Represijas - varas elements

2025. gadā Krievijas tiesas pasludinājušas rekordlielu spriedumu skaitu lietās, kas saistītas ar spiegošanu un valsts nodevību. Saskaņā ar neatkarīgo tiesībsargu organizāciju pētījumu, ar spiegošanas pantiem notiesāti 468 cilvēki, ne mazāk kā 420 atrodas izmeklēšanas procesā un vēl 179 personu lietas izskata tiesas procesos.

Līdz 2020. gadu sākumam tiesu prakse Krievijā darbojās ievērojot sekojošus principu – pret cilvēkiem, kurus valsts vara uzskatīja par draudu, konkurentiem vai vienkārši režīmam nelojāliem, eksistēja īpaša likumu interpretācija un attiecīgi sodu piešķiršanas prakse, kur tiesu procesu iznākumu noteica augstākā varas struktūra.

Ierindas pilsoņiem “politisko” [par valsts nodevību] pantu uzrādīšana bija iespējama minimāla, turklāt to spēja ietekmēt sabiedriskā doma un sašutums, ja lietas mēģināja politizēt.

Situācija sāka mainīties jau 2012. gadā, jo tika ieviestas izmaiņas likumā “Par nekomerciālajām organizācijām” kas ļāva organizācijām piešķirt ārvalstu aģenta statusu. 2017. gadā likumu vēl pielaboja un ieviesa masu informācijas līdzekļu reģistru, kurā iekļautos arī nodēvēja par ārvalstu aģentiem. Šajā sarakstā tika iekļauti visi Krievijas neatkarīgie masu informācijas līdzekļi. 2019. gadā likuma ietvaros izveidoja jau fizisko personu (ārvalstu aģentu) reģistru. Pašlaik jebkuru Krievijas pilsoni var atzīt par ārvalstu aģentu, ir nepieciešams tikai varas iestāžu secinājums, ka pilsonis atrodas ārvalstu ietekmē. Šādu statusu ir nopelnījuši pat prokremliskie blogeri, kas jūtu uzplūdos pateikuši ko kremlim netīkamu. Nu, piemēram tas pats bēdīgi slavenais Girkins.

Krievijas Kriminālkodeksa vieni no smagākajiem pantiem sodu ziņā ir panti par valsts nodevību un spiegošanu. Pirmos piemēro Krievijas pilsoņiem, otros – ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem. Par valsts nodevību draud sods līdz pat mūža ieslodzījumam, par spiegošanu – ieslodzījums līdz 20 gadiem. Ilgus gadus “spiegu” panti tika piemēroti epizodiski, praktiski tikai pēc varas iestāžu prasības. Kopš 1997. gada, kad esošais Kriminālkodekss stājās spēkā, līdz pilna mēroga iebrukumam Ukrainā ar šiem pantiem tika notiesāti apmēram 100 cilvēki. Visas lietas izmeklēja tikai Izmeklēšanas komiteja.

Pēc iebrukuma Ukrainā daļu “spiegošanas” lietu izmeklēšanu nodeva reģionālajām FSB pārvaldēm un pievienoja jaunus nozieguma sastāvu aprakstus. Tika izveidoti divi jauni “spiegu” panti – “Konfidenciāla sadarbība ar ārvalsti, starptautisku vai ārvalstu organizāciju” un “Atbalsta sniegšana pretiniekam, kas acīmredzami vērsta pret Krievijas Federācijas drošību”. Cilvēku apsūdzēšana šo likumdošanas normu pārkāpšanā kļuvusi masveidīga. Līdz 2025. gada beigām šādu lietu skaits Krievijā bija sasniedzis 1627, vien 2025. gadā vairāk nekā 600. Attaisnojošo spriedumu vairs nebija nevienā lietā. Katrs trešais apsūdzētais ir Ukrainas pilsonis (tātad, okupēto teritoriju iedzīvotāji).

Informācija par tiesvedību “spiegošanas” lietās Krievijā tiek slēpta. Netiek pat atklāti apsūdzēto vārdi, apsūdzības būtība un aizturēšanas un notiesāšanas laiki. Daudzas lietas ir pilnībā noslepenotas.

Vairāk nekā trešdaļā apsūdzību inkriminē slepenas informācijas nodošana ārvalstniekiem. Slepenības būtība bieži vien ir pievilkta samāksloti, bet dažos gadījumos pat jau publiskota informācija lietas ietvaros kļūst par slepenu.

Ap 30% lietu par valsts nodevību saistītas ar aizdedzināšanu un diversiju veikšanu. Uz šīm darbībām attiecināmi citu kriminālkodeksa panti, taču izmeklētāji mērķtiecīgi “atrod” lietās pazīmes, kas norāda uz valsts nodevību. Tādējādi rodas iespēja pastiprināt soda bargumu, pamatojot to ar likumdošanu. Apsūdzētajiem dedzināšanā draudētu līdz pieciem gadiem ieslodzījumā, bet jaunajos apstākļos var “nopelnīt” pat mūža ieslodzījumu.

Tādā veidā “kombinēt” lietas, sevišķi tādas, kas saistāmas ar terorismu, sāka 2023. gadā. 2025. gadā šādu “kombinēto” lietu skaits, salīdzinājumā ar 2024. gadu, ir palielinājās par 50%. Šo lietu īpatsvars lietās par valsts nodevību sastāda apmēram 10%, tās izskata militārās tiesas un sodi var sasniegt pat 30 gadus ieslodzījumā.

Nesamērīgi spriedumi redzami lietās, kas saistītas ar ziedojumiem “naidīgām” organizācijām. Tā krievu fiziķim Ruslanam Šadijevam par 12 eiro ziedojumu uz kriptovalūtas kontu, kas it kā saistīts ar Ukrainas formējumiem “Svoboda Rosii” un “Russikj dobrovoļčeskij korpus”, piesprieda 18 gadus ieslodzījumā.

Aptuveni 25% valsts nodevības lietu tiek ierosinātas tikai par nodomu, nevis reālām darbībām. Piemērām nodoms iestāties Ukrainas bruņotajos formējumos. Kā pierādījumi tiek izmantoti subjektīvi fakti par militārā ekipējuma iegādi un sakari internetā ar ukraiņu organizācijām, kurus internetā Krievijā ļoti bieži izprovocē FSB darbinieki.

Katra desmitā lieta tiek ierosināta par potenciālo sadarbību ar ārvalstu specdienestiem. Arī šajās lietās iztiek bez reāliem pierādījumiem, pamatojoties uz izprovocētu saraksti internetā ar FSB operatīvajiem darbiniekiem.

Par valsts nodevību notiesātajiem pieaug arī sodu bardzība. Ja 2024. gadā vidējais soda apmērs bija 12 gadi ieslodzījumā, tad 2025. gadā tas jau pieauga līdz 15 gadiem, kā arī tika pasludināti divi mūža ieslodzījumi.

Tāpat novērojama tendence, ka apsūdzēto lokā nonāk personas, kas nav saistītas ar militāro sfēru, politiku vai valsts pārvaldi.

Analoģisks tiesvedības pieaugums notiek lietās, kas tiek iztiesātas par teroristisku darbību [netiek apsūdzēti valsts nodevībā]. 2020. gadā par teroristisku darbību notiesāja 310 cilvēkus, 2025. gadā tādu bija jau 1026. Vairāk nekā 40% “terorisma” lietu attiecas uz Kriminālkodeksa pantu “Publiski aicinājumi veikt teroristiskas darbības, terorisma publiska attaisnošana vai propaganda”. Praksē pēc šāda panta var notiesāt par jebkādiem izteikumiem saistība ar terorismu (darbībām, kuras varas iestādes var klasificēt kā terorismu) vismaz divu cilvēku klātbūtnē. Kā terorisms tiek kvalificēti kara komisariātu un dzelzceļa releju iekārtu dedzināšanas gadījumi, kā arī Ukrainas bruņoto spēku operācijas. Kā piemērs kalpo Ukrainas īstenotais Krimas tilta uzspridzināšanas mēģinājums 2022. gada oktobrī. Par izteikumiem saistībā ar šo operāciju virkne Krievijas iedzīvotāju tika notiesāti un nonāca ilgstošā ieslodzījumā. Garākais termiņš, ko piesprieda, bija 16 gadi. Ar mūža ieslodzījumu tika notiesāti uzņēmēji, kas īstenoja kravas ar sprāgstvielu transportēšanu pār Krimas tiltam, lai gan viņi par Ukrainas SBU operāciju neko nezināja.

Vēl viens elements, kā Krievijas esošā vara pastiprina represijas ir krimināllietas pret advokātiem, kas reāli mēģina aizstāvēt apsūdzētos valsts nodevības, spiegošanas un ekstrēmisma lietās.

2025. gada trīs ceturkšņos konstatētas 54 jaunas ierosinātās lietas un 48 spriedumu pret advokātiem. Advokātus apsūdz dažādos pārkāpumos – no krāpniecības un ticīgo jūtu aizskaršanas, līdz aicinājumiem uz terorismu. Skaļākā beidzamā gada tiesas prāva bija pret Navaļnija advokātiem, kurus apsūdzēja par dalību “ekstrēmiskā apvienībā”.

Kā vēsturiski zināms, visas varas, kas bijušas Krievijā ir īstenojušas represīvas darbības pret valsts iedzīvotājiem ar mērķi slāpēt brīvdomāšanu, tādējādi potenciāli apdraudot tos, kuri konkrētajā laika periodā ir tikuši pie varas grožiem.

Putina uzsāktais karš pret Ukrainu un tā galīgi neapmierinošie rezultāti ir potenciāls kurnēšanas izplatībai Krievijas iedzīvotāju masās, kas potenciāli var novest pie varas aprindu maiņas, iekšējām pārbīdēm vai citām nevēlamām sekām. Kamēr vēl pastāvēja varbūtība, ka Ukraina tiks pakļauta “saturīgos” termiņos, represijām pret brīvdomāšanu nebija tik svarīga nozīme. Savukārt, sākot ar 2025. gadu, kad karam beigas kļūst aizvien miglainākas un zaudējumi saglabājas kā pastāvīgs lielums, Krievijas vara iedarbina jau vēsturiski labi pārbaudītās metodes – represijas. Vēsture arī pierāda, kā tās darbojas. Represijas Krievijā tiek atslābinātas tad, ja ir plāns kā represētājiem izbēgt no atbildes triecieniem.