Tarifi plosa pasauli
- Taisnība Raksta
- Oct 28
- 4 min read
Trampa nepārtraukto tarifu frontē neiet viegli, uzlidojumi ir nepārtraukti un izdzīvošanas taktikas atšķirīgas. Kurš sēž ierakumos, kurš ir izformējis savas militārās vienības, kurš gaisā tur tikai novērotāju dronus un mēģina prognozēt pretinieka nākamās kustības. Trampa militārais pārspēks un augstās tehnoloģijas ir nepārvaramas, un mērķtiecīga iztapšana un glaimi neilgi palīdzējuši tikai dažiem.
Nav vairs valsts pasaulē, kuras ekonomika nebūtu cietusi un tā tas ir arī plānots – lai Amerika plauktu, visai pārējai pasaulei par to ir jāmaksā.
Ideāls mērķis, ko demokrātiskā zemē noteikti ir ar mieru atbalstīt vēlētāju vairākums. Pavisam dabiski. Un kā tad nemēģināt iztapt vāji pārvaldītām, ekonomiski, un tehnoloģiski atpaliekošām valstīm?
Ieguvējas ir nulles tarifa Krievija un Baltkrievija. Pirmajā fāzē pamiers ir ar zemēm, kas brīvprātīgi padevās un savlaicīgi izkāra baltos karogus un skrēja pie "Pasaule vadoņa", lai dziļi paklanītos un parakstītu kapitulācijas aktu. Te nepārspējama ir Eiropas Savienība. Izglāba Francijas un Itālijas vīna, sieru, delikatešu un saldumu ražotājus ar 15% nodevām. Ilūzijas Eiropas Parlamenta spriedelētājus un Eiropas Komisijas īpašos runātājus nepamet, bet tikmēr "meteo prognozes" skaidri norāda uz reālu ciklonu veidošanos Atlantijā. Triecieni īpaši skars zaļo, klimata neitralitātes apsēsto Eiropu.
Ja "otrā dīķa krastā" virpulis jau pieņemas spēkā un plosīs Eiropas (tās iedomās) īpaši regulēto komunikācijas tehnoloģiju nozari, Kanādas kokapstrādes joma tarifu dēļ paliks pa nullēm un mīnusos, ja vien neatradīs pavisam citus tirgus, kur māžošanās ar īpašajiem dabas mīlēšanas sertifikātiem ir kā zaķim stopsignāls. Līdz mēneša beigām viesulis nāks pāri kontinentālai Eiropai no Britu salām – kompensējošie pasākumi Beļģijas, Francijas un Itālijas metalurģijas produkcijas lobismam sitīs pa daudz jutīgākām nozarēm.
Briseles klubiņam nav tālredzīgi kāpt britu lauvai uz astes. Un tā būs ar visām nozarēm, izņemot reālos farmācijas uzņēmumus, kas pašlaik spēj ļoti skaidri vienoties par nosacījumiem (Īrija, Šveice, Apvienotā Karaliste). Pārējiem atliek lūkoties tukšumā, kur reiz bija cerības saskatīt Eiropas Komisijas un valstu ārlietu resorus. Vismaz būs citādāk.
Argentīnai uz brīdi izdevās izvairīties no defolta pēc tam, kad Tramps iedarbināja postošas sankcijas un tarifus. Balansējot uz naža asmens izdevās saglabāt nacionālo valūtu. Valsts nekādi nespēja saprast, ka tās pārvaldītie uzņēmumi un kapitāldaļas eksporta un IT uzņēmumos ir jāpārdod amerikāņu kompānijām. Tas gan tikai pagaidām. Publiski draudi ir izteikti arī Spānijai, kas nepalielina savus militāros izdevumus un nepērk amerikāņu ieročus.
Dažas valsts ir spītīgas un ir ar mieru paciest 50% tarifus, kā arī pāriet uz darbavietu dotēšanu un realizēt sociālās programmas (Indija, Vjetnama, Bangladeša, daļēji arī Turcija). Jaunu lielu tirgu apguvei vajadzīgs laiks – vairums valstu nav maksātspējīgas un sāk aizvien dziļāk slīgt starptautiskos parādos.
Novitāte ir valdību aizņemšanās no transnacionālām kompānijām, kas neatspoguļojas finanšu reitingos un esošo parādu atmaksāšanas procentu likmes nepaaugstina. Kam tagad viegli.
Ārpus jebkuras sistēma ir ASV un Ķīnas tarifu karš. Lielā bravūra – "Veni, vidi, vici" ("Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju"),[1] netika pat līdz Ķīnas Lielajam mūrim. Izčabēja pāris nedēļu laikā. Rezultātā pārāk daudzās nozarēs un preču grupās ASV tā arī palika lūdzēja lomā. Tarifi stabilizējās, bet tas nenozīmē, ka Ķīna savās rokās neatstāja visus trumpjus. Sīki ierobežojumi, kājas palikšana priekšā un ievešana labirintā – standarta taktika abām pusēm.
Pagaidām zaudētājas ir ASV – NVIDIA zaudētais 1,5 miljardu tirgus nedaudz atšķiras no tādas pašas summas zaudējuma mīksto rotaļlietu tirgū. Tas pats vērojams visā perimetrā, un ASV tā arī nav spējusi novērtēt sev līdzīgu lielvaru. Vājākais politikas plānotāju punkts ir nekompetence un dažādi vēsturiski pieņēmumi, kā rezultātā amerikāņu elektroniskās industrijas produkcija tiek aizstāta ar ne mazāk kvalitatīvu vietējo. ASV sankcijas ļoti efektīgi stimulē ķīniešu tehnoloģiju strauju attīstību un tuvāko gadu prognozes nav tīkamas ASV. Plaša patēriņa tirgus mazināšanās ASV Ķīnas plānveida ekonomikā nozīmē šo preču iepludināšanu vietējā tirgū ar eksporta cenām – un tik laimīga tauta Ķīnā šajā paaudzē nav bijusi. Iepirkšanās mānija mijās ar nerimstošām pateicībām partijai un valdībai, jo īpaši Tibetā. Pilnīgs fiasko politikas plānotājiem un pakaļ-dziedātājiem.
Nenoliedzami starp ASV un Ķīnu tirdzniecības politikā ir arī savas krāces un ūdenskritumi, un viens no tiem ir TikTok darījums, kas atkal ievilcies, jo Oracle šajā pirkumā grib iekļaut arī daudzus simtus patentu, kas ir uzņēmuma faktiskā/īstā interese, jo darbināt sociālo platformu nekad nav bijis šī uzņēmuma bizness. Ķīnieši ir ietiepīgi.
Amerikas boss ir nemierīgs, un ķīniešu kustību veicināšanai Tramps piedraudēja ar 100% tarifu Ķīnas precēm. Ja abi vadoņi neatrastu vidusceļu, tas stātos spēkā 1. novembrī. Turklāt, Tramps solīja ieviest arī eksporta ierobežojumus "jebkurai kritiski svarīgai programmatūrai", draudēja atcelt tikšanos ar Sji un Pekinas nostāju tirdzniecības jautājumā nodēvēja par "agresīvu".[2] Neizskatās, ka tarifi stāsies spēkā – Tramps tos izmantoja, lai varētu ar Ķīnu kaulēties, un valstis Malaizijā jau esot pārrunājušas, kādi būtu kompromisi.
Tramps rīkojās pēc franču mednieku senākajām tradīcijām – vispirms šauj un tad iet skatīties, kas tas bija. Tarifi būtu palielinājuši kopējos importa nodokļus (līdz 130%) virknei Ķīnas preču un tas ir nedaudz zemāk par 145% līmeni, kas tika noteikts šī gada sākumā, pirms puses vienojās likmes uz laiku samazināt. Tirgi reaģēja ar akciju izpārdošanu: S&P 500 kritās par 2,7%, kas bija tā sliktākā diena kopš 10. aprīļa, Nasdaq 100 kritās par 3,5%, un sojas pupiņu fjūčeri Čikāgā nokritās līdz 1,9%. Amerikāņi turpina skatīties, kas notiks.
Pirms ASEAN samita, kas notiek no 26. līdz 28. oktobrim, abas puses pastiprināja tehnoloģiju un materiālu plūsmas kontroli. Ķīna ir ieviesusi jaunas ostu nodevas ASV kuģiem un uzsākusi pretmonopola izmeklēšanu pret Qualcomm, vienlaikus cenšoties ierobežot retzemju elementu eksportu, jo to pamata masa tiek izmantota ieroču ražošanā un daļa no tiem ir vērsta pret Ķīnu.[3]
[1] Šī frāze tiek plaši piedēvēta Jūlijam Cēzaram, kurš, saskaņā ar Apiāna teikto, to lietoja vēstulē Romas Senātam ap 47. gadu p.m.ē. pēc tam, kad bija guvis ātru uzvaru īsajā karā pret Pontas valdnieku Farnaku II Zelas kaujā.
Comments