Retklifs Maskavā. Patiesie vizītes iemesli

Aizvadītās nedēļas pavadītas ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa vizītes izvērtējuma plūsmā. Rietumu masu mediji vizītei pievērsa pastiprinātu uzmanību, jo kā nu ne – viena no ietekmīgākajām ASV amatpersonām ar neskaidru misiju dodas uz pretinieka midzeni. Kāpēc pretinieka? Nu kaut vai tāpēc, ka ASV Krievijas karā pret Ukrainu atbalsta Ukrainu. Tiesa, Trampa "valdīšanas" periodā atbalsts ir mainījies, taču joprojām tiek tā vai citādi īstenots. Turklāt, ASV atrodas karadarbībā ar Irānu, kuru, savukārt, atbalsta Krievija.
Kā, atsaucoties uz "informētiem avotiem", rakstīja mūsu pašu Delfi, tad "(...) Džons Retklifs vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tīmekļa izdevumam Politico trešdien apgalvojušas divas informētas personas. Retklifa "vizītes galvenais mērķis bija brīdināt no eskalējošām darbībām pret Baltijas valstīm", izteicies viens no avotiem. Otrs avots piebildis, ka CIP direktors centies Maskavu arī pārliecināt mazināt militāro un ekonomisko atbalstu Irānai. Iepriekš arī laikraksts The Wall Street Journal trešdien vēstīja, ka Retklifs brīdinājis Krieviju neuzbrukt NATO dalībvalstīm. Sīkākus paskaidrojumus avīze nav sniegusi."
Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps (Retklifa tiešais priekšnieks) 26. augustā intervijā izteicies, ka Retklifa viesošanās Maskavā bijusi "rutīnas" vizīte, kuras laikā viņš pārrunājis Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs trešdien paziņoja, ka Retklifa vizītes mērķis bijis "kontakti starp specdienestiem", bet nekādas tikšanās ar Putinu neesot bijis.
Citiem vārdiem sakot, vizītes informatīvais piesegums tika īstenots ar masu mediju palīdzību tā, lai patiesie iemesli publiski netaptu zināmi.
Tagad pamēģināsim izveidot savu versiju Retklifa vizītes iemeslam Maskavā.
1. Draudi Trampam – epizode 1
ASV prezidentam Donaldam Trampam 2026. gada jūlijā NATO samita laikā Ankarā (Turcijā) bija ticami un specifiski, pret viņa dzīvību vērsti apdraudējumi no Irānas puses. ASV izlūkdienesti un Slepenais dienests fiksēja informāciju par iespējamu raķetes triecienu (tostarp no pārnēsājamas pretgaisa aizsardzības sistēmas) pret prezidenta Air Force One lidmašīnu brīdī, kad tā paceltos no lidostas Turcijā. Tāpat tika ziņots, ka Irāna ir ieguvusi detalizētu informaciju par Trampa uzturēšanās vietu samita laikā.
Šo nopietno drošības risku dēļ tika īstenota īpaša un slepena operācija Trampa evakuācijai no Turcijas.
Air For One izmantoja kā ēsmu – Tramps TV kameru priekšā demonstratīvi iekāpa oficiālajā prezidenta lidmašīnā, bet pēc tam to slepus pameta, izmantojot lidostas ēdināšanas servisa kravas automašīnu (konteineru). Trampu nemanāmi nogādāja uz mazāku militāro lidmašīnu (C-32A), ar kuru viņš, bez savas preses komandas un augstākā ranga administrācijas amatpersonām, pameta Turciju. Viņi aizlidoja ar Air Force One.
Vēlāk īstenoto izmeklēšanu laikā ne ASV, ne Turcijas iestādes uz vietas neatrada tiešus pierādījumus par pilnībā sagatavotu uzbrukumu un daļa izlūkošanas nozares amatpersonu šo apdraudējumu vērtēja piesardzīgi. Vienlaikus risks bija tik nopietns, ka tas lika Slepenajam dienestam rīkoties nekavējoties.
2. Draudi Trampam – epizode 2
Īsi pirms Retklifa vizītes Maskavā Irānas Islāma revolūcijas gvardes korpuss (IRGC) un ar to saistītie mediji nāca klajā ar tiešu vēstījumu ASV prezidenta Donalda Trampa jaunākajam dēlam Baronam Trampam. Viņi pārraidīja propagandas video, kurā izteica draudus viņa dzīvībai un izsludināja 10 miljonu ASV dolāru atlīdzību. Šis paziņojums ir daļa no plašākas Irānas režīma IRGC kampaņas, kas vērsta pret Trampu un viņa ģimenes locekļiem kā reakcija uz abu valstu militāro konfliktu.
Paziņojuma un video galvenās detaļas bija, piemēram, ar IRGC saistītā TV kanālā (Channel 3) rādītais trīs minūšu sižets, kurš sākās ar jautājumu, "kur nogalināt Baronu Trampu?!". Autori apgalvoja, ka viņa pārvietošanos pilnībā uzrauga. Video materiālā tika parādītas vietas, kuras Barons Tramps regulāri apmeklē (tostarp universitāte), kā arī pavadošie transportlīdzekļi un ASV Slepenā dienesta sardzes posteņi. Video minēts, ka daudzi "ar nepacietību gaida iespēju saņemt 10 miljonu dolāru atlīdzību" par viņa likvidēšanu. Propagandas materiāls arī apgalvoja, ka kāda vārdā nenosaukta sieviete esot apgājusi Slepenā dienesta protokolus, lai tiktos ar Baronu Trampu un organizatoriem nodotu privātu izlūkošanas informāciju.
3. Konteksts un ASV reakcija
ASV Slepenais dienests ir paziņojis, ka par šo video ir informēts un veic izmeklēšanu, IRGC pausto uztverot kā reālu apdraudējumu. Šis nav pirmais draudu gadījums – IRGC un tās mediji (piemēram, aģentūra Tasnim) arī iepriekš ir publicējusi līdzīgus draudus un materiālsu par ASV pirmo lēdiju Melāniju Trampu un prezidenta meitu Ivanku Trampu.
Draudu pret Trampa ģimeni eskalācija ir saisīta gan ar Kijasa Suleimani (bijušais Kudsas spēku komandieris) nogalināšanu 2020. gadā, gan ar pašreizējo militāro konfliktu, kura laikā ASV un Izraēlas triecienos mira Irānas augstākais vadītājs ajatolla Ali Hamenei. Viņa pēctecis Mojtaba Hamenei ir solījis atriebties.
Kā redzam, tad Trampa "Irānas afēra" ir kļuvusi par draudu viņam un viņa ģimenes locekļiem. Jautāt, vai Trampu tas uztrauc, ir lieki, jo šādi draudi, ņemot vērā Irānas pieredzi slepenu operāciju un teroraktu veikšanā, ir jāuztver nopietni. Runa vairs nav par militāru apdraudējumu Eiropai, kuru no ASV šķir "liels dziļš okeāns", līdz ar to Trampa interese ir personīga. Ja viņa "draugs" Putins turpina iznīcināt Ukrainu, tad Tramps izsaka nožēlu un neveic nopietnus pasākumus, lai iegrožotu Kremli. Atklāti sakot, nemaz nevēlas to darīt. Pat Krievijas atbalsts Irānai neliek Trampam skaidri ieņemt pozīciju, kas būtu vērsta pret Kremli.
4. Kremļa spēle?
Mēs nezinām, vai Irānas draudi Trampam ir koordinēti ar Maskavu, taču abu režīmu sadarbība karā pret Ukrainu un konfliktā ar ASV neizslēdz šādu iespēju. Sasteigtā Retklifa vizīte Maskavā un izmantotais transporta veids liek domāt, ka ASV saņēmušas informāciju no Maskavas par Irānas plāniem uzbrukt prezidenta ģimenei. Nevar izslēgt arī Kremļa mājienus, ka Irānas iespējamo operāciju plānošanu un īstenošanu atbalsta Maskava. Īsak sakot, Kemlis ir atradis veidu, kā ASV ietekmēt ar svešām rokām.
Pieļaujams, ka Maskava ASV pusei izvirzīja prasību ierasties CIP direktora personā, lai viņam šo informāciju nodotu. Tas arī izskaidrotu tieši viņa došanos uz Krieviju.
5. Ierašanās veids
Džona Retklifa ierašanās Maskavā no Rīgas un lielizmēra transportlidmašīnas C-17 izmantošana radījusi augsni dažādām spekulācijām. No praktiskā viedokļa raugoties, augsta ASV amatpersona personīgi ierodas nedraudzīgas valsts teritorijā, kur atrašanās laiks tiek ierobežots līdz minimumam un ir maksimāla transportēšanas drošība. Skatāmies kartē – attālums no Latvijas robežas līdz Maskavai gaisa līnijā ir aptuveni 600 km, kas ir īsākā distance no NATO teritorijas līdz Maskavai.
Militārajā transportlidmašīna Boeing C-17 Globemaster III augsta ranga amatpersonu (VIP/VVIP) pārvadāšanai un drošībai izmanto uz ritentiņiem uzbraucamas aizsargkapsulas (moduļus). Gaisa spēki gan vēsturiski, gan nesenās operācijās ir paļāvušies uz leģendāro "Silver Bullet" (Sudraba lode) moduli, ko pakāpeniski nomaina vismodernākais ROCC (Roll-On Conference Capsule).
Šo moduļu galvenās drošības un funkcionalitātes īpašības:
ROCC darbojas kā pilnībā izolēta klasificētas informācijas telpa. Tā ļauj amatpersonām (piemēram, CIP direktoram vai aizsardzības ministram) veikt šifrētus, īpaši slepenus sakarus un videokonferences no lidmašīnas kravas telpas;
Atšķirībā no vecajiem moduļiem, ROCC ir pilnībā sertificēts visām lidojuma fāzēm. Tas atbilst stingrām prasībām attiecībā uz triecienizturību (pārslodzēm avārijas nosēšanās gadījumā), elektroinstalācijas ugunsdrošību un pret-elektromagnētiskā starojuma (EMI/RFI) aizsardzību;
Kapsulā ir integrēta skaņas un vibrācijas izolācija, darba telpa 9 cilvēkiem, guļamvietas un autonoma tualete, jo pati C-17 kravas telpa ir ļoti trokšņaina un nav piemērota ilgstošam komfortam.
ROCC nav paredzēts, lai izturētu tiešu raķetes trāpījumu vai pasargātu pasažierus no bojāejas, ja lidmašīna tiek pilnībā iznīcināta gaisā. Tam nav izpletņu sistēmas un tas nedarbojas kā katapultēšanās kapsula, tomēr modulis ir izstrādāts tā, lai maksimāli palielinātu izdzīvošanas iespējas daļēju bojājumu, avārijas nosēšanās vai trieciena gadījumā.
Atšķirībā no vecā "Silver Bullet" (pārveidota Airstream treilera), ROCC ir būvēts pēc stingriem militārās aviācijas drošības standartiem. Tas ir sertificēts izturēt milzīgas pārslodzes avārijas nosēšanās vai strauja kritiena laikā. Kapsulas korpuss un tajā esošie sēdekļi ir strukturāli nostiprināti, lai trieciena brīdī tie nesalūztu un nesaspiestu pasažierus.
Pats C-17 kā VIP platforma tiek izvēlēts kritiskām misijām (piemēram, lidojumiem uz konflikta zonām vai augsta riska valstīm), jo lidmašīna ir aprīkota ar LAIRCM (Large Aircraft Infrared Countermeasures) infrasarkano pretpasākumu sistēmu aizsardzībai pret raķetēm, mānekļu raķetēm un spēju nosēsties uz nepilnīgi sagatavotiem, īsiem skrejceļiem.
Tā kā pats drošības modulis nevar aizlidot prom no raķetes, galvenā drošība balstās uz C-17 lidmašīnas aizsardzības sistēmām. Lidmašīna ir aprīkota ar lāzeru un infrasarkano staru sensoriem, kas pamana tuvojošās raķetes un automātiski "apžilbina" to vadības galviņas vai izšauj mānekļus (flares). C-17 spēj veikt ļoti straujus taktiskos manevrus un stāvus nolaišanās leņķus, lai izvairītos no apšaudes piezemēšanās laikā, kā arī tās pilotu kabīne un kritiskie mezgli ir daļēji bruņoti.
Ja lidmašīna saņem kritisku triecienu augstumā, kas izraisa tās strukturālu sadalīšanos, izdzīvošanas iespējas ROCC modulī ir minimālas. Tā mērķis ir pasargāt pasažierus no sekundāriem riskiem (trieciena, dūmiem, dekompresijas), lai piloti spētu lidmašīnu nosēdināt. Evakuācija no ROCC moduļa pēc avārijas nosēšanās ir stingri reglamentēta procedūra, kuras galvenais mērķis ir sekundēs nogādāt VIP personu drošībā, jo pēc trieciena pastāv augsts ugunsgrēka vai sprādziena risks. Procesu organizē un vada lidmašīnas apkalpe un VIP personas personīgā drošības komanda.
Ja C-17 ir spiests veikt avārijas nosēšanos bīstamā vai izolētā apvidū, ROCC moduļa šifrētie sakari un avārijas bākas (EPIRB) pirms nosēšanās jau ir nosūtījušas precīzas koordinātas. Šādā gadījumā drošības komanda ieņem aizsardzības pozīcijas ap VIP personu un gaida kaujas glābšanas helikopteru ierašanos. Šis punkts Latvijas gadījumā arī ir īpaši svarīgs, jo kā zināms, tad ASV militārie helikopteri misijas ietvaros bāzējas Latvijā, Lielvārdes lidlaukā. Helikoptera UH-60 Black Hawk maksimālais lidojuma ātrums ir aptuveni 294-300 km/h, savukārt tā maksimālais pārlidojuma tālums (ar papildu degvielas tvertnēm) sasniedz aptuveni 2221 km. Nav publiski zināms, kur vizītes laikā atradās ASV helikopteri Latvijas teritorijā, bet ir pieļaujams, ka tie tika pārvietoti tiešā robežas tuvumā.
Secinājums
Starp lielvalstīm un speciālajiem dienestiem ir daudz veidu, kā dalīties ar sensitīvu informāciju. Tās var būt gan tiešas un nepārprotamas darbības, kuru uzdevums ir demonstrēt pretējai pusei, kas būs, ja tiks veiktas šādas vai tādas darbības. Uzskatāms piemērs, kas kalpo par tiešu NATO mājienu Krievijai, ir nesen notikušās militārās mācības ap Kaļiņingradas eksklāvu.
Tāpat informāciju var nodot, izmantojot visdaždākos komunikācijas līdzekļus, galu galā arī telefona sakarus. Retklifa lidojums uz Maskavu parāda, ka vienai no pusēm bija svarīga augstas amatpersonas klātienes dalība un kaut kas liek domāt, ka tas bija Kremlis. Kāpēc Kremlis? Pirmkārt, tā jau bija kā savas ietekmes demonstrēšana – Kremlis ir tik ietekmīgs, ka pret to nav iespējams īstenot starptautisku izolāciju. Otrkārt, šī tikšanās notika neilgi pēc Ukrainas neatkarības dienas, kuras laikā to apmeklēja daudzi Rietumvalstu politiķi. Kremlis varēja parādīt, ka arī tas var augstas Rietumvalstu amatpersonas piespiest uz tiešiem kontaktiem laikkā, kad ik dienu tiek veikti kara noziegumi pret Ukrainu.
Kas attiecas uz Latviju un NATO Austrumu flangu – Retklifa lidojums no Rīgas parādīja, ka ASV ir nepieciešama droša teritorija darbību īstenošanai nepieciešamības gadījumā, līdz ar to Trampa administrācijas retorika par NATO pamešanu nav īstenojama kaut vai šādu iespējamu praktisko vajadzību dēļ.




Comments