Mutuļi ASV politikas katlā. I daļa

Taisnība Raksta
Jul 10
4 min read

“Amerikas partija”

ASV politikā ir tikai divi smagsvari – demokrāti un republikāņi. Sīkpartijām iegūt atbalstītājus ir ārkārtīgi grūti, un to deputāti pavalsts (štata) vēlēšanās reti iegūst kādu vietu. Iespējams, pie vainas ir visai lineārais domāšanas veids un vēlētājos ieaudzinātais kategoriskums – bez liekām izvēlēm, kas jauktu prātu, ASV vēlētāju spriedumos dominē “nulle” vai “viens”. Sava nozīme ir arī tradīcijām, plašsaziņas līdzekļiem un informācijai, kas pasniegta ar sociālo tīklu starpniecību.

Tas gan nenozīmē, ka nav jāmēģina. Karstākā aizvadītās nedēļas ziņa: miljardieris un Trampa bijušais padomnieks Īlons Masks paziņojis par jaunas partijas - "Amerikas partijas", dibināšanu. Viņš sola, ka šis jaunais politiskais spēks cilvēkiem atdos viņu brīvību. Valsts izšķērdības un korupcijas dēļ ir novesta līdz bankrotam un "mēs dzīvojam vienas partijas sistēmā, nevis demokrātijā", teicis Masks.

Maska priekšlikums

Īlons Masks 5. jūnijā savā “X” kontā publicēja aptauju, kur sekotājiem uzdevuma jautājumu: “Vai ir pienācis laiks Amerikā izveidot jaunu politisko partiju, kas patiešām pārstāvētu vidusslāņa 80%?” Lai gan sociālo tīklu aptaujas neatspoguļo plašākas sabiedrības reālo noskaņojumu, aptaujā piedalījās 5,6 miljoni “X” lietotāju un 80,4% atbildēja ar “jā”. Masks vairākkārt pārpublicējis aptaujas rezultātus, minot tos kā pierādījumu, ka lielākā daļa amerikāņu vēlas, lai tiktu izveidota jauna partija. Jāņem vērā, ka aptaujā piedalījās arī tādi Maska sekotāji, kas nav ASV iedzīvotāji.

“Masks uzskata, ka 80% amerikāņu nav apmierināti ar divām lielākajām partijām un tās viņus nepārstāv,” raidorganizācijai “Al Jazeera” sacīja Eseksas Universitātes Valdības departamenta profesore Nataša Lindšteta.^[2]

Šis skaitlis neatspoguļo plašāku Amerikas sabiedrības domu, taču norāda uz tendenci. Saskaņā ar 2024. gada “Gallup” aptaujas datiem, 43% amerikāņu vēlētāju identificē sevi kā neatkarīgus, 28% kā republikāņus un 28% kā demokrātus. Citiem vārdiem, lielāks ir to amerikāņu skaits, kuri identificējas kā neatkarīgie vēlētāji, un tas dod zināmas iespējas. Viens no Maska sekotājiem zem viņa ierakstu “X” publicēja attēlu ar uzrakstu “Amerikas partija”, uz ko pasaulē bagātākais cilvēks reaģēja atzinīgi, jo viņaprāt “Amerikas partija” skan jauki un ir “partija, kas patiesībā pārstāv Ameriku!”.

Politisko ainavu arvien vairāk ietekmē polarizācija un stagnācija. Īlona Maska drauds izveidot jaunu politisko frakciju ar nosaukumu “Amerikas partija” ir piesaistījis plašu uzmanību.^[3]

Neatkarīgi no tā vai tas ir patiess mēģinājums pārveidot Amerikas Savienoto Valstu politiku, vai retorisks uzbrukums likumdevējiem, kuriem Masks nepiekrīt, bijušā Valdības efektivitātes departamenta (DOGE) vadītāja vīzija ir nepārprotama – tā būs uz pārmaiņām vērsta tehnoliberāla partija. “Newsweek” analītiķi īpaši pētījuši līdz šim zināmo par šo tapšanas procesā esošo partiju un ir intervējuši tās izveides inicatorus - lielo uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, kā arī potenciālos vēlētājus (iepriekš minētie 43%), kas neatbalsta ne republikāņus, ne demokrātus un varētu balsot par alternatīvu politisku kustību.^[4]

Nav zināms, vai digitālais entuziasms platformā “X” ir rādītājs noskaņojumam ASV. Maska tiešsaistes auditorija nav tāda reālās pasaules politiskā kopiena, kas izceltos ar sevišķu varaskāri.

Ideoloģijas pamati

Līdzšinējie Maska izteikumi liecina, ka jebkura viņa izveidotā partija tiktu balstīta divos ideoloģijas pīlāros: fiskālais konservatīvisms un agresīvas investīcijas nākotnes tehnoloģijās. Viņš asi kritizējis Trampa budžeta likumprojektu, nosaucot to par neprātīgu. Kongresa budžeta biroja aplēses paredz, ka šis likumprojekts nākamās desmitgades laikā valsts deficītu palielinātu par 3,3 triljoniem ASV dolāru. Vienlaikus Masks paudis neapmierinātību par federālās politikas nesamērīgo atbalstu tradicionālās enerģētikas un autobūves nozarēm. Viņaprāt, būtu vērtīgi ieguldīties tīrās enerģijas un kosmosa izpētes nozarēs.

“Amerikas partija” visticamāk uzstās uz deficīta samazināšanu, birokrātijas racionalizāciju un politiku, kas veicinātu izaugsmi. Vienlaikus Maska “spēks” atbalstīs progresīvas tehnoloģiju investīcijas (elektromobiļi, mākslīgais intelekts un kosmosa izpētes joma).^[5]Retu reizi Masks ir atbalstījis valdības lomu tehnoloģiju attīstības paātrināšanā – īpaši agrīnā stadijā finansējot un nodrošinot infrastruktūru, tomēr viņš joprojām kritiski vērtē birokrātijas neefektivitāti.

Par jaunās partijas iespējamo ideoloģiju liecina Maska izteikumi intervijās un viņa retorika, kas norāda – partija būtu mazāk vērsta uz ideoloģiju un vairāk vērsta uz reformām. Tas ir, centriski labēja partija ekonomikā, centriska vai liberāla nostāja sociālajos jautājumos un netradicionāla platforma digitālo tiesību un inovāciju jomā. Attiecībā uz regulējumiem – samazināt birokrātiju, lai veicinātu inovācijas. Novitātes plānotas izglītības nozarē – atbrīvoties no mantotiem izglītības modeļiem par labu decentralizētam prasmēs balstītam mācību procesam. Nenoteikta ir ārpolitikas joma – Masks ir skeptisks attieksmē pret ilgstošu sadarbību ar ārvalstīm, un tā ir joma, kurā viņš ir neparedzams.

Viens no jaunās partijas balstiem ir vārda brīvība. Masks ir maksimālists, nereti uzsverot, ka valdībām platforma “X” ir atdarināšanas vērts piemērs.

Šāds politiskais spēks visticamāk sevi pozicionēs kā tālredzīgu un gudru uzņēmējdarbības jomā. Kritiķi savukārt varēs apgalvot, ka partija nesamērīgi atspoguļo Maska ideoloģiskās un finansiālās prioritātes. Veselības aprūpes jomā, kas Amerikā ir ļoti sensitīvs temats, Maska partija par labu tirgus reformām, tele-medicīnai vai mākslīgā intelekta vadītai diagnostikai varētu noraidīt valdībās pārvaldīto apdrošināšanas programmu paplašināšanu. Tās būtu efektīvākas alternatīvas.^[6]

Jaunās partijas elektorāts varētu būt tehnoloģijās orientēti neatkarīgie vēlētāji, vīlušies centristi (kuri pauduši kritiku abām partijām par ideoloģisko stingrību), kultūras liberāļi (kuri ir skeptiski pret institucionālo varu), viedokļu līderi un pretēji domājoši mediju pārstāji (īpaši tie, kuri ir aktīvi “X” lietotāji), kā arī gados jauni vēlētāji – piemēram, Z paaudze un tūkstošgades paaudze, kas jūtas atsvešināta no tradīcijām, bet ir tehnoloģiju un inovāciju iedvesmota. Korporatīvas vienošanās un apvienošanās ir maz ticamas, finansējumu un konsultācijas partija varētu saņemt no tiem Silīcija ielejas pārstāvjiem, kuriem šķiet simpātisks Maska pasaules redzējums.

Maska izaicinājums ir ievērojams, un tas nav politisks vien. Agrāki trešo pušu centieni iejaukties politiskajā sistēmā ir bijuši pretrunā ar ASV vēlēšanu politikas struktūru. Ross Perot, kurš 1992. gadā ieguva gandrīz 19% tautas balsu, nespēja tās pārvērst nevienā elektoru kolēģijas balsī. Uzmanību ir piesaistījusi Andrew Yung “Forward Party”^[7], taču tās apgrūtinājums ir atzinības gūšana ārpus partijas zīmola.

Trešās partijas kandidātam nopietnas izredzes uz prezidenta amatu bija 1912. gadā, kad Tedija Rūzvelta “Bull Moose” kampaņa Baltā nama atslēgtas nodeva Vudro Vilsonam. Nav zināmi apstākļi, kas šādu precedentu ļautu atkārtot.

Īlons Masks nevar pretendēt uz ASV prezidenta amatu, jo ir dzimis Dienvidāfrikā.

_________________________________________________________________________