NATO vājākais ķēdes posms - 3.daļa

Turpinām analizēt Vāciju un tās attiecības ar Krieviju. Mūsu rakstu sērijas trešā dala. Šajā rakstā turpinām atzīmēt ievērojamākās un ietekmīgākās personas, kā arī pasākumus/organizācijas, kas būtiski ietekmēja Vācijas politiku attiecībā ar Krieviju.

Matthias Platzeck - bijušais Vācijas Brandenburgas štata premjerministrs un sociāldemokrātu līderis Platzeks daudzus gadus ir bijis viens no galvenajiem Krievijas interešu lobētājiem Berlīnē. Platzeks, dzimis un audzis komunistiskajā Austrumvācijā, (un ir atzinies ilgstošā padomju kino mīlestībā) mēģināja pārliecināt vāciešus, ka viņiem nav jābaidās no Krievijas. Biežs Vācijas sarunu šovu viesis Platzeks bieži iebilda, ka Krievija vienkārši ir pārprasta un ka Rietumiem vajadzētu vērsties pie Maskavas, lai vairotu uzticību. Savā 2020. gada grāmatā “We Need a New Ostpolitik” Platzeks sacīja, ka starptautiskajai sabiedrībai būtu jāatzīst Krima par Krievijas teritorijas daļu, un šo prasību viņš pirmo reizi izteica neilgi pēc Krievijas iebrukuma 2014. gadā. Dažas dienas pēc KF pilna mēroga iebrukuma UA viņš atkāpās no Vācijas-Krievijas foruma priekšsēdētāja amata, kas bija viņa vadītā bezpeļņas grupa, lai veicinātu attiecības starp abām valstīm. Ņemot vērā Platzeka jaunības dienu gaitas Austrumvācijā, ar diezgan lielu ticamību var teikt, ka šī persona ir jau sen ir bijusi savervēta no Stasi/KGB puses.

Georg Restle - pazīstams Vācijas sabiedriskās televīzijas reportieris un populārā ziņu žurnāla "Monitor" vadītājs Restls ir izplatījis izteikti negatīvus vēstījumus par NATO paplašināšanās austrumu virzienā. Lai gan Restle kritizē Putinu un karu, viņš ir mērķtiecīgi iespaidojis Vācijas dominējošās sabiedriskās raidorganizācijas (galvenais ziņu avots lielākajai daļai vāciešu) redakcijas nostāju, kurā Rietumi tiek attēloti kā vainīgie karā, kas notiek Ukrainā.

"Pēdējos gados ir sagrauta liela uzticēšanās, un Krievija nekādā ziņā nav vienīgā vainīgā," viņš sacīja skatītājiem 2018. gadā, iepazīstinot ar ziņu materiālu, kas kritizē NATO par militāro mācību rīkošanu alianses austrumu flangā. "Nesenā vēsture liecina, ka galvenokārt Rietumi, nodzērušies no uzvaras aukstajā karā, atkal un atkal ignorēja Krievijas intereses, šķietami neko nemācoties vai atsakoties." Divas dienas pirms Krievijas pēdējā iebrukuma Ukrainā viņš pauda nožēlu par "Rietumu nezināšanu par Krievijas drošības interesēm, ASV meliem Irākas karā un NATO misiju Kosovā".

Jurgen Habermas – iespējams ietekmīgākais Vācijas „domātājs”, filozofs, kurš tiek dēvēts par Vācijas valsts neoficiālo filozofu. Pragmatiķis un kādreizējais Frankfurtes skolas piekritējs Hābermass, gadu desmitiem ir kalpojis kā orākuls Vācijas galvenajai kreisajai pusei. Viena no viņa pēdējo laiku „gudrības pērlēm”: „Vācijai bija taisnība, nesūtot ieročus Ukrainai.” Laikrakstā Süddeutsche Zeitung, kas ir ikdienas instruktāža valsts kosmopolītiskajai elitei, Hābermass dziedāja slavas dziesmas Vācijas "introspektīvajai un atturīgajai federālajai valdībai". Kā norādīja Hābermass, tad Vācijas neprātīgā un nesaprotamā pieeja pret Ukrainu neesotproblēma. Viņš mudinot lasītājus neņemt vērā "spilgtās morālās apsūdzības par Vācijas savaldību". Beigās viņš pārliecināja vāciešus, ka viss būs labi, ja vien viņi neņems vērā pārmaiņu vēju. Viņš mudina vāciešus turēties pie pēckara gados iegūtās „jaunās mentalitātes”, kas esot vērsta uz „” prodialogu un miera uzturēšanas fokusu.”

Austrumu komiteja - galvenā platforma Krievijas tirgus piesaistīšanai ir organizācija, kas pazīstama kā Ost-Ausschuss jeb Austrumu komiteja. 1950. gados dibinātās lobiju grupas dalībnieku vidū ir lielākā daļa Vācijas pazīstamāko korporatīvo uzņēmumu, sākot no BMW līdz VW un beidzot ar ķīmijas gigantu BASF. Kopš Krievijas īstenotās Krimas aneksijas grupējums ir bijis arī Maskavas labākais draugs Berlīnē, aģitējot pret sankciju pastiprināšanu. Tas bija lielā mērā veiksmīgs šajā jomā, kā arī ar centieniem panākt Nord Stream 2 apstiprināšanu 2015. gadā. Kremlis apbalvoja grupu ar vēl nebijušu piekļuvi. Austrumu komitejas gada kalendāra svarīgākais brīdis bija tikšanās ar Putinu. Sākoties pilna mēroga iebrukumam šādas tikšanās ar KF diktatoru ir pārtrauktas, uz laiku ...

Minhenes drošības konference - no malas ikgadējā konference varētu šķist tikai labs attaisnojums pasaules elitei, lai izbaudītu Bavārijas galvaspilsētas priekus. Bet šis pasākums ir arī lieliska vieta, kur veikt uzņēmējdarbību un kontaktēties, tāpēc daudzi apmeklētāji nāk no biznesa pasaules. Gan Horsts Telčiks, kurš bija Helmuta Kola galvenais padomnieks pirms konferences vadīšanas 1999.gadā, gan Volfgangs Išingers, bijušais vācu diplomāts, kurš kļuva par konsultantu un kurš 2008.gadā pārņēma vadības grožus, centās aktīvi lobēt Krievijas amatpersonu un uzņēmēju intereses. Šīs darbības rezultātā Krievija tika leģitimizēta kā Vācijas biznesa partneris, neskatoties uz Rietumu pret valsti noteiktajām sankcijām.

Lindes Reitzle, bijušais Minhenes Drošības padomes padomdevējas padomes priekšsēdētājs, un Siemens Kaeser, nākamaispriekšsēdētājs, atbalstīja šo virzību. Išingera vadībā valdei pievienojās Krievijas lielākās bankas Sberbank izpilddirektors Hermans Grefs. Konferencē regulāri piedalījās arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kuru daudzi uzskata par kara noziedznieku. Išingers sveica Lavrovu uz skatuves 2018. gadā kā “dārgais Sergejs”. Telčiks, kurš iestājas par “dod un ņem” politiku attiecībā uz Krieviju, Putinu 2019. gadā raksturoja kā “burvīgu, draudzīgu un atvērtu”. Nesen jautāts, vai viņš vēlētos pārskatīt šo novērtējumu, viņš atbildēja, ka pieturas pie tā, jo "tāds viņš tajā laikā bija".

Viss šis garais uzskaitījums mums dod vielu pārdomām – ir redzams, kādā veidā KF dienesti ilgstoši ir strādājuši Vācijā. KF ir savervēti ietekmīgi politiķi, biznesmeņi, tiesībsargājošo institūciju pārstāvji, armijas pārstāvji, žurnālisti, domātāji, viedokļu līderi. KF interešu lobēšanai aktīvi tiek izmantotas dažādas sabiedriskas organizācijas un arī tiek speciāli radītas dažādas konferences, kuru ietvaros KF var realizēt savus mērķus. Un jāatzīst, ka KF rezultāti ir bijuši spīdoši. Visus šos gadus Vācija daudz un dažādos līmeņos ir veicinājusi KF intereses rietumos, kas rezultējas arvien lielākā KF agresijā pret saviem kaimiņiem un arī arvien agresīvākā uzvedībā, kas būtiski ietekmē drošības stāvokli visā pasaulē.

________________

Lasi mūsu pirmo daļu šeit

Lasi mūsu otro daļu šeit