MI revolūcijas seku pārvaldība
- Taisnība Raksta
- 5 days ago
- 6 min read
Ja amerikāņu attieksme pret MI lietojumu ir, ka "tirgus šos jautājumus sakārtos", tad eiropiešu mērķis ir nepieļaut nekādas kustības, pirms tās nav pietiekoši noregulētas. Ķīnieši ir pragmatiskāki. Ja MI ir rīks, kas veicina darba ražību, palīdz veidot jaunus produktus un paaugstināt dzīves līmeni, tad tam ir ne tikai politisks atbalsts. Tiesa, tas ne vienmēr rit pietiekoši gludi.
Labi zināms, ka Ķīnas lielajās pilsētās un nebūt ne tikai tehnoloģisko centru un universitāšu pilsētiņu teritorijās ir visai attīstīta nepieciešamā infrastruktūra un bezvadītāju automašīnu kustības tīkls. Uhaņā, pasaulē lielākajā bezvadītāju automašīnu brīvdabas laboratorijā, taksometru vadītāji jau pirms diviem gadiem sūdzējās par pieaugošo robotu-takšu parku, un tika iesniegtas pat petīcijas. Ierakstu skaits sociālajos medijos sasniedza apskaužamu ciparu un vietējie iedzīvotāji pietiekoši skaļi pauda savu neapmierinātību.[1]
Notikumu attīstība pievērsa ne tikai pilsētas administrācijas, bet arī partijas augstāko amatpersonu uzmanību – viņi cenzēja tiešsaistes protestus un daļēji mainīja esošo kārtību, taču tas rosināja ar pārdomas par ko tādu, kas parasti satrauc Rietumus. Tas ir, kā izvairīties no cilvēku masveida aizstāšanas ar MI darba tirgū un no tā izrietošās politiskās pretreakcijas? Ķīnai darba automatizācijā ir lielāka pieredze nekā lielākajai daļai valstu. Ķīnas rūpnīcās strādā vairāk nekā divi miljoni robotu un daudzās pilsētās pārvietojas piegādes furgoni bez vadītājiem. Roboti apkalpo cilvēkus viesnīcās un restorānos, kamēr autostāvvietās roboti nomaina izlādējušos elektro-transportlīdzekļu akumulatorus, bet droni piegādā pusdienas.
Sekas līdz šim galvenokārt skārušas strādniekus, taču MI arvien vairāk apdraud koledžu absolventus. Ir arī vairāki 2026. gadā veikti pētījumi, kas apgalvo, ka apdraudētas "balto apkaklīšu" darbavietas, un tas ir par spīti ilgām studijām prestižās Ķīnas, Apvienotās Karalistes un ASB augstskolās. Augsti izglītoti strādnieki un koledžu absolventi ir augsta sociālā riska grupas gandrīz jebkurā pasaules valstīs, taču autoritārajam režīmam, ko biedē politiskā nestabilitāte, šī grupa vēsturiski radījusi problēmas. Rezultātā Ķīnas mērķis kļūt par MI lielvaru ir oficiāli apvienots ar vēl vienu un tas ir saglabāt cilvēkus MI ekonomikas centrā. Valdība sākusi rīkoties izlēmīgāk, lai to beidzot īstenotu.
Ķīnas institūcijas rīkojas sistemātiski un plānveidīgi, piecgades plānos iekļaujot atsevišķus notikumus, kas norāda uz potenciālo pieaugošiem konfliktu riskiem. Politiskās plānošanas dokumentos parasti neiekļauj konkrētas rīcības – to vieta ir nozaru grupas vai problēmu areālus aprakstošos valsts padomes dokumentos. Piemēram, piecu gadu plāna 72. lpp. Ķīna apņemas "visaptveroši risināt" MI ietekmi uz nodarbinātību, savukārt plānošanas dokumentos tā skaidrota kā vēlme, lai MI papildina cilvēka spējas, padarot viņus produktīvākus, nevis aizstājot. Apgalvots, ka pārejot uz MI ekonomiku, Ķīna vēlas mazināt ietekmi, tā izvairoties no sociālajām sekām. Detalizēts skaidrojums atrodams krietni zemāka līmeņa plānošanas dokumentos, taču tie visbiežāk nav publiski pieejami, jo satur komerciāli vērtīgu informāciju par mērķiem un līdzekļiem, kas paredzēti politisko uzstādījumu izpildei.
Nedaudz vairāk zināms Cilvēkresursu un sociālā nodrošinājuma ministrijas dokumentos, kas sola "mērķtiecīgu nodarbinātības atbalstu galvenajām nozarēm",[2] kur izriet visai tiešs atbalsts MI apguvei skolās, jo īpaši koledžās, kā arī mācību un prakšu vietu modernizācijai MI apguvei un līdzdalībai šo rīku pilnveidē un informācijas apritei par sasniegtajiem MI tehniskajiem risinājumiem. Ķīnas reālija ir ļoti augsts standartizācijas līmenis, tādēļ MI risinājumu "banku" veidošana ir tikai daļa no nākotnes sistēmas.
Pagaidām testēšana notiek atsevišķu profesionālo skolu un rūpniecības sadarbības līmenī, lai gan paredzēts, ka sistēmas pārraudzības maksimālais līmenis nākotnē būs provinces un tās būs megasistēmas. Pat ja lielākajai daļai uzņēmumu Ķīnā kaut dažus procentus risinājumu izdosies padarīt plašāk pieejamus, statistiski tas būs grūti aptverams daudzums un ļoti liels solis, lai Ķīna pārvērstos par MI risinājumu fabriku. Citām valstīm ar to konkurēt būs ārkārtīgi grūti, ja ne pat neiespējami.
Mākslīgā intelekta bezdarba apdrošināšana MI plašais pielietojums radīs bezdarbu daudzās tradicionālās nodarbinātības jomās, kur iespējama funkciju automatizācija un līdz šim nebija pieejas robotizācijas risinājumiem. Tas ir būtiski, jo puse pasaulē uzstādītu rūpniecisko robotu strādā Ķīnā. Tā valstī ir aizvien pieaugoša problēma un viens no Nacionālā tautas kongresa (NTK) locekļiem kā drošības tīklu atlaistajiem darbiniekiem jau aicinājis ieviest "mākslīgā intelekta bezdarba apdrošināšanas programmu".[3] Pagaidām partijas amatpersonas gan mudina uz profesionālu apmācību, kas palīdzētu darbiniekiem pielāgoties MI centrētam darba tirgum.
NTK deputāts, iFlytek priekšsēdētājs Liu Cjinfens ieteicis attīstīt jaunas MI darbavietas un veidot MI draudzīgu nodarbināto sabiedrību. Pirmo reizi tas jau kā ekonomiska kategorija vērtēts ziņojumā "Ķīnas ekonomikai ir plašas perspektīvas un liels potenciāls – 2025. gada Nacionālā tautas kongresa un Ķīnas Tautas politiskās konsultatīvās konferences īpašais finanšu pārskats".[4]
iFlytek šogad izskatītais pētījums par Ķīnu norāda, ka MI tehnoloģija aizstās dažas darbavietas un radīs vairāk jaunu darbavietu un nodarbinātības iespēju.[5] Nenoliedzami, ka darba tirgus pārveide MI ietekmē ir neizbēgama tendence. Pasaules Ekonomikas foruma jaunākajā "Nākotnes darbavietu ziņojumā 2025" prognozēts, ka nākamo piecu gadu laikā 22 % darbavietu visā pasaulē tiks pārveidotas, radot 170 miljonus jaunu darbavietu un aizstājot 92 miljonus darbavietu – tātad, darbavietu skaits pieaugs par 78 miljoniem.
Trīs ieteikumi Ķīnas valdībai
Minētais NTK deputāts ieteicis trīs lietas, kam Ķīnas valdībai būtu jāpievērš uzmanība, lai veicinātu attīstību pasaulē, kurā nostiprinājies MI lietojums.
Stiprināt jaunu, ar MI saistītu profesiju plānošanu un pārvaldību. Tas nozīmētu veicināt jaunu MI amatu uzplaukumu, sistemātiski sakārtot MI laikmetā radītās pozīcijas un stiprināt darba sertifikāciju, kā arī mudināt universitātes un profesionālās izglītības iestādes sekot tendencei, pielāgojot talantu apmācības plānus un mācību programmas. Ne mazāk svarīgi ir zinātniski vadīt karjeras plānošanu un stiprināt MI prasmju apmācību, īpaši nodrošinot bezmaksas apmācības iespējas maznodrošinātām grupām;
Izveidot mehānismu nodarbinātības uzraudzībai, agrīnai brīdināšanai un reaģēšanai. Tātad, izveidot "MI nodarbinātības dinamiskās uzraudzības platformu", izmēģināt "bezdarba riska agrīnās brīdināšanas sistēmu" ražošanas klasteros, piemēram, Jandzi upes deltā un Pērļu upes deltā. Tāpat, būtu jāpieprasa uzņēmumiem, kas plašā mērogā ievieš MI, iesniegt sociālās atbildības ziņojumus, piemēram, par aizstājēju darbavietu skaitu un atkārtotas nodarbinātības plāniem, lai nodrošinātu, ka koordinēti attīstās tehnoloģiju un sociālā taisnīguma piemērošana;
Izveidot 6 līdz 12 mēnešu ilgu bezdarba bufera periodu un izmēģināt "MI bezdarba aizsardzības īpašo apdrošināšanu". Būtu jāpieņem modelis "valdības vadīta apdrošināšana + komerciālas iestādes darbība", lai izveidotu īpašu aizsardzības fondu darbavietām, kuras ir visneaizsargātākās pret MI ietekmi, kā arī apdrošināšanas iestādes ir jāvada komerciālu MI bezdarba apdrošināšanas produktu izstrādē, lai nodrošinātu visai sabiedrībai plašāku bezdarba aizsardzības produktu klāstu.
Jauna zinātnes disciplīna
Ķīniešu zinātnieki ir attīstījuši jomu, ko dēvē par MI marksismu. Viņi mēģina pielietot marksistisku skatījumu uz tādiem jautājumiem kā "Kas vai kas rada vērtību pēc mākslīgā intelekta revolūcijas?" (Mašīna? Cilvēks, kas to izgudroja? Cilvēks, kas to vada?). Iespējams, visuzskatāmākā ir tradicionālā prakse valdībai paļauties uz uzņēmumiem un tos virzīt tā, lai tie izvairītos no atlaišanām. Un tie, kas neievēro noteikumus, var nonākt tiesas priekšā.
Ķīnā ir pieņemti vairāki skaļi tiesas spriedumi, kas nostājušies par labu atlaistajiem darbiniekiem. Aprīlī tiesa lēma, ka tehnoloģiju uzņēmums nelikumīgi atlaidis darbinieku pēc tam, kad viņu aizstājis ar MI programmatūru. Spriedumā ietverts arī netiešs brīdinājums citiem darba devējiem, un tieši tas ļoti efektīgi ietekmējis darba devēju vidi.
"MI tehnoloģiju attīstībai jābūt vērstai uz darbaspēka atbrīvošanu, nodarbinātības veicināšanu un cilvēku iztikas līdzekļu palielināšanu," rakstīja Handžou Tautas tiesa. "Darba tiesības ļauj darba devējiem veikt tehnoloģiskas izmaiņas un modernizēt savu darbību, taču tām jāņem vērā darbinieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība." Kā tas darbosies praksē un cik tālu Ķīnas valdība patiesībā ir gatava iet ar uzņēmumiem, kas neievēro noteikumus, rādīs laiks. Esošās aktivitātes norāda, ka Ķīna daudz domā un īsteno daudzveidīgas testa programmas.
Divas dažādas mākslīgā intelekta vīzijas
ASV ļauj tehnoloģiju uzņēmumiem pārņemt vadību MI jomā, un Silīcija ieleja galvenokārt koncentrējas tikai uz vienu – tādu superinteliģentu mašīnu izveidi, kas spēj aizstāt cilvēkus. Šī ir pieeja, ko Trampa administrācija, šķiet, plaši atbalsta vai vismaz nevēlas apturēt.
Ķīnas pieeja ir atšķirīga. Ķīna iztēlojas, kādu tā vēlas redzēt savu ekonomiku un sabiedrību, un kā MI var palīdzēt to sasniegt, saka Brookings eksperts Čans. Tā vēlas pašpietiekamu ekonomiku, tāpēc MI ievieš ikvienā nozarē, sākot no jauniem, iespaidīgiem uzņēmumiem, līdz pat tādām vecām nozarēm kā tērauda vai cementa rūpniecība. Mērķis ir palielināt produktivitāti un vairs nekad nebūt stratēģiski neaizsargātai.
Ķīnas vīzija
Ķīnas vīzija par MI ir valsts virzīta, taču ASV vīziju vada uzņēmumi. Piemēram, Open AI pagaidām tiecas pēc superintelekta, jo tas atbilst viņu pašu interesēm, nevis ir daļa no plašākas ASV stratēģijas.
Mācība no Ķīnas nav, ka valstīm būtu jāseko tās īpašajai pieejai MI un darbavietām, saka Čans. Ķīnas stila kontrole pār tehnoloģiju nozari nav iespējama lielākajā daļā Rietumvalstu, taču Ķīna parāda, ka politikas veidotājiem attiecībā uz šo tehnoloģiju ir rīcības brīvība. Viņi var ietekmēt tās virzienu, nevis tikai ļaut (MI) mikroshēmām krist, kur tās vēlas. Nozīme joprojām ir cilvēka izvēlei. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs jau reāllaikā redzam divas ļoti atšķirīgas MI nākotnes vīzijas.
Nav šaubu, ka izvēļu skaits nākotnē palielināsies un tiks izstrādāti dažādi papildus regulējumi, ierobežojumi un arī kompensējoši pasākumi, tomēr izvēles galu galā būs tikai šīs divas.
Comments