Priekšvēlēšanu skurbulis
- Taisnība Raksta
- Mar 26
- 3 min read
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina atbildīgās iestādes nekavēties un jau tagad pieņemt lēmumu rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt manuāli, nevis paļauties uz informācijas tehnoloģijām (IT), kas var pievilt. Valsts prezidents uzsver, ka demokrātiskā valstī valsts vara ir leģitīma tikai tad, ja tā izriet no tautas gribas, kas brīvi izteikta vēlēšanās. Viņš akcentē, ka vēlēšanas ir brīvas, ja vēlētāji var brīvi veidot savus uzskatus un paust savas vēlmes, kā arī cīnīties pret vēlēšanu procedūras pārkāpumiem.[1]
Saeimas lielākās frakcijas ir reaģējušas,[2] medijos norādot vien uz paaugstinātu interesei iepazīties ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) veiktās izmeklēšanas rezultātiem. Labi jau, ka ir interese, kas iztrūka vārgos mēģinājumos skaidrot neizdarību un nihilisma kulmināciju pagājušā gada pašvaldību vēlēšanu organizācijā un tehnisko līdzekļu pieradināšanas mēģinājumos balsu skaitīšanā.
Viss sekmīgi tika nomarinēts un norakstīts zaudējumos, jo kurš gan iebildīs pret Saeimas apstiprinātās Centrālās vēlēšanu komisijas personālijām, kas tā arī nespēja saprast, ka tām ir par kaut ko jāatbild. Jo īpaši par to, no kā neko nesaprot.
Iekšējo nesaskaņu dēļ savu attieksmi par ierosinājumiem vēlēšanu procesā vēl nav pauduši Progresīvie, jo viedokļi atšķiras par sieviešu tiesību realizāciju. Varbūt tiešām sievietēm vajadzīgas atsevišķās vēlēšanu kabīnes, jo iecirknī dažādu tipāžu netiešā klātbūtne var traucēt paust savu patieso attieksmi vēlēšanās. Un tad jau laikus ir jādomā par šādu kabīņu dizainu un labiekārtojumu. Otra nenoteiktība izriet no esošo vēlētāju reģistriem, ko veido ievērojams datu daudzums no visai atšķirīgi izstrādātiem valsts reģistriem. Tiem ir kopēja nepilnība – viss ir tikai melns un balts attiecībā uz pilsoņa dzimumu un nav nekādas iespējas atainot to lielo dzimumu daudzveidību, kas ir šīs partijas politnostādnēs.
Izrādās, ka pašreizējais normatīvais regulējums nenosaka ne detalizētu datu apjomu, ne arī kārtību, kādā valsts un pašvaldību iestādes nodod datus Valsts digitālās attīstības aģentūrai (VDAA). Esošā datu aprite notiek fragmentēti, atsevišķu iestāžu informācijas sistēmās. Šāda pieeja būtiski apgrūtina savlaicīgu un pilnīgu informācijas apkopošanu un rada tiesisku nenoteiktību par iestāžu pienākumiem vēlēšanu procesa nodrošināšanā. Pilnīgs atklājums viedajai valdībai, un tā steidzami mēģina kaut ko labot.[3] Nesaprotamais joprojām ir, kā tad tika sastādīti vēlētāju saraksti un kas tad vēlēja iepriekšējās vēlēšanās? Tik tiešām neparasti būtu iedomāties, ka mūsu valstī ir rīcībspējīga valdība.
Varētu pieļaut, ka Centrālā vēlēšanu komisija būtu tā, kam vajadzētu vismaz lielāko daļu radušos problēmu risināt. Izrādās, ka tā nav kaut kāda abstrakcija un ilūzija – CVK patiešām darbojas nepārtraukti, katru dienu strādā un saņem pat algas.[4]
Dīvaini gan te viss tā sagriežas. Gluži tāpat kā ar nenoteiktībām – kā tad tiks nodrošināta personas identifikācija vēlēšanu biļetena saņemšanas brīdī un kā persona to spēs pierādīt arī ar vismaz daļēju funkcionalitāti zaudējušu ID karti. Un kur tad vēl vēlētāju reģistra datu ticamība, kad valstī ir tik bezgala jauka deklarēšanās sistēma.
Vispārējā apjukumā valsts ir iedomājusies iejaukties brīnišķīgā vēlēšanu organizēšanas pašplūsmā. Plānots izveidot starpinstitūciju darba grupu, kuras uzdevumi būs identificēt un vadīt riskus, lai nodrošinātu drošu un demokrātisku šī gada rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu norisi, liecina Tiesību aktu projektu portālā pieejamā rīkojuma projekta anotācija. Plānots, ka darba grupu vadīts Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, bet viņa vietnieks būs CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris. Tāpat šajā grupā būs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu datu apstrādes departamenta direktors Uldis Apsītis, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis, CVK priekšsēdētāja vietniece Iveta Blaua, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Digitālo pakalpojumu koordinēšanas un analītikas departamenta Juridiskās un analītiskās daļas vadītāja Zanda Dāvida, Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Ilze Leimane, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības departamenta direktors Lauris Linabergs.[5]
Doma jau skaidra – kā gan tik ilgi CVK varēja darboties bez atbilstošas padomes. Galīgi šķērsām Jaunās Vienotības cīņai par padomju varu un valsts pārvaldes nostiprināšanu un paplašināšanu. Tagad tikai šai trieciennieku grupai budžets vēl jāizveido, jo kaut ko maksās gan telpas, gan biroja darbinieki, un tas viss lielās domas virzīšanai. Lai taču kā pie cilvēkiem būtu.
Grūti iebilst, ja reiz Vienotības bezjēdzīgā valdība ir valsti tik tālu nolaidusi ar kavētām refleksijām. Būtu iespējami vairāki risinājumi, bet ministre Melbārde savu politdarbu nav īsti pabeigusi. Lai kā tā censtos savā nejēdzībā un bezpalīdzībā, rudens vēlēšanās par biļetenu joprojām varēs parakstīties.
Ja reiz atgriežamies uz vismaz gadsimtu seniem risinājumiem, tad daudz progresīvāk būtu bijis par vēlēšanu biļetena saņemšanu nevis parakstīties, bet ļaut reģistrēt arī pirksta nospiedumu, bet vismaz daļai – atzīmēties ar krustiņu, kā tas ir daudzas valstīs pasaulē ar līdzīgiem panākumiem izglītībā. Tomēr ir skaidrs, ka par maz laika atlicis, lai to vispārējo debilizāciju paceltu atbilstošos augstumos un vienreiz bērniņiem izbeigtu tās rakstītprasmes mokas. Bet var taču vēl ko paveikt paliekošu noteikti, jo IZM ar tik brīnišķu ierēdņu un padomnieku izlasi ir potenciāls. Uz nākamajām velēšanām noteikti varēs droši doties visi, kas spēs krustiņu ievilkt ne tikai balsojot, bet arī reģistrējoties.
Comments