Notikumu mozaīka

Piedāvājam īsu ieskatu notikumu attīstībā par un ap karu Ukrainā - kamēr Tramps gatavojas 15. augustā Aļaskā tikties ar Putinu un satraukti ir visi, mazspējīgo Eiropu ieskaitot, ne mazums notikumu notiek ārpus šīm sensacionālajām ziņām.

1. ASV un citas NATO dalībvalstis iedarbina jaunu militārās palīdzības mehānismu Ukrainai, kas nodēvēts kā PURL – Priority Ukrainian Requirement List (Ukrainas prioritāšu saraksts). Mērķis ir operatīvi nodrošināt Ukrainu ar visu nepieciešamo militāro produkciju, un mehānisma princips ir vienkāršs – NATO dalībvalstis brīvprātīgi iedala līdzekļus, par kuriem ASV operatīvi piegādā saraksta prioritāšu rindā esošo apbruņojumu. Nīderlande kā pirmā apbruņojuma iegādei iemaksājusi 500 miljonus ASV dolāru, kas iekļauj “Patriot” raķešu un sistēmas komponenšu iegādi no ASV krājumiem. Nākamo 500 miljonu USD vērto paketi apsolījušas finansēt Dānija, Zviedrija un Norvēģija.  

   
   

Komentārs: Raugoties no pašreizējās ASV administrācijas viedokļa, darījums visnotaļ atbilst Trampa īstenotās politikas gaisotnei. Eiropa maksā – ASV pelna. Tas, ka šī darījuma menedžments tiek īstenots NATO ietvaros, vismaz neliecina par organizācijas pilnīgu krīzi vai ceļu uz iziršanu, par ko savā intervijā bažas pauda Ukrainas militārās izlūkošanas vadītājs Kirilo Budanovs (“Taisnības” atskats uz interviju).

2. Ukraina atkal veikusi veiksmīgus triecienus pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Rjazaņas rūpnīca spēj darboties vien ar 48% jaudu (bojātas atmosfēras vakuuma iekārtas), bet Novokuibiševas rūpnīca darbu pilnībā apturējusi (bojāta galvenā kolonna). 2024. gadā naftas pārstrādes apjomi Krievijā Ukrainas dronu triecienu rezultātā nokritās līdz 12 gadu minimumam.  

Komentārs: Vairākkārt prognozējām, ka ukraiņu sistemātiskie triecieni pa naftas pārstrādes rūpnīcām agrāk vai vēlāk ietekmēs Krievijas tautsaimniecību. Lai situācija Krievijas iekšienē neraisītu kurnēšanu par degvielas trūkumu, visu statistikas informāciju par naftas pārstrādi vienkārši noslepenoja. Domājams, ka degvielas cenas tomēr tiks regulētas piespiedu kārtā, taču degvielas pieejamība saruks. Pagaidām degvielas cenu kontrole vēl netiek īstenota, vai arī minimāli koriģēta. Kopš 2025. gada sākuma Krievijā 95. markas benzīns pieauga cenā par 28%, bet 92. – par 30%.   

Laika posmā no maija līdz jūlijam ukraiņi atturējās no triecieniem pa naftas pārstrādes rūpnīcām, taču augusta sākumā triecieni atsākti. Visticamāk, ka mērķis bija ļaut pielabot iepriekš sabojātās tehnoloģiskās līnijas un tagad, ar jaunu triecienu sēriju, iznīcināt ar grūtībām atjaunoto.  

3. Septiņos 2025. gada mēnešos “Gazprom” piegādājusi ES tikai 9,93 miljardus kubikmetrus dabasgāzes – gandrīz divas reizes mazāk nekā attiecīgajā periodā 2024. gadā. Piemēram – ja 2019. gadā ES nopirka no “Gazprom” 180 miljardus kubikmetru dabasgāzes, tad šogad tie varētu būt vien 17 miljardi. “Gazprom” ir zaudējusi tranzītu caur Ukrainu, pārvades mezgls Turcijā netika nodots ekspluatācijā, līgums ar Ķīnu nav parakstīts. Saprotams, ka ienākumi no gāzes tirdzniecības bija būtisks Krievijas valsts budžeta ienākumu avots, kas motivēja Kremli uz militārām afērām. 

4. Austrijas tiesa atļāvusi Ukrainas kompānijai “Naftogaz” pārņemt Krievijai piederošo nekustamo īpašumu aptuveni 120 miljonu ASV dolāru vērtībā – vairāk nekā 20 nekustamo īpašumu objektus Austrijas teritorijā. Objekti tiks izlikti izsolē un ienākumi no to pārdošanas nonāks “Naftogaz”. Runa ir par “Naftogaz” piedziņas prasību par konfiskācijas kompensēšanu – Krimā atrodas kompānijas īpašums kas nu ir krievu rokās. “Naftogaz” piedziņas prasība ir 5 miljardi ASV dolāru. Analoga tiesvedība norisinās arī Francijā un citās valstīs. Arbitrāžas tiesa Hāgā atzina Krieviju par vainīgu īpašumu konfiskācijā, taču saprotams, ka Krievija ignorē tiesu prasības. Līdz ar to sācies piedziņas process individuālās valstīs pret to teritorijā esošajiem Krievijas īpašumiem. 

5. Moldova pārtraukusi Krievijas gāzes kompānijas “Gazprom” filiāles “Moldovagaz” darbības licenci. No 1.septembra gāzes patērētājiem Moldovā to piegādās valsts kompānija “Energocom”. “Gazprom” izteica draudus pārtraukt gāzes piegādes Moldovai, uz ko Moldovas valdība atbildēja ar draudiem kompāniju iesūdzēt arbitrāžas tiesā.  Kas nodrošinās dabasgāzes piegādes Piedņestras reģionam pagaidām vēl nav izlemts. Tendence ierobežot un izstumt Krievijas energoresursus no Eiropas tirgiem ir process, kas bažas var radīt tikai Maskavā. Pagaidām gan šīs tendences nav ietekmējušas Kremļa politiku.