2 mēneši līdz salūtam
- Taisnība Raksta
- 2 days ago
- 4 min read
ASV pretenzijas uz pilnīgu un nedalītu kontroli pār Grenlandi ir "oficiāla ASV valdības nostāja", telekanālam CNN sacīja ASV prezidenta Donalda Trampa personāla vadītāja vietnieks Stīvens Millers. Viņš gan izvairījās no tiešas atbildes, vai Vašingtona varētu izmantot militāru spēku, lai iegūtu kontroli pār šo milzu salu Arktikā.
"Šajā kontekstā nav vajadzības pat domāt vai runāt par militāru operāciju... Neviens negrasās ar ASV militāri cīnīties par Grenlandes nākotni."
Millers norādīja, ka salai jābūt ASV sastāvā un ka Tramps jau kopš sava pilnvaru termiņa sākuma ir savu nostāju paudis gana skaidri. ASV kā NATO vadošajai militārajai varai kontrole pār Grenlandi esot nepieciešama, lai rūpētos par Arktikas reģiona drošību. Neizpalika arī kārtējās šaubas par Dānijas suverenitāti pār šo teritoriju un jautājums par to, kāds ir juridiskais pamatojums Dānijas tiesībām to paturēt kā savu "koloniju".
Viņš atgādināja, ka Grenlande ir Dānijas Karalistes daļa, taču tā lielā mērā ir autonoma un nav Eiropas Savienības (ES) sastāvā.
ASV aktivitātes
ASV prezidents Donalds Tramps 4. janvāra vakarā sociālo mediju platformā "Truth Social" paziņoja, ka Luiziānas gubernatoru Džefu Lendriju ir iecēlis "par ASV īpašo sūtni Grenlandē".[1] Viņš rakstīja, ka "Džefs saprot, cik mūsu nacionālajai drošībai svarīga ir Grenlande, un viņš stingri virzīs mūsu valsts intereses".[2]
Dānijas reakcija
Dānijas premjere Mete Frederiksena sasauca Parlamenta Ārlietu komitejas (Udenrigspolitiske Nævn) ārkārtas sanāksmi, kurā izskatīja tikai darba kārtības punktu "Dānijas Karalistes attiecības ar ASV". Viņa sacīja, ka "viss apstāsies"[3], ja ASV anektēs Grenlandi un norādīja – "ja ASV izvēlēsies militāru uzbrukumu citai NATO valstij, viss būs beidzies", un tas attiecināts gan uz NATO, gan arī drošību, kas veidota kopš Otrā pasaules kara beigām.[4]
Skats no Grenlandes
Atsevišķā preses brīfīngā 5. janvārī Grenlandes premjerministrs Jenss Frederiks Nīlsens aicināja Trampu atkāpties. Viņš aicināja atjaunot kontaktus ar ASV, tiešas sarunas ar Trampu un aicināja Grenlandes iedzīvotājus nekrist panikā. Viņš teica, ka "situācija nav tāda, lai ASV varētu iekarot Grenlandi", ziņo AFP un sociālajos tīklos bija vēl tiešāks, rakstot Trampam, ka "pietiek" un "vairs nekāda spiediena", un "vairāk nekādas aneksijas fantāzijas".[5] "Mēs esam atvērti dialogam," viņš teica, "taču tam jānotiek, izmantojot atbilstošus kanālus un ievērojot starptautiskās tiesības".[6]
No Nilsena izskanēja arī vēl skarbāki vārdi – ASV apzīmē kā "Kinguaariippassuarni" (asinsinīgie [asinskārie] zvirbuļi) un, uzrunājot grenlandiešus, viņš teica, ka "NATO ir terorists, ar kodolieročiem uzbrūkošs terorists, un viņi mācīsies no jums un mācīsies no Kani".[7]
Ziemeļvalstu pozīcija
Daudzie individuālie viedokļi un izpausmes ļāva Ziemeļvalstīm vienoties par kopīgu paziņojumu – "Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas ārlietu ministru kopīgais paziņojums, 2026. gada 6. janvāris".[8]
Paziņojumā nozīmīgākā daļa ir izteikta sekojošā citātā:
"Drošība Arktikā balstās uz ANO Hartas un starptautisko tiesību pamatprincipu, tostarp robežu neaizskaramības, ievērošanu. Dānijas Karaliste, tostarp Grenlande, ir NATO dibinātājvalsts un vēsturiski ir cieši sadarbojusies ar Amerikas Savienotajām Valstīm Arktikas drošības jautājumos, tostarp saskaņā ar 1951. gada ASV un Dānijas aizsardzības līgumu, kas piedāvā iespējas pastiprinātai sadarbībai drošības jomā. Mēs kopīgi atkārtoti uzsveram, ka jautājumi, kas attiecas uz Dāniju un Grenlandi, ir jāizlemj Dānijai un Grenlandei pašām".
Puspatiesības
Saprotams, ka vārdu apmaiņa un cita veida verbālā komunikācija ar žurnālistu starpniecību, neformālas darba grupas un sanāksmes, kā arī to skaļie paziņojumi, ir tikai izlēmīgu rīcību fona troksnis. Nenoliedzami, tās sekos, un pēc būtības, nenoteiktība ir tikai procedūrās un juridiskajā mehānismā.
Apgalvojumos un argumentos ir ne mazums puspatiesību un faktos nepamatotas retorikas. Piemēram, Trampa aizvadītajos mēnešos izdarītais spiediens uz Grenlandi, paziņojot, ka Krievijas un Ķīnas kuģi atrodas "visā" tās teritorijas piekrastē.
Ķīnas Ārlietu ministrija aicināja Vašingtonu pārtraukt "izmantot Ķīnas draudus kā ieganstu personīgā labuma gūšanai".
TV2 digitālās izmeklēšanas korespondents Pīters Mollers, pārskatot datus par kuģu satiksmi ar Grenlandi, atklāja, ka kopš jaunā gada "reģionā nav bijuši lieli Krievijas vai Ķīnas kuģi". Vienīgais kuģis ir Dānijas Karaliskās Jūras kara flotes inspekcijas kuģis Thetis (F 357), kas pēdējās dienās kuģo gar Grenlandes krastu.[9]
Šādu neveiklību ir ne mazums, bet bijušais ASV nacionālās drošības padomnieks par visu šo negu ir mierinošs, sakot, ka "cilvēkiem ir jāsavalda savas emocijas, dzirdot Trampu šādi runājam". Viņš saprot, ka tas ir "jūtīgi", taču ir skaidrs, ka "Tramps nemainīsies".
Eiropa neizpratnē
Dramatiskais reids Eiropā radījis bažas, ka Vašingtona varētu justies iedrošināta kā nākamo anektēt Grenlandi. Ziemeļvalstu un Apvienotās Karalistes līderi ir apņēmušies atbalstīt Kopenhāgenas konvenciju un Grenlandes tiesības uz pašnoteikšanos.
Astoņi Eiropas augstākie līderi ir apvienojušies, lai aizstāvētu Dānijas autonomo teritoriju. Kopīgā paziņojumā viņi uzstāj, ka tādas ir iedzīvotāju vēlmes.[10] Paziņojumu parakstīja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers, Itālijas premjerministre Džordžija Meloni un Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Nīderlandes premjerministrs Diks Šūfs platformā "X" paziņoja, ka Nīderlande "pilnībā atbalsta" šo paziņojumu.
Droši vien būs vēl kāds paziņojums, taču arī tas nesniegs nekādu skaidrību par turpmākajām darbībām. Līdzšinējās sanāksmēs piedalīties nav aicināta Eiropas Komisija (EK), un tas ir zīmīgi. Eiropas valstu paziņojumu parakstīja tikai 8 no 27 ES dalībvalstīm, lai gan pārējo premjeri tobrīd bija Briselē, sanāksmē par ES garantijām Ukrainai.
Visai augstā stresa situāciju un uzkurinātu sabiedrisko interesi par Grenlandi var saprast. Dānijas premjerei nav viegli iekļauties pieaugušo politikā, kas atšķiras no sīkpartiju strīdiem, un tas nav dabisks turpinājums izcili neveiksmīgai ES prezidentūrai aizvadītajā pusgadā (EK izgāšanās ANO klimata konferencē un "spiediena katla" stāvoklis ar ES digitālo likumu ir tikai divi no piemēriem).
Atrodoties šādā bezspēcības un stresa stāvoklī, pieauguši cilvēki pat ar minimālu atbildības sajūtu nemētājas ar frāzēm par NATO alianses izjaukšanu. Mājieni būtu ārkārtīgi nopietni jāizvērtē vismaz tām valstīm, kas robežojas ar Krieviju, jo šādi demarši nozīmē palikt vienām potenciālā konflikta situācijā.
Publiskajā telpā uz šiem Fredriksenas paziņojumiem Baltijas valstu ārlietu un aizsardzības ministrijas, bet vajadzētu. Pat lēnās aizdedzes reālijās labākais būtu sasaukt NATO ārkārtas sēdi un ierobežotā telpā noskaidrot šī brīža un nākotnes attiecības, kā arī drošības arhitektūru.
Prezidents Tramps savai administrācijai ir devis divus mēnešus, lai atrisinātu Grenlandes jautājumu. Nav pamata būvēt sazvērēstības teorijas un dažādot to atvasinājumus, jo padarīta darba salūts būs. Ar atvēlēto laiku pietiek, lai salūta vietu vēl varētu izvēlēties – salūts Nukā vai Havanā.
[2] https://www.politico.eu/article/donald-trump-denmark-fumes-louisiana-governor-envoy-to-greenland/