu attieksmi pauda jau dažas stundas pēc notikuma un dominējoši tā ir nosodoša, ko apraksta BBC veiktais rumu un izteicienu pārskats,[4] ir ne mazums valstu ar specifiskiem skatījumiem. "Venecuēlai bez tās prezidenta Nikolasa Maduro klājas labāk", platformā "X" pauž Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže. "Pēc nozagtajām vēlēšanām mēs nekad neesam atzinuši Maduro režīma leģitimitāti," uzsver ministre.[6] Seko arī aicinājumi visiem būt savaldīgiem un ievērot starptautiskās tiesības.[7]
Sava jēga būtu, ja vien biedrene Braže būtu kaut pavirši iepazinusies ar ANO Hartu un tur teikto, ko ar militāru spēku ir pārkāpušas ASV. Svešas valsts vadības un resursu pārņemšana te vairāk izskan kā aicinājums uz pakļaušanos un paklausību jaunajam koloniālam režīmam (kas vēl top) un te nav vieta kādas valsts parlamentārai sistēmai un demokrātiski veidotām institūcijām. Neparasti, ka tas tiek proponēts no Eiropas demokrātiskas valsts ministres, bet, o tempora, o mores! (ak, laiki, ak, tikumi).
Comments