Ja ignorē, tās nav. Migrācija.

Ir tēmas par kurām pirmsvēlēšanu periodā politiķi deg viens pēc otra, atbilstoši katra privātajām interesēm, bet ir arī tādas, par ko izvēlas ne domāt, ne runāt. Atsevišķos burbuļos novērojams tas, ka migrācijas tēma Latvijas iedzīvotājus interesē. Viņi meklē atbildes uz jautājumiem par to, kā kontrolēs un ko darīs, lai šeit jau pavisam drīz nebūtu Lielbritānijas vai Zviedrijas variants, taču koalīcijas partijas izliekas šos jautājumus nedzirdam.

Kāds, visticamāk, aizbildināsies ar to, ka vajadzīgs šo jautājumu visos līmeņos izdzīt cauri mūsu valsts un ES birokrātijas mašīnai - tas prasa laiku, resursu un risinājums “kaut kad būs”. Patiesībā nav grūti prognozēt, ka risinājums būs (iespējams) tikai tad, kad notiks kas traģisks, un tad visas gudrās galvas sāks spriest un stāstīt, ka par to taču brīdināja! Patiesībā tas, ko migrācijas jautājumā šobrīd varam novērot, ir apzināta politiķu klusēšana par problēmu, kas ik dienu samilzt vēl vairāk.

Kā mēs te nokļuvām?

Nedaudz atskatīsimies pagātnē. Migrācijas vilnis aizsākās 2016. gadā, kad darbaspēka trūkuma dēļ - precīzāk, lēta darbaspēka trūkuma dēļ, Latvija sāka izsniegt darba atļaujas viesstrādniekiem no, piemēram, Indijas, Uzbekistānas un citām valstīm. Ja agrāk pie mums migrēja cilvēki galvenokārt no Krievijas vai Baltkrievijas, tad tas bija brīdis, kad aina mainījās uz visiem laikiem.

Arī pirms 10 gadiem par migrāciju kā problēmu nerunāja - Eiropas durvis bija plaši atvērtas un brauca kur nu kurais. Kāds uz siltākām zemēm, kāds uz Latviju, kur labprāt (atšķirībā no vietējiem) strādāja bēdīgos apstākļos par vēl bēdīgāku algu un nesūdzējās, jo bija nokļuvis iespēju zemē. Tikai ar laiku situācija attīstījās, un tai jo īpaši palīdzēja pandēmijas laiks un pieprasījuma pēc kurjeru pakalpojumiem pieaugums. Vietējie nevēlējās strādāt dotajos apstākļos (un pamatoti), taču trešo valstu “speciālisti” no Indijas, Pakistānas un citām zemēm to labprāt darīja. Būvniecības nozarē sev siltu vietiņu atrada “viesstrādnieki” no dažādām stānām. Tā teikt, paldies uzņēmumu lobijam, kas ir īpaši pietuvināts valdošajai kliķei.

Migrants, nevis bēglis

Līdzīgi kā laiku pa laikam jāatgādina, ka robežas pārkāpēji no Baltkrievijas nav ne kara, ne režīma bēgļi, arī kurjeri neierakstās pie cilvēkiem, kam būtu tik ārkārtīgi sarežģīti dzīves apstākļi viņu mītnes vietās, lai par viņu būšanu šeit Latvijā īpaši cīnītos. Vīrieši spēka gados ar savu kultūru bagāžā ierodas Latvijā, lai strādātu zemi atalgotos darbos, pēc tam atvestu arī savas ģimenes vai draugus un, iespējams, dotos dziļāk Eiropā uz, piemēram, Vāciju.

Tas, cik daudzi šādi darbinieki nu ir sabraukuši mūsu valstī patiesībā nemaz nav līdz galam zināms. Ir oficiālā statistika - piemēram, Indijas pilsoņu skaits Latvijā (saka, ka ap 5000) un ir realitāte, ko vērojam pilsētas ielās. Viņu skaits pieaug, un runa ir ne tikai par indiešiem. Situāciju tā pa īstam neviens nekontrolē - ir laiks to atzīt, un arī amatpersonas nav pietiekami rūpīgi sekojušas (t.i., nav gribējušas sekot) līdzi. Kāds varbūt saies “raubiško” un sauks, ka šis ir rasisms, taču patiesībā tā ir vēlme pēc skaidrības, atbildēm uz konkrētiem jautājumiem un problēmas risinājuma, kam uz Siliņas galda būtu bijis jābūt jau vakar.

Visā Eiropā vērojams, ka migrantu plūsmas rada sociālas, ekonomiskas un politiskas problēmas.

“Neredzamā” problēma

Ikdienā Latvijas politiskās partijas šo tēmu cilāt vairās - labāk izlikties, ka šī problēma neeksistē. Tas, starp citu, ir vieglāk nekā kārtējā sevis slavināšanā LSM ēterā pateikt, ka situāciju Latvija vairs kontrolēt nespēj. Ir darīts viss, lai procesu ar nokļūšanu Latvijā šādiem trešo valstu pilsoņiem atvieglotu, nevis sarežģītu.

Reto reizi, kad kāds no “valstsvīriem” par tēmu ierunājas, skaidri redzams, ka jautājums iet pašplūsmā un politiskajām partijām nav vienotas stratēģijas. Tas tādēļ, ka migrācijas problēma daudziem nemaz nav problēma - tas ir savstarpējs izdevīgums. Pavisam vienkārši runājot - migranti, kuri rada sociālas, ekonomiskas un politiskas problēmas, patiesībā ir bizness gan valdības partijām, gan dažādiem privātiem SIA. Šie cilvēki neprasa daudz no saviem darba devējiem, noalgojot var neievērot caurspīdīgumu un var migrantiem likt strādāt nožēlojamos apstākļos. Nauda nesmird un te tās ir patiešām daudz - migrantiem maksā maz, pārējo savāc SIA un tad jau var kādu grašu atmest arī partijām. Kā ziedojumu, protams.

Ņemot vērā kontroles trūkumu pār šo ienesīgo biznesu, ievestie darbinieki turpina neievērot PVD prasības, valodu neprot un nemaz nemācās, piesmej latviešu kultūru un neievēro nekādus uz visiem valsts iedzīvotājiem attiecinātos noteikumus. Pārkāpumu piemēru ir daudz, taču tie netiek atbilstoši sodīti, un bizness var turpināties. Stingrība, par ko vietumis runā Saeimas deputāti, ir simboliska, lai kā nebūt mierinātu pilsoņus, ka mūsu valstī viss ir kārtībā.

Kurš kontrolē, cik un kas ieceļo? Drīzāk, vai kāds maz spēj kontrolēt. Tikai pagājušajā gadā Saeima iedomājās izveidot izmeklēšanas komisiju migrācijas politikai - tas nozīmē, ka aizvadītos 9-10 gadus neviens par to tā pa īstam nerūpējās. Vai ir rezultāti? Nē, migrantu skaits turpina pieaugt un, kā jau minēts iepriekš, nav zināmi precīzi skaitļi par Latvijā esošajiem trešo valstu pilsoņiem. Reizēm viņi “aizbēg” uz kādu citu ES valsti un tad, piemēram, Lietuvā, Polijā vai Vācijā izrādās, ka šiem cilvēkiem jau sen kā nav nekādu tiesību uzturēties Eiropā.

Migrācija ir ierocis

Līdzīgi kā tas ir ar krievu un baltkrievu hibrīdoperāciju Baltijas valstu pierobežā, arī šāda tipa migrācija var kļūt par ieroci. Atliek tikai šos visus cilvēkus aktivizēt, lai sāktos jukas, uzbrukumi citiem valsts iedzīvotājiem un pat terorakti. Kā zināms tiem, kas kaut cik mēģinājuši izprast šo visu cilvēku reliģiju virzienus, viņu mērķis nav pielāgoties, viņu mērķis ir pārņemt un savu reliģiju izplatīt Rietumu valstīs. Tikmēr mums tiek stāstīts, ka šie cilvēki, pieaugušie un spēka gados esošie vīrieši, ir nevarīgi jēriņi, kas savās izcelsmes valstīs ir bijuši nesekmīgi darba meklējumos un Eiropa ir viņu vienīgā iespēja… Vai tiešām?

Zviedrijā, kas ilgstoši bija atvērta imigrācijai, no 2012. līdz 2021. gadam ievērojami pieauga reģistrēto seksuālo noziegumu skaits. 2023. gadā tika reģistrēti gandrīz 24 000 dzimumnoziegumi. Ziņojumi liecina, ka 58% personu, kas notiesātas par izvarošanu vai mēģinājumu to izdarīt, ir dzimušas ārvalstīs. Pārējie bieži ir imigranti otrajā vai trešajā paaudzē. Skaitļi nemelo.

Lielbritānijā bija milzīgs skandāls, kad atklājās, kad policija gadiem bija piesegusi masveida britu sieviešu un bērnu izvarošanas gadījumus, ko bija izdarījusi imigrantu bandas no Pakistānas. Situācija Lielbritānijā kļūst kritiska, tiek īstenoti prātam neaptverami noziegumi, bet mēs turpinām uzskatīt, ka nekontrolēta migrācija būs bez sekām. Kāds pamats mums ir uzskatīt, ka pie mums situācija būs citādāka?

Līdzīga situācija ir arī Vācijā un arī Francijā.

Imigrantu vardarbīgie noziegumi - laupīšanas, piekaušanas, slepkavības, izvarošanas - rada kriminālu vidi, un valsts vairs nav spējīga saviem pilsoņiem nodrošināt fizisku drošību.

Vietējos uztrauc augstie vardarbības riski un tas, ka tai var tikt pakļauti bērni un jaunieši gan izglītības iestādēs, gan uz ielas. Imigranti ir arī tie, kuri Eiropas valstīs izvērš antisemītiska rakstura noziegumus - tas ir liels risks ebreju tautības cilvēkiem, kurus šie migranti vajā.

Arī Latvijā šādas migrācijas sekas var izrādīties nenovēršamas, ja imigrācija netiks stingri ierobežota, un tas vairs nav jautājums par darbaspēku un biznesu. Runa ir par valsti un tās iedzīvotāju drošību.

Jaunā Rietumu kultūra

Rietumu pieredze atklāj, ka imigrantiem jaunajās mītnes zemēs ir grūti veidot veiksmīgas karjeras, jo ir valodas, kultūras un izglītības atšķirības, tādēļ imigranti parasti dzīvo savās etniskajās un reliģiskajās kopienās, un tur veido savu “kultūru”.

Imigrantu mērķis nav integrācija. Ja musulmaņi sev līdzi ved šariatu, tad hinduisti kastu sistēmu. Musulmaņu mošejas ir viņu politiskās un ekonomiskās dzīves centrs, kur izplatās mītnes zemei naidīga ideoloģija. Jaunos vīriešus māca, ka musulmaņa pienākums ir nogalināt neticīgos (jeb visus, kuri nav musulmaņi) un izvarot sievietes. Tieši šāds bija Hamās teroristu ideoloģiski reliģiskais pamatojums 2023. gada 7. oktobrī, un tas ir bijis pamatā arī visiem ISIS noziegumiem.

Šo un citu iemeslu dēļ neizpratni rada atsevišķu Latvijas NVO un politiķu aktīvā iestāšanās par mošeju celtniecības ideju un sabiedrības viedokļa ietekmēšana attiecībā uz islāma izplatību Latvijā. Spilgts piemērs ir nesen notikusī ramadāna svinēšana Purvciemā, kas tā arī palika bez vērā ņemamām konsekvencēm. Kā mēs redzam daudzās Eiropas valstīs, tad musulmaņi aktīvi testē robežas cik tālu var iet. Ņemot vērā, Latvijas institūciju darbības neesamību varam sagaidīt nākamos soļus/darbības.

Svarīgi atcerēties, ka šo imigrantu kopienās ir izplatītas teroristiskās organizācijas - ISIS, Al Qaeda, Hamās, Hezbollah un citas. Eiropas pieredzē tas sev līdzi nes augstu teroraktu risku un jābūt pateicīgiem, ka, piemēram, Ziemassvētku tirdziņus Latvijā līdz šim esam varējuši apmeklēt par to neraizējoties, taču citās Eiropas valstīs jau sen tā nav un jebkura cilvēku pulcēšanās tiek pavadīta ar dažādiem drošības riskiem un mēģinājumiem tos maksimāli novērst. Tik un tā mēdz būt gadījumi, kad kāds gsn ar auto iebrauc iedzīvotāju pūlī, nogalinot un traumējot, gan uzbrūk ar nazi un sadur parastus garāmgājējus. Tas parāda šo imigrantu visatļautību un viņos iekodēto pārākumu pār it kā neticīgajiem Rietumiem.

Rietumu kultūra ir migrantu reliģijas un ideoloģijas drauds, tādēļ viņi ir mācīti pret to vērsties.

Kas nenotiek Latvijā

Caur LSM un “viedokļu līderiem” norit mēģinājumi tēmu ievirzīt konkrētā gultnē. Labs piemērs ir Latvijas Radio 1 Aida Tomsona vadītā diskusija par imigrācijas politiku. Tomsons mērķtiecīgi diskusīju vadīja virzienā, kur mums nav variantu un mums nāksies ar to sadzīvot. Viņa “pamatojums” bija margināls - latvieši izmirst, tukša vieta palikt nevar un mums vajadzīgas “darba rokas”. Migranti it kā būšot šīs rokas un nodrošināšot mūsu pensijas.

Šādi Tomsons ļoti skaidri attaisno savu eksistenci Latvijas Radio 1 un sabiedrībai nodod konkrētus vēstījumus par to, kā migrācijas jautājumus būtu vērtējams. Raksturīgi savam “žurnālistikas” stilam, Tomsons nerunāja par migrācijas kritiskajiem aspektiem - vardarbību, noziegumiem, islāma ietekmi Eiropā, integrācijas neesamību, lielās kopienas, noziedzības pieaugumu un kultūras atšķirības. Kāpēc mēs esam tie, kam būtu jāpielāgojas? Un galu galā, kam mēs pielāgosimies? Šariatam un noziedzības izplatībai.

Viens no lielākajiem migrācijas atbalstītāju “argumentiem” ir par ekonomikas attīstību, taču nav neviena uzticama rādītāja, kas to pierādītu. Ir pretēji. Eiropas valstīs ar izplatītu imigrāciju ekonomiskie rādītāji vairāku gadu garumā ir konsekventi gājuši uz leju. Lielās Eiropas valstis piemeklē milzīgas ekonomiskās problēmas un stagnācija. Tātad, migrantu “darba rokas” nedod ekonomisko labumu, tās drīzāk no valsts aizbiedē investīcijas un spējīgus, augsti izglītotus cilvēkus.

Tāds pat jautājums arī par Latviju. Vai ir uzticami dati, kas pierādītu, ka imigranti veicina ekonomisko uzplaukumu? Nav.

Ja mēs paskatāmies uz Wolt kurjeriem, viņi visi lieto Revolut un Latvija pat nesaņem nodokļus. Tas pats attiecas arī uz citām darba jomām. Tātad, Latvijai no imigrantiem nav ekonomiskā labuma.

Visām partijām, kuras rudenī lūgsies, lai par tām balso Saeimas vēlēšanās, ir jāsniedz skaidras atbildes. Kādā apjomā tās plāno atbalstīt imigrāciju? Kuros tautsaimniecības sekotors migrantus vajag un kuros nē? Kuras ir tās valstis, no kurām migrantus var uzņemt? Kādas ir kvotas un kādi būs kontroles mehānismi?

Nevaram arī ignorēt jautājumu par attieksmi pret islāma izplatību Latvijā. Vai esam gatavi miera vējos pieņem šo imigrantu uzskatus par cilvēkiem, kuri nav islāmticīgi?