Naftas faktors pasaulē – joprojām liels
- Taisnība Raksta
- Apr 30
- 6 min read
Jau apvienotās Vācijas pirmais kanclers Oto fon Bismarks (1815- 1898) teica, ka naftas dedzināšana kurtuvēs ir tas pats, kas naudas banknošu dedzināšana. Tālredzīgi, lai gan tajā laikā naftas produktus šādām vajadzībām izmantoja mazāk par 1% - tas bija akmeņogļu triumfa gājiena laikmets uzvarā pār kokoglēm. Industriālā revolūcija.
Pagājis vairāk nekā gadsimts, enerģētikas izejvielu daudzveidība ir neiedomājami pieaugusi, un arī akmeņogles savu lomu ir mazinājušas, tomēr paliek neaizstājamas, jo īpaši reģionos, kur ekonomiskai saprātīga alternatīva nav rasta. Kopš Covida pandēmijas sākumiem ogļu patēriņš ir visai strauji audzis un tādu perspektīvu nosaka arī ASV jaunā politika. "Mēs izbeigsim valdības aizspriedumus pret oglēm," sacīja Tramps, kurš deva norādījumus Tieslietu ministrijai noskaidrot un apkarot jebkādus štatu vai vietējos noteikumus, kuri "atņem mūsu ogļračiem darbu".i Vajag tikai rakt!
Citi skatījumi
Ir arī citi viedokļi un dažādi plāni, arī margināli skatījumi, kas visbiežāk nerēķinās ar maksātspēju par brīnumjaukiem un nesamaksājamiem risinājumiem. Demokrātiskā sabiedrībā ir tiesības izteikties un arī pie mums 11. aprīlī 17 aktīvisti pie Ministru kabineta bija gatavi iestāties pret fosilajiem enerģijas avotiem,ii vismaz tikmēr, kamēr paši nemaksā par saviem elektrības un siltuma rēķiniem. Citādi nākas skaitīt eirocentus un jādomā kuru lampiņu drīkst ieslēgt istabā uz cik ilgu brīdi, jo elektrībai cena gala patērētājam sen jau ir pilnīgi alternatīva un pārsniedz savulaik kritizēto OIK brīnišķās shēmas rezultātus. Bet nav pamata satraukties - šogad vismaz vienu reizi vēl pakalpojumu cenu cels - tā lēma dāmīšu klubiņš, kas tagad pārvalda Augstsprieguma tīklus un norakstīs uz to īpaši smalko sinhronizāciju pareizā elpā ar Briseli. Atbalsts nemainīgs arī ministrijā, jo tur trūkumcietējiem uz Jauno gadu izsniedza pabalstus (prēmijas) viena gada elektrības rēķinu apmērā.iii Tika jau visai padomju nomenklatūrai.
Sava taisnība jau ir mēģinājumos vismaz dažādot enerģijas avotus un vismaz pietaupīt fosilos resursus nebaltām dienām, bet tad jauniešiem demonstrēties pie Saeimas nama, kur vairumam „putniņi nekad nepamet galvu”, bet daudz lielākā skaitā jādodas uz pašvaldībām, kas nepieļauj saules un vēja enerģijas projektu realizāciju. Ir komforta zona dabas vērošanas ilgtspējā, un ko gan vēl var vajadzēt?
Nafta
Lai kā mūs mēģina pārliecināt zaļie biznesmeņi un propagandisti - nafta ir galējs resurss, tomēr tās zemes dzīlēs ir gana daudz, un pie pašreizējā patēriņa pietiks vismaz turpmākiem 250-320 gadiem (atkarībā no iedzīvotāju skaita pieauguma prognozēm pasaulē). Tas nebūt nenozīmē, kas viss ir jānoēd un tas jādara tagad, bet tas arī nenotiek, jo patēriņu enerģijas avotu dažādībā nosaka cena. Naftas biznesā visi norēķini tiek veikti tikai ASV dolāros un naftas daudzuma pamata mērvienība ir barels (bbl) jeb muca, kas ir vienāds ar 158,99 litriem. Tā ir tilpuma mērvienība, bet tonnās lielumus izmanto tikai pārrēķinot ar dažādiem koeficientiem.
Nafta ir tikai biržas produkts, lai gan ārpus biržas piegādes kopš Krievijas kara uzsākšanas ir būtiski palielinājušās un šādā kustība sen jau tuvojas 10% no kopējās jēlnaftas aprites pasaulē un šī ir daļa, kur cenas veidošanās mehānismi ir pavisam citi.
Legālajā tirgū nonākušās naftas pašizmaksas (no urbuma) tikai ārkārtas situācijās ir virs 3$/bbl, kurā ir ieskaitīti visi licenču maksājumi, dabas resursu nodokļi un maksa par tiesībām iegūt naftu. Nesalīdzināmi lielākas izmaksas seko tālāk- jēlnaftas atbrīvošana no mehāniskiem piemaisījumiem, atbrīvošana no pavadošās gāzes, ūdeni, naftas nostādināšana, vienādošana (sastāva izlīdzināšana), sagatavošana tālākai transportēšanai pa vadiem uz pārstrādes rūpnīcas vai ostas krautuvēm. Tā ir ieejas cena. Visbiežāk tā ir 23-36 $/bbl, lai gan ir ne mazums izņēmumu. Tomēr zem šīs cenas nav iespējams neko piedāvāt, jā tā nav nelegāla ieguve vai vienkārši nozagta krava, iespējamas arī valdību ārkārtas dotācijas kompānijām (ja nav OPEC biedri).
Pretēji - dārgāko cenu nosaka spontāni, pēkšņi iepirkumi un tad cena par pārsniegt 120$.bbl un par šādiem iepirkumiem ne tikai cīnās savā starpā, bet arī uzpērk pirātus kuģu pārtveršanai un ko tik vēl nē. Iekārojamākie ir valdību garantētie spontānie iepirkumi, bet tas jau ir bizness.
Ēnu kuģi un flotes
„Ēnu” kuģi ir bijuši vienmēr, starp kuriem populārākais ir „Klīstošais holandietis”, tā ir kontrabanda, pirātu kuģi un desmitiem to mūsdienu paveidu. Šādi kuģi ir ļoti daudzām valstīm. Nelegālas „ēnu” zvejas kuģu flotiles nav nekāds retums arī Eiropā un franču, arī spāņu nelegāla un nereģistrēta zveja ir viens no punktiem, kas panāca Brexit. Pastāvīgi Pasaules okeānā ir ievērojams skaits šādu beramkravu kuģu, reti – konteineru pārvadātāji un nav zināms, ka šāds statuss būtu bijis gāzes pārvadātājiem bijis. „Ēnu” tankkuģi ar naftas un citām kravām ir bijuši vienmēr, tomēr ir jāņem vērā, ka nafta ir prece ar derīguma termiņu – tā ir jānogādā pārstrādei aptuveni sešu mēnešu laikā. Šādu kuģu nav mazums, to atšķirīgā iezīme – atslēgta navigācijas/izsekošana sistēma, kuģis nav nevienas valsts reģistrā un krava nav apdrošināta. Ņemot vērā, ka savs kuģu reģistrs ir arī okeānu apskalotai Mongolijai (reģistrā ir divi tankkuģi), tad reģistrēties ir tikai naudas jautājums un kārtojams attālināti. Sarežģītāk ir ar apdrošinātājiem, kas šādos gadījumos nav saudzīgi un rēķini ir pārsteidzoši. Tomēr vairums ostu, kur ir iespējams izkraut naftas kravu, pieprasa apdrošināšanu kā nosacījumu. Arī šajos gadījumos tiek atrasti radoši nosacījumi.
Krievijas „ēnu flote” ir izaugusi (kuģiem un to kravām ir iepriekšēji minētās pazīmes), un nebūt tie ir tikai savu laiku nokalpojuši kuģi, kas izpilda pēdējo reisu pirms nonākšanas sadalīšanai. Šādu kuģu skaits ir ap diviem simtiem un lielākoties apkalpo bartera tirdzniecības kravas, un nebūt tās vienmēr ir Krievijas kravas - tas ir pakalpojums, ko sniedz arī citām zemēm un kompānijām. Tomēr „ēnu flotes” vienmēr ir bijuši augsta riska pasākumi, jo mūsdienās pat tad, ja nav izsekojama krava, to droši var konstatēt pēc savstarpējiem norēķiniem, jo par naftas kravu norēķināties cash ir visai apgrūtinoši.
Naftas cena biržā
Naftai ir desmitiem šķirņu, un katrai no tām ir savs piedāvātāju un pircēju loks, jo naftas pārstrādes rūpnīcas ir specializētas un iegādājas tikai tādu naftu, ko tehnoloģiski var pārstrādāt un arī iegūt iespējami augstu peļņu. Tomēr visi šī biznesa dalībnieki seko vidējotai cenai biržā, kas ir kompozīts no vairāku naftas šķirņu iedomāts maisījums (‘buljons”). Šāds rādītājs kalpo par pamatu biržas kursu noteikšanai ne tikai naftai, bet arī kompānijām, kuras darbojas naftas ieguves un pārstrādes biznesā.
Tā pieaugot naftas cenai, palielinās akciju cenas arī British Petroleum, Chevron vai Exxon un tamlīdzīgi, un pie naftas cenas krituma- krītas arī kompāniju vērtība (to emitēto akciju vērtība) krītas. Tie nav gluži spoguļattēli, bet ar kavēšanos. Tādēļ naftas cenu svārstības ir visai sensitīva joma, jo īpaši to valstu ekonomikā, kur tas ir nozīmīgs ieņēmumu avots.
Ir vēl kāds aspekts, vismaz attiecībā uz enerģijas avotu dažādošanas iespējām. Tā ir naftas cena. Ja tā nokrīt zem 82-85$/llb, tad visā pasaulē tiek slēgtas visas naftas slānekļu un naftas smilšu atradnes- ieguve ir nerentabla, un ir jāpārtrauc. Ja cena samazinās zem 70$/lpp tiek slēgta ieguve aptuveni pusē Meksikas (Amerikas) līča naftas ieguves vietās, bet turpinot kristies – darbu pārtrauca daudzu valstu nacionālās naftas kompānijas. Tās izmanto šo laiku tehniskiem remontiem, iekārtu apkopei, darbiniekiem ļauj izņemt atvaļinājumus un tiek gaidīts jauns cenu kāpuma vilnis. Savukārt citiem tas ir brīdis kā atjaunot novecojušas jēlnaftas rezerves, veikt papildus uzkrājumus.
Ietekme uz Krievijas ekonomiku
Biržā naftas cena krītas un to būtiski veicina Trampa tarifu politika, jo naftas daudzums tirgū ir ļoti liels un OPEC valstis vienojas nesamazināt ieguvi, bet pārdot vairāk un šajos nedrošajos laikos veidot papildus dolāru rezerves.
“The Washington Post” raksta, ka naftas cenu kritums un ekonomikas satricinājumi var samazināt Krievijas militārās spējas. “Krievijas atkarība no naftas cenu svārstībām dod Trampam priekšrocības, nodrošinot spiedienu uz Maskavu sarunu laikā, ja viņš tās vēlas izmantot”.iv Ts ir pārspīlēti, jo pasaulē ir ne viens vien desmits valstu, kuru tautsaimniecība ir atkarīga no Krievijas naftas piegādēm un Trampa uzliktie tarifi, liek tām veikt ārkārtas papildus iepirkumus, ko esošo līgumu ietvaros ir jāperk par iepriekšēji noteikto v cenu un tie gandrīz vienmēr ir monopolpiegādes līgumi. Krievijas diplomāti ir gadiem ilgi pie tā strādājuši.
Protams, naftas cenas kritums nepatīkami ietekmē Krievijas valsts budžetu, kurā iestrādāta ir 70$/lpp cena par naftu un budžeta ieņēmumu neizpilde šajā pozīcijā ir indikatīva. Tomēr visi labi saprot, ka pēc 3-4 mēnešu nenoteiktības perioda, naftas cena pārsniegs šo iestrādāto robežvērtību. Krievijas kompānijas arī ir bažīgas un šobrīd pārdod salīdzinoši lētāko “Urals” ar 15-20 $/llb atlaidi, tas ir 45-50 $/llb. Daudz tas nav, bet visu citu konkurentu pazeminātā cena līdz 60 $/llb ir brīnišķa dāvana Krievijai- tā ir Eiropas Savienības noteiktā „sankciju” līmeņa cena. Visa naftas ražotāju pasaule ir nokļuvusi zem ES sankciju sliekšņa. Citiem vārdiem - daudzas ES noteiktas sankciju paketes makulatūras kalnā papildina arī visas, kas attiecas uz naftu un tās pārstrādes produktiem.
Tas ir labs punkts diskusijām, bet nav pamats katastrofāliem secinājumiem par Krievijas rubļa devalvāciju un ekonomikas sabrukumu.v
Medijos pamatoti dominē tirgus ekspertu pesimistiski piesardzīgas prognozes. Tā bijušais SVF galvenais ekonomists Saimons Džonsons: “Naftas un gāzes eksporta ieņēmumu sarukuma dēļ Kremlim jāizvēlas starp kara vai sociālo izdevumu samazinājumu. Tajā pašā laikā Krievijai nav iespējas palielināt ieņēmumus.” “Goldman Sachs” prognozē, ka līdz gada beigām “Brent” var maksāt 62 $/llb, un līdz 2026. gada beigām - līdz 55 $/llb. ASV ekonomikas recesijas gadījumā cena var samazināties līdz 50 $/llb, globālās ekonomikas recesijas gadījumā (“JP Morgan” prognozē 60% varbūtību) - līdz 45 $/llb. “Tirdzniecības karš starp Ķīnu un ASV turpinās ietekmēt naftas cenas,” raksta “Reuters”. “Pēc augošām bažām par salīdzinoši vājo naftas pieprasījumu nākamajos mēnešos cenas samazināsies," uzskata UBS analītiķis Džovanni Staunovo. vi
_______________________
Izmantotie avoti:
Commenti