Traktorists grāvī
- Taisnība Raksta
- Jul 28
- 5 min read
Kā Zelenskis uzbruka korupcijas apkarošanas iestādēm un tās acumirklī sagrāva
Tieši tāds ir Olgas Prokopišinas raksta nosaukums Ukrainas sabiedriskajā medijā.1 Vienošanās pa telefonu un citas nereglamentētas padomju laiku manieres ļāva mobilizēties – 22. jūlijā Augstākā Rada stimulētā turbo režīmā, bez paskaidrojumiem vai diskusijām, pieņēma likumu, kas kā neatkarīgas institūcijas faktiski likvidē Nacionālo korupcijas apkarošanas biroju un Specializēto korupcijas apkarošanas prokuratūru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nekavējoties šo dokumentu parakstīja, un tas tika publicēts izdevumā “Ukrainas Balss”.
Likums ir stājies spēkā – ģenerālprokurors, kā arī Drošības dienests pilnīgi likumīgi veic visas nepieciešamās darbības. Tas ir, slēdz korupcijā apsūdzēto un izklēšanā esošo lietas, atbrīvo aizturētos un veic kratīšanas īpaši centīgo un sekmīgo korupcijas izmeklētāju mājās. Viss notiek pēc pilnas programmas.
Vilks ir metis spalvu, bet ne tikumu – pēdējo nedēļu notikumi valdībā, parlamentā un prezidenta birojā visnotaļ precīzi atkārto to, kas Ukrainā jau notika 2014. gadā – 16. janvāra “diktatoriskie likumi” (12 likumu pakete),2 ko arī pieņēma pārkāpjot reglamentu. Tādi nebeidzami aplausi Ukrainā nebija novēroti kopš biedra Staļina nāves.
Procesu inženierija
Viss kā pēc sen aizmirstas krievu polittehnoloģijas shēmas, kas jau gadu desmitus nevar tikt realizēta Krievijā, par Baltkrievijā un tālu pārsniedz pašmāju veiklības savulaik likumus pieņemot 81. panta kārtībā. Viss labi aizmirstais vecais ir ārkārtīgi noderīgs Ukrainas reālijās.
Tā 22. jūlija rītā, dažas stundas pirms plenārsēdes sākuma, Tiesībaizsardzības jautājumu komitejas deputāti pulcējās aiz slēgtām durvīm, lai otrajā lasījumā apstiprinātu likumprojekta nr. 12414 “Par grozījumiem Ukrainas Kriminālprocesa kodeksā attiecībā uz kriminālnoziegumu, kas saistīti ar bezvēsts pazudušu personu pazušanu īpašos apstākļos kara stāvokļa ietvaros, pirmstiesas izmeklēšanas īpatnībām" redakciju.3 Acīmredzams, ka dokumenta nosaukums nevienā no veidiem nav attiecināms uz korupcijas apkarošanas iestādēm, un saturiskie grozījumi paredzēja vairākus kriminālprocesa grozījumus uz kara stāvokļa laikā pazudušo cilvēku izmeklēšanas nodošanu citai teritoriālajai iestādei, kā arī bezvēsts pazudušo tuvinieku pietiekošanos dzīvesvietā. Šādā formā par to šī gada aprīlī balsoja pirmajā lasījumā.
Deputātu grupa, galvenokārt no “Tautas kalps” un “Dzīvības un miera platforma” frakcijām, tomēr paguva iesniegt arī 12. grozījumu. Tas pilnībā izmainīja pirmajā lasījumā apstiprinātā dokumenta saturu. Ar šiem grozījumiem tika likvidēta pretkorupcijas iestāžu neatkarība no politiskās ietekmes un nodrošināta iespēja pārskatīt visas izmeklēšanā esošās lietas. Pārkāpdami reglamentu, par likumprojektu nekavējoties nobalsoja 263 tautas deputāti (26 no viņiem iesaistīti korupcijas lietās kā noziedzīgo darbību dalībnieki).
Nacionālā pretkorupcijas biroja Ukrainā (NABU) direktors Semens Krivonoss un Īpašās pretkorupcijas prokuratūras (SAPO) vadītājs Oleksandrs Kļimenko rīkoja brīfingu, kurā prezidentu Zelenski aicināja likumam likt veto.4 “Pretkorupcijas centrs” Augstākajai Radai brīdi pirms balsošanas bija iesniedzis detalizētu dokumenta analīzi.5 Troksnis bija (un ir) liels, jo mediju vidē jau tā ir gana daudz ziņu par korupcijā iesaistītām augsta līmeņa amatpersonām, kā arī viņu tuviniekiem un draugiem, kuri ir izmeklēšanas redzeslokā.6
Ukrainā notiekošais mudināja iedzīvotājus izteikt neapmierinātību, un sabiedrības sašutums tomēr pārsniedza polittehnoloģiju iespējas – nācās izspēlēt dažus “dūžus”. Piemēram, pretkorupcijas iestāžu darbinieku saistību ar Krievijas Federālo drošības dienestu.7 Ukrainā tas līdz šim vienmēr labi strādājis, taču ne šoreiz – nācās pieslēgt smago artilēriju, tādēļ tās pašas dienas vakarā Zelenskis vakara uzrunā vairījās komentēt situāciju, lai gan iestādes pieminēja, norādot, ka NABU un SAPO strādās, bet “bez Krievijas ietekmes”. Tas ir – prezidents parakstījis likumu, likums ir stājies spēkā un slūžas ir vaļā. Ne viens vien to ļoti gaidīja.
Cilvēki pauda neizpratni un, pieprasot likuma atcelšanu, izgāja ielās visās lielākajās Ukrainas pilsētās. Valdībā, pēc ilgām pārdomām un pagrīdes sarunām, nolēma, ka prezidents likumu mainīs un Augstākajā Radā iesniegs tādu, kurā tiek precizētas dažādu drošības dienestu ietekmes sfēras. Nekas jau vairāk netika solīts, un nav pamata ko vairāk gaidīt.
Nākamie soļi
Ukrainas valsts uzturētie un atbalstītie mediji mēģinās visu pieklusināt un pasniegt kā spožu demokrātijas uzvaru. Izdomātas nevalstiskās organizācijas piepūtīs vaigus un skaļi plaukšķinās, jo “uzvara ir mūsu”. Tas ir pašsaprotami.
Skanēs skarbi, taču Ukrainas dēļ Zelenskim tagad ir jāatkāpjas. Iedvesmojošais līderis vairs nav daļa no risinājuma, lai izbeigtu Krievijas uzsākto karu. Viņš ir kļuvis par daļu no problēmas.8
Nenoliedzami – Volodimirs Zelenskis savulaik bija Ukrainas glābējs. Krievijas iebrukuma pirmajās stundās, kad Putina desantnieki ar pavēli Zelenski nogalināt virzījās uz Kijivas centru, Zelenskis atteicās evakuēties. Viņš savu tautu vienoja varonīgā pretestībā, kas pārsteidza pasauli – un arī pašus ukraiņus. Pateicoties Zelenska spējām, ko nenoliedzami veidoja daudzi šova elementi, Rietumvalstis pierunāja sūtīt raķetes, artilēriju un tankus tur, kur kādreiz tās bija piedāvājušas tikai teltis, segas, ķiveres un pārsējus.
Tie laiki nu ir garām. Zelenskis ir kļuvis par vienu no galvenajām Ukrainas problēmām.9 Aizvadītā gada laikā viņš, izmantojot kara laikā piešķirtās ārkārtas pilnvaras, ir izsūtījis trimdā, izmeklējis un ieslodzījis daudzus viņa politiskos oponentus un kritiķus. Daudzi opozīcijas mediji ir slēgti, un Zelenska draugi, aizbildinoties ar to īpašnieku iespējamām saitēm ar Krieviju, ir konfiscējuši tūkstošiem uzņēmu. Vairāki augsta ranga kabineta locekļi ir atlaisti, bet nav saukti pie atbildības par liela mēroga korupciju. Aizvadītājā nedēļā Zelenska partija lika pārņemt tās divas korupcijas apkarošanas aģentūras, kas līdz šim izmeklēja simtiem valdības, parlamentāriešu un prezidenta administrācijas “šaurā loka” pārstāvjus.
Zelenska uzbrukums korupcijas apkarošanas aģentūrām ir milzīga un nevajadzīga kļūda, kas notika tieši tad, kad Donalds Tramps, šķiet, bija pat sācis nedaudz virzīties Ukrainai labvēlīgā virzienā. Šobrīd izskatās, ka Zelenskis vismaz daļēji no šī uzbrukuma ir atkāpies.10
Notikumi Ukrainas iekšpolitikā bija dāvana ne tikai Krievijas propagandai, bet arī visiem tiem, kuri dzīvo rietumos un iebilst pret turpmāku militāru palīdzību Kijivas nepārtrauktajai pretošanās kustībai. “Zelenskis... ir diktators un atsakās slēgt miera līgumu un izbeigt karu,” vietnē “X” rakstīja Ukrainas skeptiķe un MAGA atbalstītāja, Kongresa locekle Mārdžorija Teilore Grīna, kura slavēja protestētāju pūļus, kas Kijivā pulcējas pie prezidenta administrācijas. Viņa aicināja Ukrainas tautu izmest Zelenski no amata.11
Zelenska pilvaru termiņš oficiāli beidzās jau 2024. gada maijā, bet viņš, saskaņā ar kara laika ārkārtas pilnvarām un neskatoties uz aicinājumu veidot nacionālās vienotības valdību, joprojām ir amatā. Opozīcijas deputāts Oleksijs Gončarenko teicis: “1940. gada maijā Vinstons Čērčils uzaicināja opozīcijas līderi Atliju par savu vietnieku un apvienoja visu parlamentu vienā valdībā (...) Zelenskis ir rīkojies pretēji, viņš ar visiem iespējamiem līdzekļiem turas pie varas".
Kara laikā daudz kas ir pieņemams un dažādus kompromisus ir jāpacieš, taču tādas attiecības, visticamāk, nesesīs nekādu mieru. Jauns Ukrainas prezidents iezīmētu restarta brīdi. Zelenska loma valsts glābšanā no iznīcības ir episka. Tagad ir risks, ka viņš atdarinās savus korumpētos priekšgājējus. Ukrainas labad viņam no amata būtu jāatkāpjas – šāda valsts vadības maniere var tikai sākt atdarināt deviņdesmito gadu Krieviju.
Grāvī ir iestūrējis Ukrainas galvenais traktorists. Ceļa ārā no grāvja nebūs, jo visus šos gadus uzturētā, korupcijas cauraustā padomju nomenklatūra drīzāk viņu upurēs, nekā pametīs savus ministriju un iestāžu cietokšņus. Traktoristu var norakstīt zaudējumos.
Bez radikālām izmaiņām, faktiski iezīmēta bojāeja, ko neglābs ieroču piegādes un naudas pārvedumiem... ja vien kāds vieglprātis uzņemsies tās īstenot. Ar nulles uzticības kredītu nebūs nekādas aršanas. Nav jau tā, ka padomijas āža kāja tikai Ukrainā vien atsedz tādas reālijas, ko nenoslēpt ar dekorācijām un smalkām kosmētiskām runām.
Ne par kapeiku labāka nav arī Eiropas Komisija un tās veģetatīvā funkcionalitāte. Izgāšanās visās frontēs par jebkuriem jautājumiem – piemēram, Eiropas katastrofālās sarunas Ķīnā, ko vesela traktoru parka stūrmaņu komanda palaida pa pieskari. Iesaldētā pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu eiforijā un miegainībā EK struktūra un personības nesīs tikai postu un vēl lielāku atpalicību no pārējās pasaules.
_________________________________________________________________________
Comments