Prelūdija Zvaigžņu kariem

Taisnība Raksta
May 30
6 min read

Atliek cerēt, ka atmiņā vēl (angļu: Star Wars) ir amerikāņu zinātniskās fantastikas filmu sērija, kas izveidojusies, balstoties uz sākotnējo, oriģinālo filmu triloģiju, ko 1977. gadā aizsāka Džordžs Lūkass. Pusgadsimts pagājis un fēniks atkal dzimst, bet visas pazīmes liecina, ka te perēklī būs ne viens vien dzīvotspējīgs putnēns. Būs arī savi ar palēninātu attīstību un mediju klukstes kas radīs pietiekoši lielu troksni sabiedrības kūtiņā.

Krievija

Mediji stāta, ka Krievija gatavojas radīt konkurentu Starlink satelītiem,1 kā zināmu analogu Elona Maska SpaceX Starlink sistēmai. Izstrādi vada Krievijas aviācijas un kosmosa uzņēmums "Birojs 1440" („Бюро 1440“), tā to paziņo Krievijas valsts korporācijas Roskosmos vadītājs Dmitrijs Bakanovs.2

"Mēs sniegsim savu atbildi Starlink ar mūsu projektu "Rassvet" („Рассвет“ jeb „Ausma”) un "Birojs 1440", mums būs zemas orbītas platjoslas sakari ," sacīja Bakanovs.

Viņš piebilda, ka, pateicoties projektam, GLONASS sistēmas (Globālā navigācijas satelītu sistēma – tā ir Krievijas radionavigācijas satelītu sistēma) precizitāte dronu vadīšanai palielināsies līdz 2,5 metriem.

Tomēr dienu iepriekš notika stratēģiska apspriede ar Krievijas premjerministru Mihailu Mišustinu, kas bija veltīta Krievijas kosmosa nozares attīstībai. Tika nolemts, ka valsts kosmosa projekts ietvers projektus kodolenerģijas un fundamentālo pētījumu jomā. Tajā skaitā jauno astrofizikas observatoriju "Spectr-UV" (aizstās darbojošos staciju "Spectr-RG"). Tā kļūs par koordinējošo infrastruktūru un sistēmas izveidē paredzēts nākamo trīs gadu laikā ieguldīt vairāk nekā 1 triljons rubļu, bet līdz 2036. gadam - aptuveni 4,5 triljoni rubļu valsts līdzekļu un norādīja uz sistēmas pieejamību privātajiem investoriem, tos nekonkretizējot. Tiek izceltas divas lielās apkakšprogrammas, viena no tām – „Kosmiskais atoms” («Космический атом»)- realizēs tikai Krievijā realizētas atompētniecības programmas un tehnoloģijas (vada Kurčatova institūts, izpilda Krievijas kosmosa aģentūra «Роскосмосом» kopā ar valsts korporāciju «Росатом»). Otra programma “Kosmiskā zinātne” («Космическая наука»), to vadīs nedefinēts Krievijas Zinātņu akadēmijas institūts apgūstot jāunā "Spectr-UV" iespējas un noteiks tā tālāko attīstību.i

Situācija pašā Roskosmosā nebūt nav rožaina, jo sankciju dēļ trūkst daudzas kritiskas komponentes un ir visai ievērojams atbilstošas klases speciālistu trūkums. Sadarbība ar Indijas un Ķīnas kosmosa programmām nav pietiekoši sekmīga un arī Ziemeļkorejā saražoto Taivānas mikroshēmu kopiju kvalitāte nav pietiekoši augsta. “Šeit mēs sekojam citu kosmosa lielvalstu ceļam, kas ir pierādījušas publiskā un privātā sektora partnerības efektivitāti savas klātbūtnes paplašināšanā orbītā,” stratēģijas sesijas laikā atzīmēja pirmais premjerministra vietnieks Deniss Manturovs.2

Līdz 2024. gada beigām Roskosmos bija veicis tikai 17 kosmosa palaišanas — par divām mazāk nekā iepriekšējā gadā un par četrām mazāk nekā 2022. gadā. Saskaņā ar Payloadspace datiem Krievija atpaliek vairāk nekā 8 reizes no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas orbītā ir palaidusi 145 kosmosa kuģus, un četras reizes no Ķīnas (68 palaišanas).3 Šogad šī aina ir vēl kontrastaināka pateicoties Ķīnas ļoti augstai aktivitātei. Tomēr Krievijas jaunā kosmosa programma un tās finansiālais nodrošinājums visai skaidri iezīmē virzību, akcentus un arī izvērsumu.

ASV- NASA

Publiski netiek apspriestas peripetijas pašā NASA pēdējo četru gadu laikā, kad tās aktivitātes un sniegumi ļoti strauji samazinājās un nozīmīgu vietu kosmosa apgūšanā sāka ieņemt privāti uzņēmumi, kuri pārņēma nelielu daļu no pētniecības programmu tehniskās realizācijas, bet vienlaicīgi arī atbilstošas finanšu plūsmas no valsts budžeta.

Skaidrojums esošai situācijai nāca līdz ar jaunā prezidenta birokrātijas mazināšanas aktivitātēm un NASA šī gada 10. martā paziņoja, ka slēdz Tehnoloģiju, politikas un stratēģijas biroju (Galvenā zinātnieka biroju) un tam paralēli iekārtoto Dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas biroju (DEIA) nodaļu. Par šādas NASA visai masīvas struktūras eksitenci vairums vispār nenojauta.

Sekoja daudzi administratīvi konflikti, kuru nespēja pārvaldīt ASV Kosmosa pavēlniecības štābs, bet lēmums ir skaidrs – NASA tiks pārstrukturēta un par tās galveno mītnes vietu joprojām ir diskusijas arī Kongresā (izvēles starp esošām struktūrvienībām Vašingtonā, Teksasā, Floridās un Ohaio).4

Tomēr ASV nebūt ne visa attīstība ir tikusi virzīta caur NASA un daudzas jomās ir ļoti augsti tehnoloģiski sasniegumi, tomēr tie pieprasa ieviest visai radikālas izmaiņas satelītkomunokācijās.5 Primāri tā ir sistēmas pārvaldības un integritātes vertikāles izveidošana un nostiprināšana valsts likumdošanā. Lai diskusijās un rakstos netiek tieši pateikts, bet no mājieniem un konteksta saprotams, ka vēlme šos sistēmas pārvaldību uzticēt ne civilai administrācijai, jo neviens nevēlas vēlreiz atklāt reālijas NASA administrēšanā.

Starlink ar vairāk nekā 5000 satelītiem fundamentāli mainīja satelīta interneta lietotāju pieredzi, un tas ir licis visiem pārējiem tirgus dalībniekiem pārvērtēt savu rīcību un darbības veidu, un Amazon projekts Kuiper, kura mērķis ir palielināt globālo platjoslas piekļuvi, izmantojot vairāk nekā 3000 satelītu konstelāciju, tikai vēl vairāk izjauks satelītu sakaru nozari.

Lai izvairītos no stagnācijas un izmantotu jaunas iespējas, operatoriem, pakalpojumu sniedzējiem, tehnoloģiju partneriem un citām ieinteresētajām personām ir jāapvienojas, lai paātrinātu inovāciju tempu tā, lai saglabātu satelītkomunikāciju ievērojamo atbilstību, izaugsmi un konkurētspēju. Un tas jādara nekavējoties. Nozare un pētniecības sektors te ir visai skarbs – ieviesiet jauninājumus tagad, vai nožēlojiet to vēlāk.

Satelītkomunikācijas ir viens no plašāk apspriestiem elementiem daudz plašākā kontekstā, ko sauc par mazāk zināmu “Zelta kupola” (“Golden Dome”) programmu. Par tās esamību sabiedrība uzzināja tikai pēc tam, kad par tās vadītāju prezidents Tramps iecēla Kosmosa spēku ģenerāli Maiklu Getleinu - vadīt 175 miljardus dolāru vērto Zelta kupola raķešu aizsardzības programmu, kuras vienkāršots skaidrojums ir tagad paziņots.6 Tas ir vērienīgs projekts, kura mērķis ir izveidot visaptverošu vairogu pret pieaugošiem raķešu draudiem, kas vērsti pret Amerikas Savienotajām Valstīm.

“Mēs patiesi pabeigsim darbu, ko prezidents Reigans iesāka pirms 40 gadiem, uz visiem laikiem izbeidzot raķešu draudus Amerikas dzimtenei,” paziņoja Tramps, atsaucoties uz Reigana Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvu, tautā pazīstamu kā “Zvaigžņu kari”, kas 1980. gados ierosināja līdzīgas spējas, bet nekad netika pilnībā realizētas. 7

“Golden Dome” programma ir viena no vērienīgākajām raķešu aizsardzības iniciatīvām ASV vēsturē. Sistēmas mērķis ir izmantot kosmosā bāzētu sensoru, uz zemes bāzētu pārtvērēju un modernu vadības un kontroles tīklu kombināciju, lai atklātu, izsekotu un iznīcinātu ienākošās raķetes, pirms tās sasniedz mērķus Amerikas Savienotajās Valstīs.

Pieminams, ka šādas programmas nodrošinājumam jau gadiem ilgi tiek izstrādātas Zemes virsmas ģeotelpiskās analīzes metodes un instrumentārijs, ko koordinē ASV Ģeotelpiskās izlūkošanas fonds, tajā skaitā par nepieciešamām satelītkomunikācijām un sasniegumi šajā jomā ir ļoti augsti.8

Tomēr lielākas pētniecības un izmēģinājumu lauks Zelta kupola sistēmas funkcionēšanai jau vairākus gadus ir uzdots citai jomai tas ir mākslīgais intelekts, kas joprojām ir atzīts kā nozīmīgs ASV ģeotelpiskās izlūkošanas nākotnes faktors. Uzstājoties GEOINT simpozijā 18. maijā, Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras (NGA) direktora vietnieks Brets Markhems sacīja, ka aģentūra gūst panākumus mākslīgā intelekta jomā, taču uzsvēra, ka pilnīga ieviešana vēl ir procesā. "Lai gan pēdējo 12 mēnešu laikā esam panākuši ievērojamu progresu, vēl ir daudz darāmā," sacīja Markhems.9

NGA uzdevums ir apkopot, analizēt un izplatīt ģeotelpisko informāciju (GEOINT) gan valsts drošības, gan kaujas atbalsta misijām. Tās analītiķi apstrādā satelītattēlus un citus telpiskos datus, lai uzraudzītu globālo aktivitāti — sākot no karaspēka kustības izsekošanas un militārā aprīkojuma atrašanās vietas noteikšanas līdz humānās palīdzības sniegšanai katastrofu gadījumos. Lai gan digitālā programmu platforma – programma Maven joprojām ir NGA mākslīgā intelekta stratēģijas centrā, tā ir ļoti labi kalpojusi kopš tās izveides 2017. gadā, tai ir nepieciešami uzlabojumi, kuru risinājumi ir mākslīgā intelekta izmantošanā. Tas ļaus uzlabot analītiķu iespējas, automatizējot sākotnējos noteikšanas uzdevumus un atzīmējot anomālijas ātrāk nekā cilvēki. Markhems norādīja, ka NGA darbaspēkam būs jāpielāgojas šai jaunajai ērai. “Mums ir jāpaplašina mākslīgā intelekta iegāde, integrācija un ieviešana visās mūsu misijas jomās,” viņš teica. “Tas ļaus mums paplašināties, analizēt vairāk attēlu un ātrāk atrast interesējošos mērķus,” kas ir nozīmīga “Zelta kupola” komponente. Kolekciju organizēšanas procesos ir jāintegrē vairāk mākslīgā intelekta vadītu rīku.”

Ķīnas izaugsme

Ķīna nesen ir turpinājusi palielināt raķešu palaišanas aktivitāti, veicot Long March 7A misiju ģeostacionārajā orbītā un Ceres-1 cietā kurināmā raķetes palaišanu no jūras.

Raķete "Long March 7A" 20. maijā tika palaista no Veņčanas satelītu palaišanas centra Hainanas salā, Ķīnas dienvidos. Ķīnas Aerokosmiskās zinātnes un tehnoloģiju korporācija (CASC) paziņoja par veiksmīgu palaišanu aptuveni stundu pēc pacelšanās, atklājot, ka derīgā krava ir sakaru satelīts ChinaSat 3B (Zhongxing-3B).10 Tas ir būtisks solis sistemas veidošanā, kura blakus paziņotam lietotājiem balss, datu, radio un televīzijas pārraides pakalpojumu nodrošinājumam, pamata mērķis ir militāri un izlūkošanas pielietojums- droši sakari Tautas atbrīvošanas armijai.11 Tomēr tas nav gluži tā, jo Ķīna jau daudzus gadus veido aizvien sarežģītāku augstāka līmeņa komunikācijas arhitektūru, kas tehniski nodrošināja Mēness tumšās puses pētījumus un ir tikai pielietojums vienai no “Tianqi zvaigznāju” programmām. Tā sen vairs nav nodrošināt šaurjoslas lietu interneta (IoT) savienojamību visā pasaulē, īpaši attālos un nepietiekami apkalpotos apgabalos, kā tas tiek deklarēts medijiem.

Juridiski “Tianqi zvaigznāju” pārvalda Pekinā bāzētais uzņēmums Guodian Gaoke, kurš publiski selektīvi informē par savu darbu un plāniem, lai gan visi labi saprot, ka tā ir valdības programma un nebūt ne tikai civiliem mērķiem. Satraukums pasaulē ir pamatots, jo visas šī zvaigznāja komponentes ir izveidotas Ķīnā bez nevienas no ārvalstīm importētas komponentes un programnodrošinājuma.

Eiropa

Attiekties jau var dažādi, bet Eiropa nav uz šīs kartes. Ar palielināmo stiklu var to saskatīt blakus Indijas un dažu Āfrikas valstu nacionālām programmām. Protams, ir atsevišķi pilotprojekti, sekmīgi realizēti Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) pētījumi un eksperimenti. Tomēr, tā kopš dibināšanas 1975. gadā ar 2547 darbinieki visā pasaulē un 7,7 miljardi eiro budžetu 2025. gadā, ārkārtīgi strauji kļuvusi senila. Sadarbība, policentrisms, tīklošanās – viss, kas savulaik bija aktuāls sociālās zinātnēs jau kopš dibināšanas pārņēma šo institūciju un tādu to redz arī nākotnē - 2025. gada sākumā Eiropas Kosmosa aģentūra publicēja savu stratēģiju 2040. gadam — ilgtermiņa ceļvedi, ko pieņēma EKA padome, lai definētu aģentūras prioritātes, starp kurām īpaši izcelta autonomija.12

Saistībā ar „Zvaigžņu karu” prelūdiju netieši zināmas funkcijas veic Eiropas kosmosa drošības un izglītības centrs (ESEC), kas faktiski pilda Eiropas kiberdrošības galvenā centra funkcijas13 un ESTRACK, kas ir tīklveida struktūra un veido kosmosa objektu novērošanas un monitoringa funkcijas.14 Tas ir arī viss Eiropas kosmosa izpētes autonomijas ietvaros panāktais un jaunas arhitektūras veidošanā nav ne tālredzības elementu, ne arī atbilstošas kvalifikācijas personāla- tas jau gadiem ilgi ir prom no Eiropas. Arī nākotnes perspektīvas nav rožainas, jo tā atpalicība jau šobrīd ir ārkārtīgi augsta un Eiropai būs neizbēgami jāvienojas ar kādu no iepriekšēji apskatītām sistēmām, ja vien gala lietotāja (nav pamata cerēt uz partnerības piedāvājumu) izmaksas tā spēs segt.

___________________________________

Prelūdija Zvaigžņu kariem

Recent Posts

Comments