top of page

Mesendžers - informatīvais ierocis

  • Writer: Taisnība Raksta
    Taisnība Raksta
  • Jan 21
  • 4 min read

Krievijas varas iestādes dara visu iespējamo, lai padarītu savu iedzīvotāju ziņojumus un diskusijas (“čatošanu”) mobilajā internetā caurskatāmu un kontrolējamu. Pirmos mēģinājumus radīt ar ārvalstu kompānijām nesaistītus mesendžerus veica kompānijas ”Jandeks” un “Sber”, taču populārākais produkts, kas nokļuva apritē 2016. gada vasarā, bija mesendžers “TamTam”. Sākotnēji to dēvēja par “OK soobščeņija” un tas bija soctīkla “Odnoklasņiki” iekšējās saziņas rīks, kas piederēja kompānijai “Mail.ru”, vēlāk “VK Group”.


"TamTam"
"TamTam"

“TamTam” popularitāti sāka iegūt 2018. gadā, kad “Roskomnadzor” (elektronisko sakaru kontroles aģentūra) uzsāka populārā mesendžera “Telegram” bloķēšanas mēģinājumus. “TamTam” varēja veidot informācijas kanālus, analogus “Telegram” izveidotajiem, turklāt tas tika atdalīts no soctīkla “Odnoklasņiki”.


2018. gada aprīlī “TamTam” parādījās “Telegram” kanālu kopijas, kuras tur tika izveidotas bez autoru ziņas. 2020. gadā Krievijas Komunikāciju un sakaru ministrija iekļāva “TamTam” “sociāli nozīmīgo” interneta resursu kategorijā, jeb tā dēvētajā “baltajā sarakstā”. Tas nozīmē, ka šim resursam jābūt pieejamam Krievijas iedzīvotājiem arī situācijā, kad Krievija atslēdzas no ārējā interneta.


Neskatoties uz varasiestāžu centieniem, lielu popularitāti lietotāju vidū “TamTam” tomēr neieguva. 2023. gadā tā lejupielāžu skaits no “Google Play” pārsniedza 10 miljonus. Tobrīd skaitīja, ka mēnesī to lietojis viens miljons Krievijas iedzīvotāju.


“TamTam”, lai apspriestu “Telegram” tehnoloģiski vājos punktus, saviem mērķiem izmantoja botu speciālisti un interneta krāpnieki. 2019. gadā “TamTam” neskaidru iemeslu dēļ kļuva populārs “Islāma valsts” atbalstītāju vidū, notika islāmistu informācijas apmaiņa angļu valodā. Saprotams, ka mesendžeris tika izmantots tā nepazīstamības Rietumos dēļ, tādējādi mēģinot slēpt informāciju no Rietumu specdienestiem.


2020. gadā “VK Group” paziņoja par savulaik Izraēlā izveidotā un krievu kompānijas iegādātā mesendžera “ICQ” versijas “ICQ New” izveidi. “ICQ New” arī tika iekļauts “sociāli nozīmīgo” resursu sarakstā. Šo mesendžeri saziņai ar žurnālistiem izmantoja kremļa preses sekretārs Peskovs. “ICQ New” iekļāva to aplikāciju sarakstā, kas obligāti instalējama visos Krievijas teritorijā pārdotajos mobilajos telefonos. Tomēr 2024. gada 26. jūnijā aplikācija izbeidza darbību. Pēc mēneša sāka cirkulēt baumas, ka uz “TamTam” bāzes tiek izstrādāts jauns mesendžers. Tika radīts atkal jauns mesendžera paveids ar nosaukumu “Max”.


"Max"
"Max"

“Max” ieviešanā Krievija izdara īpašu spiedienu. Ir pieņemts likums “Par Nacionālo mesendžeru”, tiek ieviesti jauni noteikumi. Ir veiktas izmaiņas Dzīvojamās platības kodeksā, kurā teikts, ka uzturošajām kompānijām komunikācija ar īrniekiem jāveic izmantojot tikai “Max”. Tiek veiktas arī tālākas darbības. 18. decembrī tika ieviests normatīvs, ka alkohola un cigarešu iegādei vecuma apstiprināšanai jāizmanto tikai “nacionālais mesendžers”, kā arī noteikums, ka studentiem pieeja ieskaišu grāmatiņam īstenojama tikai ar “Gosuslugi” un “Max” starpniecību. Šo aplikāciju neesamības gadījumā studenti netiek pielaisti pie sesijas kārtošanas.


“Max” popularizēšanai notiek plaša sociālā kampaņa, kuras galvenās tēze ir, ka “Max” ir drošs un ātrs. “Max” uzturēšanai tiek izmantoti VK serveri, ko būvē Krievijas teritorijā un Centrālāzijā. Tomēr, kā secina eksperti, “Max”, kurā nav informācijas šifrēšanas, ir pakļauts lietotāju informācijas drošības izaicinājumiem.


Par “Max” spējām veikt klientu izspiegošanu baumo, taču eksperti pagaidām nav atklājuši nekādas anomālijas aplikācijas darbībā. Par drošu šo mesendžeri uzskatīt nevajadzētu, jo tas pieder kompānijai “VK”. Tā Krievijā reģistrēta kā informācijas izplatīšanas organizētājs ar attiecīgām pilnvarām un pienākumiem, un tas nozīmē, ka visi dati atrodas serveros, kas pieslēgti arī FSB. Visu šo datu masīvu var izanalizēt ar mākslīgā intelekta palīdzību.


Pagaidām Krievijas iedzīvotāji pretojas jaunā mesendžera lietošanai. Bet pēc 5-10 gadiem jaunā paaudze jau vairs pat var nezināt, ka ir citi “čatošanas” līdzekļi. Mesedžera apkalpošanai tiek būvēti serveri, kas nodrošinās izklaidējošu saturu, tādēļ varas iestādes liek cerības uz lietotāju skaita pieaugumu.


Kā piemēru var minēt “Youtube” aizstāšanu ar “VK Video”, kurā piedāvātais video ātrums apsteidza “Youtube” piedāvājumu, tādējādi mēģinot izspiest “Youtube” no Krievijas tīri lietošanas ērtību ziņā.


Krievijas botu fermu darboņi atzīst, ka “Max” var būt liela nākotne, taču pagaidām investīcijas mesendžerī botu iegādei tiek īstenotas nelielā apjomā. “Max” ir kāda īpašība, kura botu turētājiem ir svarīga – tas nenodrošina aizsardzību pret daudzu ziņu pārsūtīšanu un tādējādi arī botu ģenerēto produktu izplatīšanu.


“Max” ieviešanas progresam Krievijas iestādes rūpīgi seko. Ir noteikts, ka brīdī, kad “Max” lietotāju skaits sasniegs noteikto apjomu, “WhatsApp” un “Telegram” darbība Krievijā tiks aizliegta.


“Max” ieviešanu stimulē tādas kompānijas kā “Appstore” un “Google Play”, ļaujot savās platformās ielādēt aplikāciju daudzās pasaules valstīs. Tādējādi šīs kompānijas atklātā veidā sabotē sankcijas pret Krieviju pēc pilna mēroga kara uzsākšanas. “VK Group”, kam pieder “Max” atrodas sankciju sarakstā.


Kāds no tā secinājums – mesendžeri ir kļuvuši par informācijas izplatīšanas līdzekli, kas sevišķi patīk viedtelefonus lietojošajai jaunajai paaudzei. Mesendžers, kuru kontrolē Krievijas valsts un uzspiež tā lietošanu iedzīvotājiem kalpos kā izcils propagandas līdzeklis un iedzīvotājiem pienākošās informācijas kontroles līdzeklis. Lai gan pagaidām iedzīvotāji vēlas izmantot arī alternatīvus ziņu izplatīšanas rīkus, ar stingriem piespiedu pasākumiem tas var tapt pakāpeniski pilnībā liegts. Beigās, kā jau teikts, lielākā masa pieradīs un nemaz netieksies pēc alternatīvas, kas būs saistīta ar VPN lietošanu, kā papildus sarežģījumus radošu procedūru.

Tas ka “Appstore” un “Google Play” izplata “Max” arī ārvalstīs, ļaus tā īpašniekiem izplatīt sev vēlamo informāciju arī ārvalstīs, tā īstenojot propagandu.

Arī Ķīna, Irāna un Mjanma veic darbības, lai valsts kontrolē pārņemtu informācijas apmaiņas tīklus, taču, kā rāda pieredze, tad iedzīvotāji aktīvi meklē veidus, kā nepakļauties un apiet uzliktos ierobežojumus. Irānā VPN izmantošana tiek kriminalizēta, taču pat ar varas iekārtu saistītas personas ir pieķertas nelegāli izplatot šo programatūru.


Viss tas līdzinās Aukstā kara laikam, kad radiostacijas izmantoja politiskās informācijas pārraidīšanai gan no kapitālisma nometnes, gan no sociālisma nometnes. Sociālisma nometne centās veikt traucējumus, taču tiktāl, ka aizliegtu plaša viļņu diapazona radioaparātu ražošanu, nenonāca.

Comments


SAŅEM JAUNĀKOS RAKSTUS E-PASTĀ!

Paldies, ka pieteicies!

milda.png
  • Facebook
  • X
  • Youtube
bottom of page