Poļu vērtējums par Latvijas robežas drošību

Polijā bāzētais analītiskais Austrumu studiju centrs publicējis viedokli par drošības situāciju uz Latvijas – Baltkrievijas robežas. Viedoklis tieši parāda, ko Polija domā par mūsu spējām nosargāt Austrumu robežu un tādēļ tas mums ir svarīgs. Polijā saprot, ka viņu drošība ir atkarīga no mūsu drošības.

Piedāvājam iepazīties ar šī raksta tiešu tulkojumu.

13. jūlijā Lietuvas iekšlietu ministrs Martinas Katelinas, reaģējot uz ievērojamo migrantu skaita pieaugumu, kuri no Baltkrievijas caur Latvijas teritoriju ieceļo Lietuvā, rosināja ieviest pagaidu kontroles pasākumus uz Lietuvas robežas ar Latviju. Lietuvas Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā sekundārā migrācija no Latvijas, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir palielinājusies četras reizes – tā no aptuveni 300 gadījumiem pieaugusi līdz 1200. Katelinas norādījis, ka iespējamie pasākumi varētu būt līdzīgi tiem, ko Polija īstenojusi pie savas robežas ar Lietuvu (pagaidu robežkontroles atjaunošana). Viņš uzsvēris, ka šādi stingri pasākumi tomēr tiktu apsvērti, ja nelegālo robežas šķērsošanas gadījumu biežums pārsniegtu Lietuvas robežsardzes kapacitāti. Gan Lietuvas prezidents, gan premjerministrs ir pauduši iebildumus pret šo kontroļu ieviešanu.

Migrācijas spiediens no Baltkrievijas pie Latvijas-Baltkrievijas robežas ir turpinājis pakāpeniski pieaugt. 2025. gadā iestādes novērsa 12 046 nelegālos robežšķērsošanas mēģinājumus. Līdz 2026. gada jūlija vidum reģistrēti aptuveni 8000 šādu gadījumu. Nelegālo robežšķērsošanas mēģinājumu skaits ievērojami pieaug vasaras mēnešos – jūlija pirmajās divās nedēļās vien novērsti aptuveni 1000 mēģinājumi.

Iepretim tam, gada pirmajā pusē uz Polijas un Baltkrievijas robežas reģistrēti nedaudz vairāk kā 260 gadījumi, kas, salīdzinājumā ar aptuveni 15 000 gadījumiem 2025. gadā, norāda uz samazinājumu. Uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas tajā pašā laika periodā reģistrēti 905 gadījumi.

Prognozējams, ka turpmākajos mēnešos uz Latvijas un Baltkrievijas robežas saglabāsies migrācijas spiediens no Baltkrievijas puses. Galvenie faktori, kas veicina šo tendenci, ir Latvijas iestāžu ierobežotā efektivitāte cīņā pret migrantu kontrabandu un nepietiekamie robežas aizsardzības pasākumi. Ir redzami skaidri signāli, ka valsts iestādes īstermiņā nespēs patstāvīgi novērst esošos trūkumus ES ārējās robežas aizsardzībā.

Komentārs

Latvija joprojām ir visneaizsargātākā starp tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurām ir kopīga robeža ar Baltkrieviju. Šī neaizsargātība izriet gan no institucionālajiem trūkumiem, gan no dabas īpatnībām robežas apkārtnē. Lai gan Latvijas robežposms ir visīsākais (173 km), plašo purvu un blīvo mežu dēļ ir īpaši grūti nodrošināt pilnīgu valsts robežas aizsardzību. Turklāt, no valstīm, kas saskaras ar migrācijas spiedienu no Baltkrievijas, Latvija ir vienīgā, kura vēl nav pabeigusi robežas aizsargjoslas infrastruktūras izbūvi un joprojām attīsta šīs barjeras elektronisko uzraudzības sistēmu.

Latvijas Valsts robežsardzē (VRS) joprojām trūkst personāla un resursu, kas vajadzīgi efektīvai robežas aizsardzībai. Lai gan VRS saņem atbalstu no policijas un bruņotajiem spēkiem, iestāžu sniegtā palīdzība joprojām ir nepietiekama.

Latvijas VRS vadība ir aicinājusi pastiprināt bruņoto spēku dalību nelegālās migrācijas apkarošanā, tomēr Aizsardzības ministrija norāda uz personāla trūkumu un apsver iespēju robežas apsardzībai norīkot dienestā iesauktos Valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīrus. Arī patvēruma meklētāju uzņemšanas centrs Muceniekos, kura ietilpība ir 450 vietas, jau darbojas pārsniedzot savu kapacitāti un nevar uzņemt migrantus, kas saskaņā ar procedūru tiek atgriezti no Lietuvas.

Nelegālās migrācijas apkarošana ir Latvijas Iekšlietu ministrijas prioritāte. Šo nostāju, piemēram, uzsver "Nacionālās apvienības" Jānis Dombrava, kurš kopš 28. maija ieņem iekšlietu ministra amatu. Viņš apņēmies samazināt migrāciju, stiprināt drošības dienestus un īstenot plašāka mēroga institucionālās reformas. Plānotās izmaiņas skars VRS, PMLP un Mucenieku centru. Tāpat valdība plāno samazināt sadarbību ar liberālajām NVO, kuras darbojas migrācijas jomā, kā arī noteikt stingrāku politiku patvēruma meklētāju jautājumā un pievērst lielāku uzmanību izraidīšanai no valsts.

Lietuvas ieviestā robežkontrole tiek uzskatīta par galēju līdzekli. Tā vietā Viļņas prioritāte ir atbalsts Latvijai migrācijas spiediena mazināšanā. Abu valstu iekšlietu ministri 15. jūlijā parakstīja nolīgumu par pārrobežu sadarbību nelegālās migrācijas apkarošanā. Lietuva jūlijā jau ir palielinājusi sniegto atbalstu, uz Latviju nosūtot papildu robežsardzes darbiniekus – pašlaik Latvijā ir ap 20 Lietuvas robežsargiem, kuri ar latviešu kolēģiem veic patruļas, taču Rīga ir lūgusi kontigentu, ko veido aptuveni 100 darbinieki.

Migrācijas spiediena gar Latvijas robežu pieaugums liecina, ka Baltkrievija un Krievija turpina hibrīdās operācijas pret Rietumiem, tomēr migrantu plūsmu virziens, ko kontrolē Baltkrievijas iestādes, mainījies, lai atbilstu šī brīža ir taktiskajiem mērķiem.

Spiediena ievērojamais samazinājums gar Lietuvas un Polijas robežu posmiem var būt saistīts ar centieniem panākt Viļņas un/vai Varšavas piekrišanu kālija minerālmēslu līdzekļu tranzītam (ASV tos 2025. gada decembrī izņēma no sankciju saraksta). Baltkrievijas režīms, nosakot spiediena līmeni pie robežām, iespējams pārbauda arī Polijas, Lietuvas un Latvijas vienotību politikā pret Baltkrieviju. Pie tam, nelegālo robežšķērsošanas mēģinājumu skaita samazināšanās pie Polijas robežas var liecināt par nesen uzceltās robežas barjeras un apgabalā izvietoto robežsardzes dienestu un militārā personāla darbības efektivitāti.

"Taisnības" komentārs

Esam rakstījuši par potenciālajiem kremļa darbības pret Baltijas valstīm no Baltkrievijas teritorijas scenārijiem, kur migrācijas spiediens ir viens no elementiem. Latvijas robeža jo īpaši ir elements, kur šīs vasaras izskaņā varam sagaidīt provokatīvas darbības. Uz to šobrīd norāda arī tiešu incidentu statistika. Kā redzams, uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas provokācijas pāriet jaunā stadijā – tiek rakti pazemes tuneļi, pa kuriem valsts teritorijā var iekļūt gan migranti, gan kaujinieki. Saprotams, ka no Baltkrievijas puses tuneļu rakšanu atbalsta valstiskā līmenī.

Zīmīgs ir arī poļu secinājums, ka Latvijā robežas nostiprināšana tā arī nav pabeigta, lai gan amatpersonas uz vietas runā par pretējo. Jautājums rodas arī par to, kāds būs darbības algoritms, ja situācija vēl vairāk saasināsies. Ko darīsim, ja papildus spriedzei uz robežas tiks īstenoti terorakti pret kritiski svarīgu infrastruktūru? Ir plāns? Ziņu portāli aizvien biežāk pauž bažas par šadu iespējamu notikumu attīstību.

Lietuvā bruņotie spēki un citas spēka struktūras īsteno vingrinājumus stratēģiski nozīmīgu objektu aizsardzībā, taču kā rāda Ukrainas pieredze, atvairīt speciālu mērķētu uzbrukumu ir teju neiespējami. Līdz ar to jārēķinās ar sekām.