Šaurais NATO loks Polijā
ASV armija ziņojumos norāda, ka tās spēkiem Eiropā ir aptuveni 40 aktīvās bāzes, kurās, lai atbalstītu NATO operācijas un reģionālo drošību, izvietoti aptuveni 80 000 karavīru.[1] Lielākās ASV militārās bāzes atrodas Vācijā – Ramšteinas gaisa spēku bāze, kur atrodas ASV Gaisa spēku Eiropā un Āfrikā (USAFE-AFAFRICA) štābs, Štutgartes militārajā kompleksā, kur izvietota ASV Eiropas pavēlniecības (EUCOM) un ASV Āfrikas pavēlniecības (AFRICOM) galvenā mītne, kā arī Grafenvēras militārajā mācību poligons un Spangdahēmas gaisa spēku bāze.[2]
Itālijā atrodas Aviano gaisa spēku bāze, Sigonellas Jūras spēku gaisa stacija un Vičencas militārais komplekss, kur atrodas ASV armijas Dienvideiropas darba grupa. Apvienotajā Karalistē atrodas trīs nozīmīgi ASV militārie objekti – RAF Lakenheath, RAF Mildenhall un RAF Croughton. Polijā ASV spēki izmanto Kosciuško nometni Poznaņā un Redzikovo pretraķešu aizsardzības objektu, savukārt Rumānijā atrodas Mihail Kogălniceanu gaisa bāze un Deveselu pretraķešu aizsardzības objekts.
Starp nozīmīgākajiem ASV militārajiem objektiem Eiropā ir arī Inčirlikas gaisa spēku bāze Turcijā, Rotas Jūras spēku gaisa stacija Spānijā un Souda Bay Jūras spēku atbalsta bāze Grieķijā.
Kara bāzes Vācijā
ASV Vācijai nemaksā par tās militārajām bāzēm[3] – īres vai nomas maksu ASV nemaksā par nekustamo īpašumu vai bāzes tiesībām, kas tika izveidotas pēc Otrā pasaules kara, taču sedz sava karaspēka un tur izvietotā personāla operatīvos izdevumus un algas. Tikmēr Vācija ASV par aizsardzību nemaksā skaidrā naudā, bet gan sniedz netiešu atbalstu.
Vācija iegulda ievērojamus līdzekļus (parasti vairāk par 1 miljardu ASV dolāru gadā) infrastruktūras būvniecībā, uzturēšanā un komunālajos pakalpojumos, ko izmanto ASV spēki.[4] Aprēķināts, ka Vācija visticamāk kompensē aptuveni trešdaļu no valstī izvietoto ASV militārpersonām izmaksām. Nav skaidrs, cik daudz varētu ietaupīt, atgriežot karavīrus ASV, jo valstis joprojām būtu atbildīgas par atlīdzību, kā arī mājokļa un citiem personāla izdevumiem.
Liela daļa Vācijā izvietoto amerikāņu karavīru ir iesaistīti ASV armijas operācijās ārpus Eiropas un vienkārši bāzējas šajās valstīs, taču tās tik un tā ir ļoti lielas izmaksas, lai no ASV valsts budžeta uzturētu šīs bāzes.
Baltā nama neapmierinātība ar izmaksām
ASV prezidenta administrācija un Tramps personīgi vairākkārt publiski izteikuši neapmierinātību ar ASV bāzu uzturēšanas izmaksām pasaulē. Vistiešāk viņš izteicies par Dienvidkoreju: "NATO, kur mēs katru gadu tērējam simtiem miljardu dolāru alianses valstu aizsardzībai, vienmēr esmu uzskatījis par vienvirziena ielu – mēs tās aizsargāsim, bet tās neko mūsu labā nedarīs, it īpaši, kad tas būs vajadzīgs",[5] un asi reaģēja, pēkšņi samazinot kopīgo militāro mācību skaitu.[6] Viņš sūdzējās arī par Seulas atteikšanos iesaistīties karā pret Irānu.[7]
Šī gada aprīlī Baltais nams izstrādāja ko līdzīgu sarakstam ar iesaistītajām un neiesaistītajām personām, meklējot veidus, kā sodīt sabiedrotos, kuri nav ieklausījušies Trampa vēlmēs. Aizsardzības ministrs Hegsets par šo Trampa atgādināja un sabiedrotos brīdināja, ka tie, kuri neatbalstīs ASV intereses, izjutīs sekas.[8]
Polijas iniciatīva
Polija ir ierosinājusi tērēt vismaz 2 miljardus ASV dolāru, lai valsts teritorijā izveidotu pastāvīgas klātbūtnes ASV bāzi.[9] Polijā jau ir izvietota ASV armijas spēki pēc rotācijas principa, un citas alianses valstis to pašu dara arī Baltijas valstīs. Tā ir daļa no NATO centieniem atturēt pieaugošo Krievijas agresiju alianses austrumu flangā.[10] Kāda amatpersona sacījusi, ka Polijas ideja ir "niecīga", salīdzinājumā ar ASV investīcijām Vācijā. [11]
ASV prezidents Tramps tikmēr paziņojis, ka ASV varētu Polijā veidot militāro bāzi. "Mēs to apsveram, un tas varētu notikt", viņš teica medijiem pie Baltā nama un piebilda, ka "jūs nezināt, vai es to [lēmumu par bāzes izveidi] pieņēmu vai nē. Varbūt es to pieņēmu".
Jau 2018. gadā Polija ASV administrācijai iesniedza ilgtermiņa militārās attīstības dokumentu "Priekšlikums par ASV pastāvīgo klātbūtni Polijā" (Proposal for a US Permanent Presence in Poland).[12] Varšava ir apņēmusies dalīt "valsts aizsardzības izdevumu slogu, padarīt lēmumu rentablāku ASV vadībai un mazināt jebkādas Kongresa bažas nenoteiktajos budžeta laikos".
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs vēlāk paziņoja, ka Vašingtona nacionālās drošības stratēģijā ir iekļāvusi noteikumu par pastāvīgas ASV militārās bāzes izveidi Polijā. Šāds publisks paziņojums seko viņa oficiāli ASV kara sekretāram Hegsetam 3. jūnijā iesniegtajam priekšlikumam. Militārās bāzes, kurā varētu izvietot ap 5000 militārpersonu, būvniecības izmaksas varētu pārsniegt 10 miljardus zlotu (aptuveni 2,6 miljardi ASV dolāru).
Septembra sākumā ASV delegācija apmeklēja Poliju, lai izpētītu potenciālās objekta atrašanās vietas, bet aizsardzības ministrs paziņoja, ka bāzi varētu dēvēt Trampa vārdā.
Darba grupas sanāksme
Plānots, ka novembra darba grupas sanāksmē Trampa administrācija neiesaistīs visas NATO dalībvalstis, kuru vidū ir vairāki nozīmīgi sabiedrotie.[13] Darba grupas apspriedi vadīs Pentagona politikas vadītājs Elbrižs Kolbijs un tā savā būtībā koncentrēsies uz jautājumiem par NATO nākotni un to apspriedīs šaurā lokā, līdzīgi kā tas bijis tā saucamajā Bergenes grupā.
Līdz šim darba grupā piedalījušās Norvēģija, Zviedrija, Somija, Polija, Vācija un Nīderlande. Pēc tikšanās Bergenā ASV jūlijā organizēja līdzīgu tikšanos NATO līderu samita laikā Ankarā, kurā piedalījās arī Dānija un Turcija.[14] Paredzams, ka grupas dalībvalstis līdzīgā sastāvā atkal tiksies Polijā.
Dažas no NATO valstīm, kas izslēgtas no šī formāta sanāksmēm, paudušas neapmierinātību. Izslēgtas ir gan ar kodolieročiem bruņotās Francija un Apvienotā Karaliste, gan Baltijas valstis, kurām ir vieno no lielākajiem aizsardzības izdevumiem aliansē (pret IKP). Kritiķi apgalvo, ka tikšanās šaurākā lokā rada risku sašķelt sabiedrotos un kavēt alianses vienotību. Sava taisnība ir, taču nevajadzētu piemirst, ka tā ir sanāksme par Pentagona plāniem un tā ir ASV nauda, par kuru ir runa. Neviens nebilstu, ja līdzīgas summas Eiropas aizsardzībā ieguldītu arī Eiropa. Dānija savu vietu klubiņā garantē, jo noslēgusi līgumu par Grenlandes teritorijas izmantošanu, kamēr Francija un Vācija atteicās atbalstīt militārās operācijas Persijas līcī.
Līdz šim Kolbijs jau vairākkārt izrādījis interesi par šaurāka loka sarunām NATO dalībvalstu vidū. Citus gadus viņš koncentrējies uz Vācijas kā militāra spēka atdzimšanu, lai ierobežotu Krieviju un uz amerikāņu karaspēka nosūtīšanu, lai cīnītos pret Ķīnas uzplaukumu[15].
Ģeopolitiskā situācija mainās un tā Eiropā jāapspriež ar saviem domubiedriem. Tikai tad var izstrādāt dokumentus, ko plašāk apspriest NATO sanāksmēs.
Comments