Sazonovs par situāciju frontē

Krievijas ekonomika, notikumi frontē un Ukrainas triecieni pa sāpīgākajiem punktiem Kremli piespiež steigties. Un meklēt kādu jaunu, vēl neizmēģinātu risinājumu.

Pirms sācies rudens, Krievijas armijai jādemonstrē pārliecinošs rezultāts. Vai tā būtu veiksmīga ofensīva, vai frontes pārraušana – derēs jebkas. Kaut kas tāds, ko var skaisti pasniegt kā “SVO mērķu sasniegšanu”. Un izmantot to kā argumentu sarunās ar Trampu un Eiropu.

Problēma vien tāda, ka rudens tuvojas arvien straujāk, bet rezultātu nav...

Pie Pokrovskas ir koncentrējusies milzīga pretinieka grupējuma daļa. Pēc izmēriem tā salīdzināma ar Avdijivkas uzbrukuma kulminācijas laikā novēroto – vairāk nekā 110 tūkstoši okupantu. Un kāds no tā labums? Mēģinājums izrauties Dobropoles virzienā beidzās ar “zaķa ausu” nogriešanu un diviem katliem. Ja okupanti nebūtu paspējuši ātri pārmest rezerves, lai savu grupu glābtu, ielenkumā būtu nonākusi arī “galva”. Tādēļ arī no lielajiem ofensīvas plāniem visos virzienos nācās atteikties, un visi spēki ir jākoncentrē tieši uz Pokrovsku.

Pilsētu mēģina ielenkt un vienlaikus gatavojas arī frontālam uzbrukumam – tas gadījumā, ja plāns izgāzīsies. Otrajā gadījumā rezultāts ir paredzams – Avdijivkas, Bahmutas, Toreckas un Časivjaras piemērs to parādīja. Ilgi un ar lieliem zaudējumiem, citādi ar kaujām pilsētās nesanāk. Tas nozīmē, ka termiņš “pabeigt visu 2025. gadā” jau sen ir iztecējis. Tas sarunās nav trumpis. Tā ir gaļasmašīna ar nezināmu iznākumu.

Lieli spēki tiek koncentrēti Zaporižjas virzienā. Tur par mēģina uzbrukt dažādās frontes vietās, mērķis ir atrast aizsardzības vājo vietu. Pagaidām tāda nav atrasta, un iespēju nopietnai ofensīvai tur nav daudz. Protams, panākumi ar iziešanu līdz Zaporižjai izskatītos iespaidīgi, bet pagaidām tas neizdosas. Par šo posmu informatīvajā telpā tiek maz runāts, tādēļ propagandai vajag reālu izvirzīšanos, nevis 500 metrus mežmalas vai nevienam nezināma ciemata.

Svarīgākais mērķis, kas ļautu atrisināt visus politiskos jautājumus, joprojām ir ideja par visa Doneckas apgabala ieņemšanu. Bet tur nav gandrīz nekādu rezultātu. Pat Pokrovskas ieņemšana (nav zināms, cik tas ir reāli un kad) šo jautājumu neatrisina. Konstantinovka, Družkovka, Kramatorska un Slovjanska ir parstāvīgu triecinu mērķis. Video no Konstantinovskas nav bez sāpēm iespējams noskatīties... bet nav runas par īstu uzbrukumu. Visi šie kaujas posmi ir un paliek vietēja mēroga, bez redzamiem sasniegumiem.

Te derētu atcerēties par plāniem, par ko runāts pirms gada – uzbrukums Limanas virzienā, lai nogrieztu ceļu Slovjanska-Harkiva posmā. Divus gadus pretinieks šo uzdevumu cenšas atrisināt. Pēdējā laikā tur izveidojusies ļoti smaga situācija, un pretinieks lēni, bet virzās uz priekšu. Kartē redzams, ka arī tur Drobisavas virzienā aug “zaķa ausis”. Nu, ģenerālštābs kartes arī redz. Un vispavēlnieka piesardzīgā norāde uz mūsu rezervēm nebija veltīga.

Ukrainas bruņotie spēki prot “ausis” nogriezt. Un mēs okupantiem veiksim apgraizīšanu tās klasiskajā nozīmē, neierobežojot sevi griežamā apjoma ziņā.