Politiķu laiks ir beidzies

Pagājušajā nedēļā "Taisnība" lasītājiem piedāvāja aptauju par potenciālajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem. Ļoti apzināti tika piedāvāti divi ļoti atšķirīgi varianti – divi politiķi (Braže un Šlesers) un divi kandidāti, kuri nav politiķi, bet ir tautai salīdzinoši zināmi personāži no dažādiem sabiedrības slāņiem (Hermanis un Slaidiņš). Tas deva dažādas izvēles iespējas.

No 331 respondenta iegūtie rezultāti ir interesanti un prasās neliela to analīze.

Ar absolūtu pārsvaru aptaujā uzvarēja tautā populārais un iecienītais Nacionālo Bruņoto spēku virsnieks, majors Jānis Slaidiņš, kurš saņēma gandrīz pusi balsu. Otrajā vietā – visiem labi zināmais režisors Alvis Hermanis, kurš sevi ir pieteicis politikā. Pēdējās vietās – nosacīti profesionālie politiķi ārlietu ministre Baiba Braže un politbiznesmenis Šlesers.

Tātad, ko mēs varam izsecināt? Tauta vairs neuzticas politiķiem un nevēlas viņus redzēt pie varas. Vienalga, vai viņi ir no pozīcijas vai nosacīti no opozīcijas. Arī visas citas aptaujas atkal atgādina un skaidri parāda – esošie politiķi ir bankrotējuši tautas acīs un tauta viņiem vairs netic.

Tauta vēlēšanās balso par "mazāko ļaunumu", bet arī tas reiz beigsies. Balsojot par "mazāko ļaunumu" tauta tiek ilgtermiņā pazemota , jo ir nepārtraukti jāvēlē par politiķiem, kuri tautai nepatīk.

Tā var kādu brīdi balsot, bet ne ilgtermiņā.

Visiem ir skaidrs, ka dzīvojam laikos, kad mainās gan ģeopolitika un ekonomika, gan pastāvošās alianses un pasaule. Karš Ukrainā sen vairs nav tikai karš Ukrainā – drīz tas būs arī Eiropā un būs pavisam reāls. Tauta to jūt un par vadītājiem vēlas cilvēkus, kuriem uzticas. Ziniet, kas notiek krīzes brīžos? Tauta izvēlas savus vadītājus. Politiķi ir domāti "miera laikam", bet "tautas līderi" kāpj uz skatuves tautai un valstij izšķirošos brīžos.

Aptauja parādīja, ka tauta par vadītāju var gribēt personu, kas ir patiesa, vienkārša un nesamākslota. Tā teikt, ar tīru sirdsapziņu. Majoram Slaidiņam šīs īpašības ir un viņš tās demonstrē, tāpēc cilvēki balsoja par viņu, nevis Braži vai Šleseru. Pirmskara apstākļos tauta atkal uzticas saviem "strēlniekiem" – puišiem un meitenēm, kuri gatavi par savu tautu liet asinis. Mūsu politiķi tautas intereses ir nodevuši un tauta to redz.

Ja reiz par prezidentiem, tad nevar neveltīt pāris vārdus esošajam Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Viņš ir persona, kura vairāk nekā 20 gadus atrodas Latvijas politikas elitē. Tātad, viņš ir bijis aktīvs līdzdalībnieks VISAM, kas ar mūsu valsti ir noticis. Viņš nestāvēja malā un nav pārsteigums, ka tieši viņu politiskā elite izvēlējās par Valsts prezidentu – viņš ir no savējo vidus.

Rinkēviču par prezidentu virzīja oligarhi (balsoja Lemberga partija un oligarhi, kuri stāv aiz "Jaunās Vienotības" un "Progresīvajiem"). Ar viņu balsīm viņš tika ievēlēts, un tas ir fakts. Skatoties uz viņa laiku prezidenta amatā, redzam, ka viņš uz sevi liktās cerības ir attaisnojis. Nav reālu darbu, ir tikai pozēšana un pasīva notikumu vērošana no malas ar ironisku komentāru ievietošanu sociālajos tīklos. Nav nekādu aktīvu darbību, kas ietekmētu katastrofāli slikto valdības darbu. Nekādu darbību, lai pozitīvi ietekmētu jautājumus, kas skar ekonomiskās situācijas uzlabošanu. Kas īpaši svarīgi, tad vērojama izteikta pasivitāte un brīžiem pat bremzēšana jautājumos, kas skar valsts aizsardzību un drošību – izstāšanās no Otavas konvencijas, katastrofālā aizsardzības ministra Sprūda bezdarbība un dzelzceļa sliežu nojaukšana uz Latvijas-Krievijas robežas. Šajos jautājumos Rinkēvičs izvēlas klusēt un izlikties, ka uz viņu tas neattiecas.

Un jā, Edgara Rinkēviča "iznākšana no skapja", ja tā kārtīgi padomā un paanalizē, bija viena ļoti labi pārdomāta PR kampaņa... ak, kāds malacis, kāds drosmīgs cilvēks! Bet kas patiesībā aiz tā stāvēja? Padomājiet paši.

X stunda Latvijas politikā tuvojas. Laiks pie varas nākt īstiem tautas cilvēkiem, kuriem rūp Latvijas nākotne. Iedrošinām ikvienu Latvijas pilsoni aktīvi iesaistīties sabiedriskajās norisēs un nepieļaut, ka "profesionāli" politiķi sagrauj Latvijas valsti. Visi, kuri kaut ko prot un ir ar tīru sirdsapziņu, Latvijai ir nepieciešami TAGAD!