Operācija „Midnight hammer”

Gaisa spēku ģenerālis Dens Keins preses konferencē Pentagonā apspriež trieciena Irānai misijas ''Midnight Hammer'' detaļas, 22. jūnijs, Arlingtona, Virdžīnija

Operācija bija Amerikas Savienoto Valstu faktiska nonākšana atklātā konfrontācijā ar Irānu. Tās īstenošanā tika iesaistīti B-2 Spirit stratēģiskie bumbvedēji - visdārgākie ASV gaisa spēku rīcībā esošie lidaparāti. Lai gan izstrādes laikā 20. gadsimta 80. gados tie bija paredzēti pret PSRS pretgaisa aizsardzību un iekļūšanai pretinieka teritorijā nelielā augstumā, bet pēc Aukstā kara beigām B-2 kļuva par ļoti dārgiem parastajiem bumbvedējiem.

Operācijas ietvaros no Vaitmena gaisa spēku bāzes Misūri štatā pacēlās septiņi B-2. Katrs veica transkontinentālu lidojumu ar degvielas uzpildīšanu gaisā.

Seši bumbvedēji uzbruka pazemes urāna bagātināšanas rūpnīcai Fordovā, nometot divas īpaši smagas GBU-57A/B MOP (Massive Ordnance Penetrator) bumbas, katra — specializētas munīcijas, kas sver vairāk nekā 13 tonnas un paredzētas dziļi paslēptu objektu iznīcināšanai. Septītais B-2 veica līdzīgu triecienu objektam Natanzā.

Kopumā tika izmantotas 14 MOP bumbas — gandrīz viss esošais šādu bumbu arsenāls Amerikas Savienotajās Valstīs, no kuriem operācijas laikā bija tikai 20. Tajā pašā laikā tās bija jānomet no ļoti liela augstuma, kas padarīja bumbvedējus neaizsargātus pret atklāšanu.

Stratēģiskās aviācijas piesegšanai tika izmantoti piektās un ceturtās paaudzes iznīcinātāju eskorti. Tajā pašā laikā amerikāņu kodolzemūdenes palaida Tomahawk spārnoto raķešu salvi.

Operācija bija zibensātra, un pirmo reizi kopumā piektās paaudzes kaujas transportlīdzekļi tika izmantoti pret valsti, kurai ir (bija) ešelonēta pretgaisa aizsardzība. Tomēr pretpasākumu nebija.

B-2 bumbvedējs

Paskatīsimies, kāpēc tas notika. Lai atklātu šādus mērķus, ir nepieciešamas stacijas, kas darbojas zemās frekvencēs L, UHF un VHF, kas ir Irānas gaisa aizsardzības spēku rīcībā. Precīzā B-2 bumbvedēja efektīvās izkliedes virsmas (EPR) platība ir slepena, taču tiek uzskatīts, ka tā ir no 0,0014 m² līdz 0,1 m². Tas nozīmē, ka vidēji šo lidmašīnu uz radara var saskatīt kā nelielu putnu.

Atgādinām, ka lidmašīnas lidoja radio klusuma režīmā un, visticamāk, tika izmantotas traucēšanas/slāpēšanas sistēmas. Iespējams, ka viena no iznīcinātāju grupām atdarināja B-2 grupas lidojumu. Tas ir, papildus tam, ka jāzina, kur jāvirza liels radars, lai piešķirtu mērķa apzīmējumu pretgaisa aizsardzības sistēmas radaram, ir nepieciešams arī atklāt reālus mērķus starp imitatoriem.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem un atklātajiem avotiem, AN/MPQ-65 radars spēj atklāt mērķi ar efektīvo izkliedes virsmu (EPR) 10 m² attālumā līdz 180 km bez traucējumiem, bet mērķi ar EPR 0,5 m² — aptuveni 100–150 km attālumā.

Pieņemsim, ka bumbvedējus piesedza lidmašīnas, kuras nesa AN/ALQ-249 traucējumu konteinerus ar jaudu 300–600 W/MHz. Tās varēja traucēt radiolokācijas sistēmas (RLS) 200 km attālumā, lidojot apmēram 10 000 metru augstumā. Efekts būtu aptuveni šāds: mērķa ar EPR 10 m² atklāšanas attālums samazinātos līdz 80–90 km, bet mērķa ar 0,5 m² — tikai līdz 30–35 km.

Tas nozīmē, ka pretgaisa aizsardzības RLS varēja būt praktiski aklas, bet lielās stacionārās sistēmas vai nu nedarbojās, baidoties no to zaudēšanas, vai arī jau iepriekš tika iznīcinātas vai apspiestas.

Redzam, ka šādai operācijai komplekss pieejas veids — daudz un dažādi faktori, kas strādā vielaikus.

Tomēr jāatzīmē, ka tādus objektus kā bāzi Fordo nav iespējams iznīcināt ar konvencionālajiem sprāgstvielu ieročiem — tikai nodarīt nopietnus bojājumus.

Vēl jāpiemin, ka šai operācijai bija arī vēl citas sadaļas, kā piemēram informācijas operācija (INFOOPS), kas tika izvērsta pirms šiem triecieniem. ASV norādīja, ka tai vajadzīgas divas nedēļas, lai padomātu par savu turpmāko rīcību, bet tajā pašā laikā bija jau pieņemts lēmums par šo operāciju un tā tika strauji gatavota. Viss notika zibens ātrumā – tātad lēmumi jau bija pienemti un operācija tika gatavota.

Irānas-Izraēlas 12 dienu karš ir atsājis ļoti daudz vielu pārdomām gan militārajiem analītiķiem, gan vienkāršiem vērotājiem – tagad tas viss ir jāapkopo un jaizdara secinājumi.